Latvijas Saeima 2025. gada 6. martā galējā lasījumā apstiprinājusi jauno Mākslīgā Intelekta Centra likumu, kas iepriekš bija pazīstams kā Mākslīgā Intelekta Attīstības likums. Šis likums izveido skaidru regulējumu mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju attīstības veicināšanai Latvijā, kā arī noteic konkrētu iestādi, kas par to būs atbildīga – Latvijas Nacionālo mākslīgā intelekta centrs (Centrs). Kā jau iepriekš paredzēts, likuma gala redakcija salīdzinoši ar tā pirmajām redakcijām ir krietni papildināta un precizēta, kas nākotnē palīdzēs novērst daudz neskaidrību un potenciālu nesaskaņu starp Centru un citām iesaistītajām pusēm.
Likums tā pieņemšanas procesā mainījis nosaukumu un gala redakcijā tas būs zināms kā “Mākslīgā Intelekta Centra likums”. Sākotnējais nosaukums “Mākslīgā intelekta attīstības likums” bija mulsinošs un faktiski neatspoguļoja likuma būtību – Centra izveide, kompetenču noteikšana, finansējums u.c. Attiecīgi, lai uzsvērtu likuma praktisko pielietojumu un administratīvo ietvaru, likuma nosaukums ir mainīts uz “Mākslīgā Intelekta Centra likums”. Tomēr likums piedzīvojis arī citas izmaiņas un papildinājumus.
Izveidots Mākslīgā Intelekta Centrs
Jaunais likums paredz izveidot Centru, kura uzdevumi cita starpā būs:
- Apvienot publiskā sektora, privātā sektora un augstskolu intelektuālos un finanšu resursus, lai sekmētu savstarpējo partnerību, inovāciju ieviešanu un attīstību;
- Veicināt MI iniciatīvu īstenošanu jomās ar augstu potenciālu atbilstoši nacionālajām interesēm;
- Sekmēt sabiedrības prasmes un vienlīdzību MI jomā; nodrošināt to, ka MI sistēmas tiek izmantotas ētiski, atbildīgi un droši, ievērojot cilvēka pamattiesības;
- Īstenot pasākumus ar MI lietošanu saistīto risku mazināšanai.
Likuma gala versijā nemainīgs paliek apstāklis, ka Centrs tiks veidots kā nodibinājums, tādējādi ļaujot tam piesaistīt privātos finanšu līdzekļus, nevis paļauties tikai uz valsts budžeta iespējām. Centram būs iespēja gūt līdzekļus savai darbībai no šādiem avotiem:
- Valsts budžeta līdzekļi;
- Eiropas Savienības un starptautisko fondu finansējums;
- Privātā sektora ieguldījumi;
- Ieņēmumi no MI projektu realizācijas.
Centra struktūru veidos centra padome, valde jeb centra direktors un centra sekretariāts (Valsts digitālās attīstības aģentūra). Centra padomes sastāvā būs deviņi locekļi: pa vienam pārstāvim no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Aizsardzības ministrijas, kā arī privātā sektora un augstskolu izvirzīti pārstāvji. Centra padomei būs tiesības izveidot arī citas Centra struktūrvienības.
Regulatīvā smilškaste MI inovācijām
Likuma gala redakcijā skaidri definēts, ka Centra kompetenču starpā būs organizēt speciālo regulatīvo vidi jeb smilškasti (sandbox), kurā varēs darboties no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi noteikumi, tā piemēram, būs iespējama aizliegto MI prakšu izmantošana pētījumos. Tas savukārt nodrošinās:
- Strukturētu vidi MI risinājumu testēšanai un pilotēšanai;
- Drošu vidi jaunu MI tehnoloģiju attīstībai;
- Plašākas iespējas MI sistēmu izstrādātājiem, piemēram, piekļuvi datiem, kas citādi tiem nebūtu pieejami, savukārt sniedz nozīmīgu lomu MI sistēmu izstrādē un apmācībā.
Stiprināta MI risku pārvaldība
Likuma gala redakcija paredz īpašus noteikumus fizisko personu datu apstrādes jautājumos, kad tiek veikta šādu datu apstrāde regulatīvās smilškastes ietvaros. Šādā veidā tiek dotas plašākas iespējas izmantot personu datus drošā un regulētā vidē, vienlaikus netraucējot inovāciju un izpētes procesiem.
Tāpat Centrs būs tiesīgs sniegt atzinumus par MI sistēmu vai dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanas gadījumiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, vēlēšanu dienā vai valsts amatpersonu ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas procesā Saeimā, kontekstā ar 2024. gadā veiktajiem grozījumiem Krimināllikumā un Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Šāda pieeja varētu nodrošināt, ka konkrētus gadījumus analizēs faktiski jomas speciālisti, kas pirmšķietami ir labāks risinājums kā šādu pienākumu noteikt kādai esošai valsts iestādei, kurai faktiski trūktu kompetenču šādu materiālu izvērtēšanai.
Noslēgums
Mākslīgā Intelekta Centra likuma apstiprināšana iezīmē jaunu posmu MI attīstībai Latvijā. Jācer, ka likumā paredzētie pasākumi ne tikai nostiprinās Latvijas konkurētspēju starptautiskajā tehnoloģiju tirgū, bet arī radīs drošu, caurspīdīgu un inovācijām labvēlīgu vidi MI izstrādei un izmantošanai. Atliek vien cerēt, ka arī pats Centrs tiks nodibināts steidzamības kārtībā, vienlaikus nesasteidzot tādus būtiskus jautājumus kā Centra padomes locekļu un valdes locekļu sastāvs. Tas, cik inovācijām atvērti un MI jomu izprotoši padomes un valdes locekļi vadīs Centru, lielā mērā noteiks to, vai Centra izveide būs bijis veiksmīgs projekts un tas nesīs tik ļoti gaidītos rezultātus – Latvijas izrāvienu MI un inovāciju attīstības jomā.
