Servitūta lietotājam piešķirtas tiesības ierosināt būvniecību un tīklu izbūves dēļ būvniecības ieceres vairs nebūs obligāti jāsadala.

2023. gada 30. augustā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – “Grozījumi”). Ar Grozījumiem tiek paplašināts to personu loks, kurām ir tiesības ierosināt būvniecību (t.sk., inženierbūves, kas nepieciešama būves ekspluatācijai, būvniecību ceļu zemes nodalījuma joslā). Ar pilnu Grozījumu tekstu var iepazīties šeit.

Līdzšinējās problēmas

Līdz šim Vispārīgie būvnoteikumi noteica, ka jebkuru būvniecību var ierosināt zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt.

Pēdējā laikā no būvvalžu puses minētā tiesību norma tika skatīta šauri, faktiski atzīstot tikai katra konkrētā objekta īpašnieka (vai apbūves tiesīgā) tiesības ierosināt būvniecību attiecībā uz savu īpašumu. Līdz ar to, piemēram, zemes gabala īpašnieks nebija tiesīgs ierosināt pievada pie centralizētas ūdensapgādes izbūvi no sava zemes gabala līdz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajai pieslēguma vietai, jo daļa no izbūvējamās inženierbūves neizbēgami atrastos ārpus zemes gabala robežām.

Tādējādi tika radīti nevajadzīgi, bet būtiski apgrūtinājumi būvniecības ieceru realizācijai – atbildīgās institūcijas prasīja pēc būtības vienotu būvniecības ieceri (piemēram, biroju ēku) sadalīt vairākās atsevišķās būvniecības iecerēs, kur inženierkomunikāciju turētājām būtu jābūt pasūtītāja lomā attiecībā uz tiem piederošajām komunikācijām.

Papildus, praksē ne vienmēr tika atzītas servitūta lietotāju tiesības pašiem ierosināt būvniecības ieceri attiecībā uz konkrēto servitūtu. Attiecīgi, ja persona, piemēram, tiesas ceļā bija ieguvusi ceļa servitūta tiesības, bet ne tiesības konkrēto ceļu uzbūvēt, servitūta faktiska realizācija joprojām bija atkarīga no kalpojošā īpašuma īpašnieka subjektīvas gribas.

 

Ar Grozījumiem ieviestie uzlabojumi

Lai novērstu radušos situāciju, Grozījumi papildināja Vispārīgo būvnoteikumu 3.1. punktu un noteica jaunu 3.4. punktu, paredzot:

(1) vispārīgas tiesības servitūta izlietotājam ierosināt būvniecību, un

(2) subjektiem, kam ir tiesības ierosināt būvniecību[1], arī tiesības ierosināt inženierbūves, kas nepieciešama būves ekspluatācijai, būvniecību ceļu zemes nodalījuma joslā.

Grozījumu rezultātā sagaidāms, ka mainīsies iestāžu prakse attiecībā uz augstākminētajiem problēmjautājumiem: servitūta izlietotāju tiesības būs efektīvāk aizsargātas, savukārt zemes gabala īpašniekiem būs iespēja realizēt būvniecības ieceri viena būvniecības procesa (būvatļaujas) ietvaros, tā samazinot administratīvo slogu gan būvniecības procesa dalībniekiem, gan būvniecības procesu uzraugošajām iestādēm.

Ir jāatzīmē, ka Grozījumi nemaina normatīvo aktu prasību saskaņot plānoto būvniecību ar visām trešajām personām, kuru tiesības šī būvniecība skars. Tāpēc, ierosinot būvniecību trešajai personai piederošajā ceļu zemes nodalījuma joslā, būvniecības ierosinātājam joprojām ir pienākums saskaņot šo būvniecību ar ceļu zemes nodalījuma joslas īpašnieku un attiecīgo komunikāciju īpašnieku.

Jautājumi par komunikāciju piederību, uzbūvētā pievada nodošanu komunikāciju turētāja īpašumā vai valdījumā ir atsevišķu līgumu jautājums un ir ārpus būvvalžu (vai citu kompetento iestāžu) kontroles, un attiecīgo jautājumu risināšana nedrīkst atstāt negatīvu iespaidu uz būvniecības procesa ritējumu no administratīvā procesa skatupunkta.

Tāpat ar Grozījumiem netiek ietekmētas attīstītāja tiesības pašam sadalīt savu būvniecības ieceri vairākos atsevišķos procesos (būvatļaujās).

 

Rezumē

Kopumā Grozījumi ir noteikti vērtējami kā pozitīvs solis būvniecības procesa birokrātijas mazināšanai.

Vienlaikus, autoru ieskatā, arī bez Grozījumiem būtu iespējams sasniegt iepriekšminēto problēmu atrisinājumu. Proti, būvniecības regulējuma pamatprincips attiecībā uz būvniecības ierosināšanu ir, ka to dara vai nu īpašnieks, vai persona, kas ieceri ir saskaņojusi ar īpašnieku (vai atsevišķos izņēmuma gadījumos (energoinfrastruktūras būvniecībā) – īpašnieks ir informēts par būvniecību). Minētā principa kontrolei arī līdzšinējais regulējums bija pietiekams (un attiecīgi iestāžu prasības sadalīt ieceri – nepamatotas), savukārt būvniecības ieceres dalīšana vienmēr ir būvniecības ierosinātāja (attiecīgi uzņemoties risku saņemt visus nepieciešamos saskaņojumus), ne iestādes, prerogatīva.

[1] T.i., zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs), lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai servitūta izlietotājs (Vispārīgo būvnoteikumu 3.1. punkts)