Sākot ar pagājušā gada 1. maiju personām, kuras ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas likuma subjekti, ir jāveic un jādokumentē sankciju risku izvērtējums. Turklāt – arī jāizveido sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma.

Sankciju jautājumi īpaši aktuāli ir:

  • transporta vai tranzīta nozares uzņēmumiem
  • tiem, kas sadarbojas ar partneriem no Krievijas un citām NVS valstīm, Austrumāzijas, vai arī ASV
  • ārpakalpojuma grāmatvežiem, ieskaitot tos, kas sniedz pakalpojumus tikai un vienīgi saistītiem (grupas) uzņēmumiem
  • nebanku aizdevējiem, automašīnu tirdzniecības uzņēmumiem
  • publisko iepirkumu organizētājiem
  • nodokļu konsultantiem.

Kas ir sankcijas un kas tās nosaka?

Sankcijas ir komerciāli, finansiāli un citi ierobežojoši pasākumi pret valsti, organizāciju, uzņēmumu vai personu.

Sankcijas ir arī ārpolitikas instruments, ar kura palīdzību iespējams miermīlīgā veidā reaģēt uz starptautiskām drošības krīzēm, nepielietojot militāro spēku. Sankciju mērķis ir atjaunot un novērst draudus mieram un drošībai, un mainīt sankciju subjektu politiku vai darbības.

Sankciju veidi mēdz būt dažādi – finanšu ierobežojumi, aktīvu “iesaldēšana”, ceļošanas ierobežojumi, preču aprites ierobežojumi u.c.

Latvijā ir saistošas Latvijas nacionālās, ANO Drošības padomes, Eiropas Savienības, kā arī, noteiktos gadījumos, NATO dalībvalstu (tai skaitā ASV) noteiktās sankcijas. Tomēr sankcijas var noteikt arī citas valstis un starptautiskas organizācijas.

Pēdējo gadu laikā sankciju atbilstības nozīme starptautiskajos darījumos ir krasi pieaugusi. Vienlaikus, dažādo sankciju režīmu vēršanās plašumā ir padarījusi sankciju risku pārvaldīšanu sarežģītāku, kā jebkad agrāk.

Kā sankcijas ietekmē biznesu?

Sankcijas ir saistošas visām fiziskām un juridiskām personām (nevis, piemēram, tikai finanšu iestādēm). Latvijā papildus tam ir noteikti īpaši pienākumi vairākām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) subjektu kategorijām.

Jāatzīmē – Latvijā daudzi uzņēmumi nav informēti, ka tiem ir NILLTPFN likuma subjekta statuss.

Kā noteikt, ka Jūs esat NILLTPFN likuma subjekts? Par to iespējams izlasīt mūsu sagatavotajā papildrakstā šeit.

Sekas, ja sankcijas tiek pārkāptas

Apzināta sankciju pārkāpšana ir smags noziegums, par kuru paredzēta kriminālatbildība (maksimālais sods ir brīvības atņemšana līdz astoņiem gadiem).

Taču arī neapzināta sankciju pārkāpšana vai sadarbība ar personām, kuras rada augstu sankciju risku, var izraisīt dažādas negatīvas sekas:

  • Apgrūtināta sadarbība ar bankām un citām finanšu iestādēm.
  • Līdzekļus, kas saņemti no darījumu partnera, var iesaldēt banka.
  • Neiespējamība izpildīt līgumu.
  • Darījumu partnera atkāpšanās no līguma (t.s. sankciju klauzulas gadījumā).
  • Reputācijas risks.
  • Ja tiek pārkāptas ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas, uzņēmums un tā amatpersonas vai īpašnieki var atbildēt arī ASV jurisdikcijas priekšā, piemēram, pret uzņēmumu var tikt noteiktas sekundārās sankcijas, kā arī iespējami ASV dolāru izmantošanas un ieceļošanas ASV ierobežojumi.

Kā nodrošināt atbilstību sankciju prasībām?

Katrai fiziskai un juridiskai personai ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.

Kā minimums, būtu jāpārbauda darījumu partneri, preces/pakalpojumi, kā arī darījumos iesaistītās valstis vai reģioni.

Tomēr, lai pilnvērtīgi pārvaldītu sankciju risku, komersantam ir ieteicams izstrādāt sankciju riska novērtējumu un atbilstoši šim risku novērtējumam izveidot sankciju iekšējās kontroles sistēmu, lai aizsargātu savas biznesa intereses un pasargātu to no negatīvām sekām. Iekšējās kontroles sistēmā primāri ietilptu kārtība, kādā tiek pārbaudīti darījumu partneri, taču, atkarībā no uzņēmuma lieluma, darījumu partneru skaita un sankciju riskiem tajā var ietilpt arī vispārīgas vadlīnijas visiem uzņēmuma darbiniekiem, personāla apmācības kārtība un citi jautājumi.

Īpaši aktuāli sankciju atbilstības jautājumi ir komersantiem, kuri sadarbojas ar darījumu partneriem no valstīm un reģioniem ar paaugstinātu sankciju risku (piemēram, Krievijas, Ukrainas, Dienvidaustrumāzijas, Tuvajiem Austrumiem), nodarbojas ar duālās nozīmes preču tirdzniecību, transporta vai tranzīta nozares uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem, kas piedalās valsts iepirkumos.

Sankciju vadlīniju un politiku ieviešana būs pozitīvs signāls esošajiem un potenciālajiem darījumu partneriem un finanšu iestādēm. Papildus tam, dažkārt bankas lūdz saviem klientiem, kuru darbībai piemīt paaugstināti sankciju riski, izstrādāt un uzrādīt sankciju politiku un/vai procedūru.

Jūs varat brīvi izvēlēties formu, kādā ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, un kā dokumentēt personu noskaidrošanu un pārbaudi sankciju sarakstos. Tomēr lemjot izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu, veidojiet to atbilstošu uzņēmuma darbības specifikai, ģeogrāfiskajam darbības tvērumam, klientiem un sadarbības partneriem, uzņēmuma lielumam un identificētajiem riskiem.

Papildus risku izvērtējumam un darījumu partneru pārbaudei ir ieteicams paredzēt līgumos noteikumu par līguma laušanu vai iekļaut force majeure uzskaitījumā gadījumu, ja pret darījumu partneri noteiktas sankcijas, kas kavētu līguma izpildi vai padarītu to neiespējamu.