Portālā “Manabalss” sešpadsmit dienu laikā ir savākti vairāk nekā nepieciešamie desmit tūkstoši parakstu, lai nodotu uz Saeimu izskatīšanai inicitātīvu par nodokļa sloga palielināšanu uzņēmējiem, kas turpina sadarbību ar Krieviju.

“Diemžēl joprojām ir uzņēmumi, kuri turpina tirgoties ar Krieviju, lai gan tā ir iekļauta “melnajā sarakstā”. Tāpēc visiem tiešiem vai netiešiem maksājumiem uz šo valsti būtu jāpiemēro lielāks papildu ieturējuma nodoklis, neatkarīgi no tā, kur Krievijas uzņēmumam ir reģistrēti bankas konti,” teikts “Manabalss” ievietotajā inicitātivā, kura nu ir savākusi nepieciešamos desmit tūkstošus parakstu, lai to varētu nodot izskatīšanai Saeimā.

Papildus nodoklis sadarbībai ar Krieviju

Parakstu vākšanas kampaņu rīkoja fonds “Uzņēmēji mieram”, kas apvieno Latvijas biznesa un uzņēmēju kopienu, kuras nosūtītās palīdzības apjoms, kā apgalvo pati organizācija, Ukrainas bruņotajiem spēkiem un civiliedzīvotājiem ir vairāk nekā 8,5 miljoni eiro.
Fonds aicina visiem maksājumiem uz ES melnajā sarakstā iekļautajām valstīm, ieskaitot Krieviju, piemērot 90% ieturējuma nodokli.

Tāpat iniciatīvas iesniedzēji pieprasa:

  • aizliegumu VID darbiniekiem dot atļauju nepiemērot ieturējuma nodokli Krievijas uzņēmumiem;
  • VID publiskot summas, par kurām jau nav piemērots ieturējuma nodoklis Krievijas uzņēmumiem;
  • EM publiskot sarakstu ar uzņēmējiem, kuri turpina veidot biznesu ar Krieviju;
  • Latvijas uzņēmumiem pienākumu pārbaudīt maksājumu saņēmēju patiesā labuma guvējus. Ir jāparedz sankcijas tiem, kuri šo pienākumu neīsteno.

“Finanšu ministrijai un valdībai iespējams palielināt ofšoru nodokli no šobrīd esošajiem 20% uz daudz lielāku summu, lai mūsu uzņēmēji beigtu maksāt uz krieviju, jo daļēji šī nauda nonāk kara finansēšanas budžetā,” sacīja Sorainen” nodokļu eksperts un zvērināts advokāts Jānis Taukačs. “Īsti nevaru piekrist līdzšinējajai liberālajai nostājai, jo karā nekā saprātīga nav, un VID nevajadzētu demonstrēt nespēju izsekot apkārtceļiem un attiecīgi sodīt tos uzņēmumus, kas šos apkārtceļus izmanto.”

Nu iniciatīva tiks nodota uz Saeimu, kur to no sākuma vērtēs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kas tad, ja atzīs iniciatīvu par atbilstošu, to nodos tālāk.

“Delfi Bizness” jau iepriekš ir vēstījis, ka, lai gan neskatoties uz Krievijas uzsākot asiņaino karu, uzņēmējdarbības sadarbība arī agresoru nav pilnībā pārtraukta.

Pārtikas sektorā sadarbība ar Krieviju jorporjām turpinās

Balstoties uz PVD datiem secināts, ka ievērojams skaitu uzņēmumu šogad ir saņēmuši pārtiku no Krievijas. Tiesa gan daži tikai vienu reizi. Piemēram, “Valdo” zīmola pārstāvji “Delfi Bizness” uzsvēra, ka šobrīd visi sadarbības līgumi ar Krievijas uzņēmumiem ir lauzti un uzņēmuma plānos neietilpst preču iegāde no šīs valsts.

Zemo cenu veikalu tīkls “Mere” gada laikā divkāršojis savu Latvijas veikalu apgrozījumu. Krasais pārtikas produktu sadārdzinājums “lētajiem” veikaliem spēlē par labu – tiem netraucē ne Krievijas saknes, ne sankciju režīms.

Jau iepriekš ir skaidrots, ka pārtika un lauksaimniecība produkti neietilpst ES sankcijās, tāpēc to ievešanu nevar ierobežot tiešā veidā, taču var pielāgot, kā norāda iniciatīva, papildus likumiskus slogus, kas to padarītu teju neiespējami.