Kurš gan nav redzējis kādu apģērbu veikala Butterfly reklāmu? Un kuram gan nav gadījies iemest aci veikala sejas un Latvijā atpazīstamās influenceres Elīnas Didrihsones vai viņas vīra, veikala oficiālā īpašnieka Naura Didrihsona Instagram kontos? Šķietami dārgs dzīvesveids, apmierinātu darbinieku sejas un veiksmīga biznesa stāsts – tā varētu raksturot Butterfly īpašnieku izveidoto publisko tēlu. Vai viss tiešām ir tik skaisti? 2022. gadā Instagram tika izveidots konts @ietekmele, kurā krājās bijušo Butterfly darbinieku stāsti par darba vidi un darba devēju attieksmi.
Pieredzes stāsts: darba līguma nav, alga niecīga
Emma (vārds mainīts) bija vienīgā no uzrunātajām, kura piekrita dalīties ar savu pieredzes stāstu. Pirms pāris gadiem viņa nolēma nosūtīt savu CV uz veikalu Butterfly. “Tas bija populārs veikals, tajā laikā biju jauna, domāju, ka tā būs karjeras izaugsme – labs atalgojums, forša vide, viss tāds reprezentabls,” stāsta Emma. Jāpiebilst, ka tolaik viņa vēl nebija sasniegusi pilngadību.
Meitene ieradās uz darba pārrunām, pēc uzgaidīšanas viņu paaicināja Nauris un izrādīja darba telpas. Interviju vadīja Emmai nezināma sieviete, kuru vēlāk meitene vairs nesatika. Emma atceras: “Intervijā man pastāstīja, kas būs jādara, par noliktavām vai kasēm.” Intervija bija īsa, nepazīstamā sieviete vēl noskaidroja šo un to par Emmu, lai piemeklētu viņai atbilstošu darbu, un pastāstīja, ka uz vienu darbavietu kandidē četri cilvēki. Galu galā Emmai piedāvāja darbu.
Un kā ar darba līgumu? “No līguma nebija ne ziņas, ne miņas. Arī darba intervijā man neviens neieminējās par atalgojumu. Manuprāt, mani pieņēma, jo biju vienīgais cilvēks, kas par to nepajautāja. Par līgumu un atalgojumu vispār man nekas nebija skaidrs,” atklāj Emma. “Vairākas reizes rakstīju un jautāju, kad būs līgums. Elīna man atbildēja, ka būs, teiksim, pirmdienā, trīs dienas pēc tam, kad uzrakstīju. Saku: “OK – došos uz darbu pirmdien, parakstīšu līgumu un turpināšu strādāt.” Protams, nostrādāja mans kautrīgums, jo pirmdien uzreiz negāju un neprasīju, kur ir mans līgums.”
Emma turpināja strādāt, kā ierasts, līdz brīdim, kad viņu paaicināja priekšnieks: “Biju priecīga, ka tūlīt parakstīsim, bet viņš saka: “Manuprāt, tev nevajag, jo tu vēl esi jauna, ko tad mēs te ķēpāsimies ar līgumu.” Atbildēju, ka vēlos līgumu, jo to vajag. Saruna beidzās ar to, ka līguma nebūs. Teicu, ka būtu priecīga, ja nākamajā dienā līgums būtu un varētu to parakstīt. Tas nenotika.”
Runājot par atalgojumu, Emma norāda, ka “alga bija mistiski sastādīta pēc viņu vēlmēm. Uzskatu, ka, strādājot pusmēnesi šādā uzņēmumā, ar visiem pienākumiem, ko paveicu, ieguldīju lielu darbu, tiku novērtēta arī mutiski, tomēr atalgojumā saņēmu mazāk par simts eiro.”
Ko saka Darba likums?
Bijušo darbinieku stāstos konstatējami vairāki likuma pārkāpumi. Sāksim no pašiem pamatiem – ar darba līgumu. Komentē Andis Burkevics, starptautiskā juristu biroja Sorainen vadošais speciālists un zvērināts advokāts, kurš specializējas darba tiesībās un personas datu aizsardzībā: “Situācija, kurā darbinieks veic darba pienākumus, bet rakstveida darba līguma nav, neatbilst likumam. Pusēm ir jābūt skaidrībai par savām tiesībām un pienākumiem. Piemēram, vai darbinieks strādās normālo vai nepilnu darba laiku. Tāpat darbinieks nevar sākt strādāt, ja vispirms nav instruēts par darba aizsardzības jautājumiem.”
Darba līguma nepieciešamību nosaka Darba likums 28. panta pirmajā un otrajā punktā. Tur norādīts, ka, nodibinot darba tiesiskās attiecības ar savstarpēja līguma slēgšanu, “darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.” Darba līgums obligāti jāslēdz rakstiski. Par to atbildīgs ir darba devējs, kā tas norādīts arī minētā likuma 40. panta sestajā punktā.
Darba tiesiskajās attiecībās norādīts, ka darba līguma neesamības gadījumā persona tiek nodarbināta nereģistrēti jeb, vienkāršoti sakot, nelegāli, kā rezultātā persona zaudē daudzas normatīvajos aktos paredzētās sociālās garantijas un sociālo aizsardzību saslimšanas gadījumā, turklāt par personu netiek veiktas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi. Par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā tiek piemērots naudas sods pēc Darba likuma 158. panta: “darba devējam – fiziskajai personai – no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no simt četrdesmit līdz septiņsimt divdesmit naudas soda vienībām.”
Ja darba devējs personu nodarbina bez darba līguma, ir jāziņo Valsts darba inspekcijai.
Vai atalgojums bija taisnīgs?
Vēl viena nereģistrētas nodarbinātības pazīme ir algas izmaksa aploksnē.
“Lai gan Darba likums tieši nosaka, ka darba samaksa ir maksājama skaidrā naudā, un tikai pušu vienošanās gadījumā tā var tikt izmaksāta uz darbinieka bankas kontu, praksē šī norma tiek uzskatīta par arhaisku (novecojušu). Taču arī tad, ja darba samaksa tiek izmaksāta skaidrā naudā, darba devējam ir jābūt attaisnojuma dokumentam, kas glabājas darba devēja grāmatvedībā. Tāpat naudas saņemšana darbiniekam jāapliecina ar parakstu. Šādā situācijā, izmaksājot darba algu, darba devējam jāizsniedz darbiniekam darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Minētie faktiskie apstākļi gan raisa šaubas, vai no darbiniekam izmaksātās darba samaksas jebkādi nodokļi ir tikuši maksāti,” norāda Andis Burkevics.
Taču aplokšņu algas nebija vienīgais, ar ko saskārušās veikala bijušās darbinieces. Kā ar neizprotamajām algas summām? Pirmkārt, darba algas apmērs pēc Darba likuma 32. panta trešā punkta 2. apakšpunkta ir jānorāda jau darba sludinājumā. Otrkārt, alga nedrīkst būt zemāka par valstī noteikto minimālo algas vai minimālās stundas tarifa likmes apmēru. Par piemēru ņemsim Emmu. Uz viņas gadījumu attiecināms ir Darba likuma 63. pants, kurā noteikts, ka darba samaksa pusaudžiem nedrīkst būt mazāka par minimālo mēneša darba algu, ja nostrādāts normālais laiks, bet, ja pusaudzis papildus vidējās vai profesionālās izglītības ieguvei arī strādā, par paveikto samaksā atbilstoši nostrādātajam laikam.
Tolaik paralēli darbam Emma arī mācījās. Viņa stāsta, ka darba dienās veikalā bija jāstrādā 10 stundas, bet brīvdienās deviņas stundas. Emma veikalā nostrādāja pusmēnesi jeb divas nedēļas, kuru laikā viņai bija trīs brīvdienas. Bijusī darbiniece norāda, ka konkrēta grafika nebija. Ja nākamajā dienā vajadzēja strādāt, viņai iepriekšējā vakarā uzrakstīja un par to paziņoja. Nenoteikts ir darba grafiks, neskaidra mēneša darba algas summa un izmaksas aprēķins, tomēr mēģināsim izskaitļot, kādai aptuveni bija jābūt zemākajai stundas likmei un gala summai, kura Emmai pienācās par nostrādāto laiku veikalā Butterfly.
Darba algas aprēķini
No divām nedēļām atņemot trīs brīvdienas, paliek 11 dienas. Šo 11 dienu laikā varēja būt ne vairāk kā četras brīvdienas, tātad atliek septiņas darba dienas. Par četrām brīvdienām būtu jānostrādā 36 stundas, bet par septiņām darba dienām – 70 stundas, kopā – 106 stundas. Darba likuma 75. pantā noteikts, ka “stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendārā gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.”
Aprēķināsim pēc abiem variantiem. Tā kā darba alga nebija noteikta, izmantosim minimālo mēneša darba algas likmi, kas jau 10 gadus valstī nav bijusi zemāka par 320 eiro (sk. diagrammu).
Turpinot aprēķinu, kā piemēru ņemsim 2021. un 2022. gada minimālās algas summu, kas ir 500 eiro. Lai noteiktu darba stundu skaitu, izmantosim vietnē Tavirekini.lv publicēto 2022. gada darba dienu kalendāru. Lai aprēķinātu zemāko summu, izvēlēsimies mēnesi ar augstāko darba stundu skaitu. Togad tādi bija divi – marts un augusts – ar darba stundu skaitu 184 astronomiskās stundas. Ja alga tiktu aprēķināta pēc stundas likmes, kas nosaka, ka par piemēru ņemtie 500 eiro jādala ar 184 stundām, tad iznāk 2,70 eiro stundā. Ja šos 2,70 eiro pareizina ar nostrādātajām 106 stundām, iznāk aptuvenā alga 286,20 eiro apmērā.
Bet cik liela tā būtu, ja būtu noteikts summētais darba laiks? Atkal palīgā ņemsim Tavirekini.lv pieejamo 2022. gada darba dienu kalendāru. Aprēķinot vidējo mēneša stundu skaitu gadā, iegūstam 168,2 stundas. Lai aprēķinātu galējo summu, ņemam iepriekš noteikto 500 eiro likmi un dalām ar tikko aprēķinātajām 168,2 stundām – noapaļojot iegūstam trīs eiro par stundu. Tālāk šos trīs eiro reizinām ar 106 nostrādātajām stundām. Aprēķinot algu pēc šīs formulas, rezultātā iegūstam 318 eiro.
Grozies, kā gribi, pēc aprēķiniem neiznāk, ka Emma būtu nopelnījusi tikai saņemtos mazāk nekā 100 eiro.
Sociālās garantijas
“Turklāt, lai arī cik īsu laiku darbinieks pie darba devēja būtu nostrādājis, izbeidzot darba attiecības, darbiniekam ir jāizmaksā arī kompensācija par neizmantotajām ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienām. Tās darbiniekam sāk krāties jau no pašas pirmās darba dienas,” skaidro Burkevics. Par minimālās mēneša darba algas vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu Darba likuma 159. pantā noteikts, ka darba devējam “piemēro naudas sodu fiziskajai personai no astoņdesmit sešām līdz simt četrpadsmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai no simt septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām”.
Ko darīt, ja esi nokļuvis līdzīgā situācijā, kurā tiek aizskartas tavas kā darbinieka tiesības? Andis Burkevics norāda, ka jāvēršas Valsts darba inspekcijā: “Pietiks tikai ar iesniegumu brīvā formā. Ja strīdu neizdodas atrisināt šādi, tad darbiniekam jāceļ prasība tiesā.”
Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.
