Skatupunkts: 01.04. – 16.04.

Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Hannelora Voiciša

 

Aizsardzība

Aizsardzības industrijas likums

Likumprojekts Nr. 316/Lp14. Izsludināts: 10.04.2024.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību.

Mobilizācijas likums

Likumprojekts Nr. 317/Lp14. Izsludināts: 10.04.2024.

Tā, kā Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Aizsardzības industrijas likums”, kas tika izsludināts šā gada 10.aprīlī, tad attiecīgi, pamatojoties uz to, tika veikti grozījumi Mobilizācijas likumā. Grozījumi izstrādāti ar mērķi izslēgt no Mobilizācijas likuma regulējuma par industrijas attīstības atbalstu, un piegādes drošību. Līdz ar to tiesību normas, kas attiecas uz aizsardzības industriju, ir vienā normatīvajā aktā.

Nacionālās drošības likums

Likumprojekta Nr. 318/Lp14. Izsludināts: 10.04.2024.

Pamatojoties uz to, ka Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Aizsardzības industrijas likums”, kas tika izsludināts šā gada 10.aprīlī, tika veikti grozījumi Nacionālās drošības likumā. Grozījumos tika paredzēts izslēgt Nacionālās drošības likuma Ministru kabinetam noteikto pilnvarojumu noteikt kārtību, kādā Aizsardzības ministrija slēdz stratēģiskās partnerības līgumus.

 

Transports

Autopārvadājumu likums

Likumprojekta Nr. 368/Lp14. Izsludināts: 10.04.2024.

Likumprojekts paredz saskaņot Autopārvadājumu likumu ar regulējumu nodokļu administrēšanas jomā, precizēt normas attiecībā uz autoostu pakalpojumu maksu, precizēt administratīvās atbildības normas attiecībā uz kravu pārvadājumiem, papildināt administratīvās atbildības normas par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes prasību pārkāpumiem, kabotāžas pārvadājumu un tahogrāfu izmantošanas pārkāpumiem, par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu darbā.

 

Enerģētika

Enerģētikas likums

Likumprojekts Nr.: 481/Lp14. Izsludināts: 05.04.2024.

Grozījumi likumā ir izstrādāti, lai atvieglotu ārējā inženiertīkla ierīkošanas (būvniecības) procesu, gadījumā, ja tas tiek ierīkots, pilnībā vai daļēji aizvietojot esošo inženiertīklu (pēc jaunā inženiertīkla izbūves, esošais inženiertīkls tiek demontēts). Likumprojekta mērķis ir vienkāršot inženiertīkla izbūves saskaņošanas kārtību ar skarto zemju īpašniekiem gadījumā, kad energoapgādes komersants pilnībā vai daļēji nojauc elektroapgādes ārējo inženiertīklu un tam blakus ierīko līdzvērtīgu inženiertīklu.

 

Finanses

Grozījums Kredītiestāžu likumā

Likumprojekta Nr.: 543/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 11.04.2024.

Likumprojekta pieņemšana veicinās finansējuma pieejamību, izmantojot finanšu darījumus attiecībā uz kuriem sniegts nodrošinājums, tādējādi atvieglojot administratīvo slogu kreditoriem (aizdevējiem un ieguldītājiem) saistībā ar nodrošinājuma nodibināšanu, paredzot iespēju nodibināt nodrošinājumu uz citas personas – nodrošinājuma aģenta – vārda.

Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā

Likumprojekta Nr.: 559/Lp14. Nodots komisijai: 11.04.2024.

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu saistībā ar citai personai pienākošos līdzekļu pārvaldību noguldījumu piesaistītajā, kopīgo noguldījumu, noguldījumu garantiju fonda dalībnieku veicamajiem maksājumiem noguldījumu garantiju fondā, izņēmumiem garantētās atlīdzības izmaksai un šā likuma 31.panta pirmajā daļā paredzēto iesniegumu izskatīšanu.

 

Imigrācija

Grozījumi Imigrācijas likumā

Likumprojekts Nr.: 490/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 21.03.2024.

Tiesību akta projekts ir nepieciešams, lai pilnveidotu normatīvo sistēmu, lai mazinātu Latvijas reputācijas riskus un disciplinētu uzaicinātājus (darba devējus) ievērot ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītos normatīvos aktus.

Grozījums Imigrācijas likumā

Likumprojekts Nr.: 561/Lp14. Nodots komisijai: 11.04.2024.

2024. gada 15. februārī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2023-04-0106, kur vērtēja vienlīdzības principa ievērošanu, nosakot pienākumu apliecināt valsts valodas zināšanas, pakļauties drošības pārbaudei un attiecīgās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pagarināt (atjaunot) ārpus vispārīgā termiņa, starp tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri attiecīgās uzturēšanās atļaujas saņēma, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punkta pamata, pretstatā tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri attiecīgās uzturēšanās atļaujas saņēma, pamatojoties uz likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” (Ārvalstnieku likums) 23.1 panta pamata (likums zaudējis spēku 2003. gada 1. maijā).

Ārvalstnieku likuma 23.1 panta pirmā daļa paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauju varēja saņemt tie ārvalstnieki, kuri 1992. gada 1. jūlijā bez termiņa ierobežojuma pierakstīti (reģistrēti dzīvesvietā) Latvijas Republikā, ja viņi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas brīdī bija bez termiņa ierobežojuma pierakstīti (reģistrēti dzīvesvietā) Latvijas Republikā un bija reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā.

Izskatot lietu Satversmes tiesa noteica, ka šāds vienlīdzības principa pārkāpums ir attaisnojošs. Satversmes tiesa norādīja, ka tā kā likumdevējs ir konstatējis, ka Krievijas Federācijas pilsonība ir saistīta ar valsts drošības apdraudējumu un tāpēc, ņemot vērā šo potenciālo apdraudējumu, pēc iespējas ātrāk ir jāveic Latvijā dzīvojošo Krievijas Federācijas pilsoņu individuālais izvērtējums, secināms, ka jauno prasību attiecināšana tieši uz lielāko Latvijas dzīvojošo Krievijas Federācijas pilsoņu grupu ir loģiska un vērsta uz sabiedrības drošības aizsardzību.

Taču no sprieduma izrietēja jautājums par to, kādēļ likumdevējs analoģisku (sk.: Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punktu) nav attiecinājis arī uz tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz Ārvalstnieku likuma 23.1 panta pirmās daļas pamata, atsakoties no Latvijas Republikas pilsonības vai nepilsoņa statusa.

Ievērojot valsts rīcības brīvību noteikt ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus, ir izstrādāts grozījums Imigrācijas likumā, paredzot, ka Krievijas Federācijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Ārvalstnieku likuma 23.1 pantu, pastāvīgās uzturēšanās atļauju ir derīga līdz:

1. gada 15.maijam, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē līdz 2025.gada 30.aprīlim nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai;
2. gada 15.septembrim attiecībā uz personu, kurai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē līdz 2025.gada 1.maijam ir saņemta informācija par to, ka šī persona līdz 2025.gada 1.maijam vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un šai personai noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošana līdz 2025.gada 31.jūlijam, bet Pilsonības un migrācijas pārvaldē līdz 2025.gada 31.augustam nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.

Vienlaikus grozījums paredz atsevišķus nosacījumus attiecībā uz finanšu līdzekļu pietiekamības un uzturēšanās ilguma pierādīšanu. Tāpat grozījums neizslēdz iespēju Krievijas Federācijas pilsonim, kurš pastāvīgo uzturēšanās atļauju ir saņēmis saskaņā ar Ārvalstnieku likuma 23.1 pantu, rast citu uzturēšanās tiesību Latvijas Republikā saņemšanas pamatu, tai skaitā, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 7.punktu.

Tādējādi valsts izveido procedūru, kuras ietvaros, izpildot ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus, tiek nodrošināta reāla iespēja saņemt uzturēšanās tiesības valstī.

 

Krimināltiesības

Grozījums likumā Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā

Likumprojekts Nr.: 555/Lp14. Nodots komisijai: 11.04.2024.

Likumprojekts mērķis ir nodrošināt Direktīvas 2019/520, Direktīvas 2019/1937, Direktīvas 2022/211 un Direktīvas 2022/228 pozitīvu transponēšanu.

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekts Nr. 484/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 11.04.2024

Likumprojektā paredzēti vairāki grozījumi dažādos Krimināllikuma pantos, veicot gramatiskus grozījumus tādā veidā imperatīvu normu padarot par dispozitīvu, taču daži panti tiek izteikti jaunā redakcijā

Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

Likumprojekts Nr.: 560/Lp14. Nodots komisijai: 11.04.2024.

Likumprojekta mērķis ir pakļaut kontrolei sintētiskos kanabinoīdus, vairākas fetanilam radniecīgās vielas un fentanilam neradniecīgos opioīdus, jaunās psihoaktīvās vielas, BOH-2C-B, noteikt izņēmumu no kontroles veterinārajā medicīnā izmantojamai vielai mastiniba mezilāts un izņēmumu lietošanai veterinārmedicīniskām manipulācijām vielai etorfīns, atļaut medicīnā izmantot vielu lisdeksamfetamīns, kā individuālas vielas iekļaut likuma 2.pielikumā jau kontrolei pakļautās vielas, noteikt apmērus nelegālai apritei vairākiem prekursoriem u.c.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekta Nr.: 562/Lp14. Iesniegts: 10.04.2024.

Lai sekmētu vardarbību ģimenē mazināšānos un sabiedrības drošību kopumā, ir izstrādāti priekšlikumi grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL), paredzot iespēju piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību.

Likumprojekts paredz papildināt KPL 243.pantu ar piekto daļu, nosakot, ka tādu drošības līzekļu kā aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā un mājas arests ietvaros paredzēto ierobežojumu ievērošanas kontrolei aizdomās turētai vai apsūdzētai personai var piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisko ierīci (drosības līdzekļa izpildes elektrorniskā uzraudzība).

Tāpat likumprojekts paredz papildināt KPL ar jaunu 244.1 pantu, nosakot lēmuma par drošības līdzekļa izpildes elektroniskās uzraudzības piemērošanu pieņemšanas kārtību un citus ar drošības līdzekļa izpildes elektroniskās uzraudzības piemērošanas saistītus jautājumus.

Kā arī likumprojekts paredz, ka izmeklēšanas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē var pieņemt lēmumu piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību, atteikt to piemērot vai arī atteikt piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību attiecīgi piemērojot personai apcietinājumu. Vienlaikus paredzēts, ka, lai īstenotu drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību, pie aizdomās turētā vai apsūdzētā ķermeņa piestiprina izsekošanas elektronisko ierīci, kas ļauj kontrolēt viņa atrašanos noteiktā vietā un laikā.

Šobrīd paredzēts, ka drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība tiktu piemērota tikai aizdomās turētām vai apsūdzētām personām kriminālprocesos, kas uzsākti pēc attiecīgiem Krimināllikuma pantiem, kas tiešā veidā saistīti ar vardarbību ģimenē.

Dažādi

Grozījumi Civillikumā

Likumprojekts Nr.: 331/Lp14. Izsludināts: 05.04.2024.

Likumprojekta mērķis ir modernizēt un pilnveidot Civillikuma otrās daļas “Mantojuma tiesības” regulējumu. Likumprojektā iekļautie risinājumi, cita starpā, paredz pilnveidot mantojuma pieņemšanas sistēmu, padarot to noteiktu un paredzamu, noregulēt mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, pilnveidot regulējumu attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kā arī citus uzlabojumus. Likumprojekts izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas un pamatojoties uz Tieslietu ministrijas pētījumu “Civillikuma Mantojuma tiesību daļas tiesiskā regulējuma problēmjautājumi un to modernizācijas nepieciešamība“, kā arī Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas Civillikuma mantojuma tiesību daļas grozījumu izstrādei mantojuma tiesību ekspertu secinājumiem un dažādām tiesas judikatūras spriedumos paustajām atziņām.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Notariāta likumā

Likumprojekts Nr.: 332/Lp14. Izsludināts: 05.04.2024.

Grozījumi Kredītu reģistra likumā

Likumprojekts Nr.: 333/Lp14. Izsludināts: 05.04.2024.

Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā

Likumprojekts Nr.: 467/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 27.03.2024.

Likumprojekta mērķis noteikt Valsts ieņēmumu dienestu, Nodrošinājuma valsts aģentūru, Pārtikas un veterināro dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un pašvaldības kā kompetentās iestādes rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, kā arī pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt minēto iestāžu kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo mantu un kārtību, kādā veic valstij piekritīgās mantas uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts un pašvaldību budžetā.

Par Nolīgumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas

Likumprojekts Nr.: 556/Lp14. Nodots komisijai: 11.04.2024.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai pēc Nolīguma, kas saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju izstrādāts par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas (Nolīgums), parakstīšanas Nolīgumu un likumprojektu iesniegtu Saeimā ratificēšanai atbilstoši Nolīguma 66.pantam. Ministru kabinets 2023.gada 19.septembra sēdē atbalstīja likumprojektu un Nolīguma parakstīšanu.

Latvija atbalsta Nolīgumu, jo ES un Latvijas kļūšana par Nolīguma Pusi veicinās ES īstenotās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un pārvaldības pieejas saskaņotību jūru un okeānu teritorijās, kā arī stiprinās ES apņemšanos atbalstīt jūras bioloģisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē, kas ir saistoši arī Latvijai.

Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā

Likumprojekts Nr.: 557/Lp14. Nodots komisijai: 11.04.2024.

Ar likumprojektu Civilstāvokļa akta reģistrācijas likuma 6.panta astotajā daļā tiek noteikts, ka trešajām personām ir tiesības pieprasīt un saņemt izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju, ja tā pamato savu tiesisko ieinteresētību, vai pagājuši ne mazāk kā 30 gadi pēc tās personas miršanas fakta reģistrācijas, par kuru reģistra ieraksts izdarīts.

Ar likumprojektu tiek precizēta Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 17.panta piektā daļa, nosakot, ka izziņa par laulības noslēgšanu nepieciešamo dokumentu pārbaudi ir derīga ne ilgāk kā sešus mēnešus no iesnieguma par laulības noslēgšanu pieņemšanas dienas.

Tiek paredzēts, ka gadījumā, ja liecinieki tiek aicināti uz laulības reģistrāciju, tad liecinieku neierašanās dzimtsarakstu iestādē laulības reģistrācijai noteiktā laikā nav šķērslis laulības reģistrācijai. Tas saistīts ar to, ka liecinieku klātbūtne vairs netiek paredzēta kā obligāta laulības noslēgšanas formas prasība.

Turklāt, lai nodrošinātu Latvijas valstspiederīgo personu vajadzību ievērošanu un skaidru tiesisko regulējumu situācijām, kad laulības noslēgšanai nepieciešams pilsonības valsts izsniegts dokuments, kas apliecinātu personas tiesības noslēgt laulību ārvalstīs, ar likumprojektu Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums tiek papildināts ar jaunu pantu, nosakot, ka pēc personas lūguma Tieslietu ministrija izsniedz informatīvu izziņu laulības noslēgšanai ārvalstīs.

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā

Likumprojekta Nr.: 558/Lp14. Nodots komisijai: 11.04.2024.

Likumprojekta mērķis ir piešķirt Ministru kabinetam pilnvarojumu izstrādāt kārtību, kādā koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.

Grozījumi Publisko iepirkuma likumā

Likumprojekts Nr.: 563/Lp14. Iesniegts: 15.04.2024.

Latvijā publiskajā iepirkumā joprojām ir sastopamas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces un pakalpojumi. Tomēr, lai nodrošinātu to, ka valsts, pašvaldības iestādes un kapitālsabiedrības publiskā sektora iepirkumos izslēgtu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču un pakalpojumu izmantošanu, tiek ierosināts Publisko iepirkumu likumu papildināt ar 19.1 pantu, kurā būtu noteikts liegums publiskā sektora iepirkumu īstenošanā izmantot Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces un pakalpojumus. \

 Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā

Likumprojekts Nr.: 564/Lp14. Iesniegts: 15.04.2024.

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Likumprojekts Nr. 517/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 11.04.2024.

Grozījumu mērķis ir radīt pozitīvu ietekmi uz jaunu lielas jaudas sadales sistēmas pieslēgumu pieejamību un komercdarbības attīstību, galalietotājiem samazinot izmaksu slogu jauna pieslēguma izveidei un darbības uzsākšanai, veicināt elektroenerģijas sadales sistēmas operatora, kuras sistēmai pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, lietotāju skaita, pieslēgtās patēriņa jaudas un sadalītās elektroenerģijas palielināšanos, kā rezultātā esošā sistēma un tajā jau uzstādītās sistēmas jaudas tiksizmantota efektīvāk.

 

Satversmes tiesa

Azartspēļu organizēšanas ierobežojumi Rīgā noteikti bez pienācīga pamatojuma

Satversmes tiesa atzina, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam. Nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos.

Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri ir saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā. Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Satversmes tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

Satversmes tiesa secināja, ka pašvaldība nav pamatojusi, kāpēc teritorijas plānojuma funkcionālajos zonējumos, kur komercdarbība ir paredzēta kā viens no teritorijas atļautās izmantošanas veidiem, azartspēļu organizēšana ir aizliegta. Satversmes tiesa atzina, ka teritorijas plānojuma izstrādes procesā azartspēļu organizēšanas ierobežojumam jābūt pamatotam ar konkrētās teritorijas funkcionālā zonējuma izvērtējumu.

Satversmes tiesa uzsvēra, ka pašvaldībai, nosakot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, ir jānodrošina, no vienas puses, Satversmes 105. pantā un citās Satversmes normās komersantiem garantēto pamattiesību ievērošana un, no otras puses, personu tiesību aizsardzība, mazinot iespējamo azartspēļu atkarības risku rašanos. Ievērojot Azartspēļu likumā noteikto teritoriju izvērtēšanas principu, pašvaldībai teritorijas plānošanas procesā ir jāizvērtē, piemēram, konkrētās teritorijas apbūve un infrastruktūras objektu izvietojums, apdzīvotības blīvums, iedzīvotāju un komersantu intereses un citi būtiski aspekti, kas var būt par pamatu azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanai. Papildu Azartspēļu likumā noteiktajiem ierobežojumiem organizēt azartspēles, izvērtējot konkrētās teritorijas apbūvi un infrastruktūras objektu izvietojumu, pašvaldība var liegt azartspēļu organizēšanu, piemēram, izglītības, kultūras, sporta iestāžu un kompleksu, aktīvās atpūtas un bērnu rotaļu laukumu tuvumā. Tāpat azartspēļu organizēšanas ierobežojumus pēc attiecīgā izvērtējuma var noteikt teritorijās, kur ir augsta sabiedrības kustības intensitāte, piemēram, sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā, kā arī mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās. Pirms azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanas visā Rīgas administratīvajā teritorijā pašvaldība šādu izvērtējumu nav veikusi.

Vienlaikus Satversmes tiesa atzina, ka teritorijas plānošanas procesā, nosakot konkrētu azartspēļu komercdarbības veidu ierobežojumus, nav racionāli un lietderīgi veikt individuālu katras vietas izvērtējumu.

Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums neatbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam. Attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem un citām personām, kas uzsākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, Satversmes tiesa atzina apstrīdēto normu par spēkā neesošu no personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Spriedums pieejams šeit.

Norma, ar kuru samazināta galvenās cirtes caurmērs, neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs, par neatbilstošu Satversmes 115. pantam, kurš aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Satversmes tiesa uzsvēra, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Lieta tika izskatīta pēc vides organizāciju pieteikuma par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” 7. pielikuma, ciktāl ar to tiek samazināts galvenās cirtes caurmērs, atbilstību Satversmes 115. pantā ietvertajam ilgtspējības principam. Pieteikuma iesniedzēji bija norādījuši, ka apstrīdētajā normā noteiktās galvenās cirtes caurmēra samazināšanas dēļ tiks pieļauta daudz jaunāku priežu, egļu un bērzu mežu ciršana, kas negatīvi ietekmēs meža ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību.

Satversmes tiesa norādīja, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu – vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115. pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš cita starpā prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.

Satversmes tiesa uzsvēra, ka, lai sekmētu valsts ilgtspējību, ir izveidota attīstības plānošanas sistēma, kuras ietvaros tiek izstrādāti dažādi attīstības plānošanas dokumenti, arī pamatnostādnes. Nozaru politikas pamatnostādnēm ir nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kas nodrošina to, ka ar vidi saistītu plānošanas dokumentu pieņemšanas procesā tiek ņemtas vērā vides aizsardzības intereses un ievērots piesardzības princips. Satversmes tiesa atzina, ka normatīvā akta izstrādes procesā ir jāņem vērā politikas plānošanas dokumentā noteiktie attīstības virzieni un politikas mērķi. Tādējādi tiek sekmēta ilgtspējības principa un piesardzības principa ievērošana.

Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma nosaka tādu risinājumu, kurš nebija ietverts Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs, un līdz ar to galvenās cirtes caurmēra samazināšana neatbilst pamatnostādnēs noteiktajam politikas mērķim īstenot meža vērtības palielināšanas pasākumus. Vienlaikus Satversmes tiesa secināja, ka, tā kā apstrīdētā norma kalpo kā tiesiskais pamats tādai darbībai, kurai var būt ietekme uz vidi, tā pēc būtības atbilst plānošanas dokumentam, pirms kura pieņemšanas ir veicams stratēģiskais novērtējums.

Vērtējot to, vai apstrīdētajai normai var būt būtiska ietekme uz vidi, Satversmes tiesa konstatēja, ka apstrīdētās normas izstrādes laikā bija zināmi vairāki riski, kas varētu radīt kaitējumu videi. Ministru kabinets šos riskus daļēji bija vērtējis, secinot, ka būtiska ietekme uz vidi neesot sagaidāma. Taču Satversmes tiesa norādīja, ka Ministru kabineta veiktās darbības neliecina par vispusīgu iespējamās ietekmes uz vidi vērtēšanu. Turklāt stratēģiskā novērtējuma ietvaros kopsakarā ir vērtējamas gan labvēlīga, gan nelabvēlīga rakstura ietekmes. Tas, ka papildus tiek noteiktas prasības, kurām var būt labvēlīga ietekme uz vidi, nevar būt par iemeslu stratēģiskā novērtējuma neveikšanai. Attiecīgi lietā esošā informācija liecināja par iespēju, ka apstrīdētā norma var radīt būtisku ietekmi uz vidi vai Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju.

Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secināja, ka izskatāmajā lietā Ministru kabinets nav ievērojis kārtību, kādā pirms tāda normatīvā akta, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, pieņemšanas ir jāvērtē iespējamās ietekmes uz vidi būtiskums un nepieciešamība veikt stratēģisko novērtējumu. Ja būtu bijusi ievērota šī kārtība, pastāv iespēja, ka tiktu pieņemts citāds lēmums attiecībā uz stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas pieņemšanas procesā nav ievērots ilgtspējības princips un piesardzības princips, tādējādi apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 115. pantam.

Satversmes tiesa lēma par tiesību normas, kas bija spēkā līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās brīdim, juridiskā spēka atjaunošanu. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma uzskatāma par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža, bet ir atjaunojams Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā”, 7. pielikums redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 29. jūnijam, daļā, kurā spēku zaudējusi apstrīdētā norma.

Spriedums pieejams šeit.

Ierosināta lieta par valodas lietojumu priekšvēlēšanu aģitāciju

Satversmes tiesā pēc politiskās partijas ““Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” pieteikuma ir ierosināta lieta par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam.

Apstrīdētā norma noteic valodas lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijā. Pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar apstrīdēto normu priekšvēlēšanu aģitācija varot tikt veikta tikai valsts valodā (tai skaitā latgaliešu rakstu valodā) vai lībiešu valodā ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās.

Šī iemesla dēļ pieteikuma iesniedzējas izvirzītie kandidāti un politiskās partijas biedri nevarot publiskajā vidē komunicēt ar vēlētājiem mazākumtautību valodā, kas tiem esot labāk saprotama, bet kas nav nevienas Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālā valoda. Šāds liegums negatīvi ietekmējot viedokļu daudzveidību politiskajā diskursā. Tādēļ pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar tai Satversmes 100. pantā ietvertās tiesības uz vārda brīvību.

Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2024. gada 11. jūnijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada. 11. septembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Aizliegums audzēt dzīvniekus tikai kažokādu ieguvei atbilst Satversmei

Satversmes tiesa atzina, ka normas, kas paredz aizliegumu audzēt un turēt dzīvniekus tikai kažokādu ieguvei, atbilst Satversmei. Satversmes tiesa uzsvēra, ka dzīvnieku kā jutīgu būtņu pasargāšana no nevajadzīgām ciešanām ir demokrātiskas sabiedrības vērtība. Mūsdienu sabiedrībai ir ētisks un morāls pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību.

Pieteikumu iesniedzējas ir kapitālsabiedrības, kuras audzē un tur ūdeles un lapsas kažokādu ieguvei. Apstrīdētās normas noteic, ka no 2028. gada 1. janvāra lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un turēšana ir aizliegta, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas pieteikumu iesniedzējiem ierobežo Satversmē ietvertās tiesības uz īpašumu. Vienlaikus Satversmes tiesa uzsvēra, ka minētais ierobežojums noteikts ar mērķi aizsargāt sabiedrības tikumību, sabiedrības labklājību, kā arī citu cilvēku tiesības.

Satversmes tiesa atzina, ka ikviens dzīvnieks pats par sevi ir vērtība un sabiedrībai ir ētisks un morāls pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nodarīt dzīvniekam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt. Ar apstrīdētajām normām sabiedrības tikumība tiek aizsargāta tādējādi, ka tiek aizliegta ciešanu radīšana dzīvniekiem, kuru audzēšanas un turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Šis aizliegums atspoguļo to, kā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem. Tas, kas kādreiz tika uzskatīts par morāli pieņemamu un tādējādi arī tikumisku, pēc zināma laika var tāds vairs nebūt. Mūsdienu sabiedrībā dzīvnieki tiek uztverti ne tikai kā īpašuma objekti, bet gan kā jutīgas būtnes. Tie jau paši par sevi ir vērtība neatkarīgi no tā, vai kādam ir vai nav noderīgi. Tādējādi dzīvnieku audzēšana un turēšana, ja tās vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, ir neētiska un mūsdienu sabiedrības vērtībām neatbilstoša. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa izskatāmajā lietā uzsvēra, ka sabiedrības interese par morālu un ētiski pareizu izturēšanos pret dzīvniekiem ir būtiskāka nekā atsevišķu komersantu tiesības un intereses.

Satversmes tiesa arī norādīja, ka labumu no pamattiesību ierobežojuma gūs visa sabiedrība, turklāt šis labums tiks gūts daudzējādos aspektos, jo attiecīgais aizliegums pasargās gan cilvēkus no dzīvnieku pārnēsātām slimībām, gan arī patērētājus un kažokzvēru audzētavu darbiniekus no slimībām, ko var izraisīt ķimikālijas, ar kurām tiek apstrādātas kažokādas. Turklāt ar apstrīdētajām normām tiks aizliegta tāda komercdarbība, kas kaitē videi un līdz ar to aizskar citu cilvēku tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Vērtējot pieteikumu iesniedzēju izvirzītos argumentus par nepieciešamību noteikt garāku pārejas periodu vai piešķirt kompensācijas, Satversmes tiesa norādīja, ka likumdevēja lēmums par piecus gadus gara pārejas perioda noteikšanu uz jauno tiesisko regulējumu nav bijis patvaļīgs un tam par pamatu bijuši racionāli un saprātīgi apsvērumi.

Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secināja, ka sabiedrības ieguvums no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma ir lielāks nekā pieteikumu iesniedzējiem radītās nelabvēlīgās sekas. Turklāt likumdevējs ir līdzsvarojis sabiedrības intereses un kažokzvēru audzētāju tiesisko paļāvību, atliekot jaunā regulējuma spēkā stāšanos līdz 2028. gada 1. janvārim.

Spriedums pieejams šeit.

 

Augstākā tiesa

Senāts izskata krimināllietu par smaga ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu Jūrmalā

Senāta Krimināllietu departaments 3.aprīlī izskatīja krimināllietu, kurā autovadītājs ir apsūdzēts par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā divi cietušie gāja bojā un diviem cietušajiem tika nodarīti attiecīgi smagi un vidēji smagi miesas bojājumi. Lietā tika vērtēts, vai apelācijas instances tiesa pamatoti atstāja negrozītu pirmās instances tiesas attaisnojošo spriedumu. Pārbaudot prokurora kasācijas protestā un cietušo pārstāvja kasācijas sūdzībā norādīto, Senāts apelācijas instances tiesas lēmumu atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai.

Saskaņā ar apsūdzību autovadītājs 2018.gada 29.decembrī Jūrmalā pie pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas “Dzintaru koncertzāle” notrieca četrus gājējus. Pirmās instances tiesa apsūdzēto attaisnoja un apelācijas instances tiesa šo spriedumu atstāja negrozītu, jo autovadītājs neparedzēja un viņam nevajadzēja paredzēt to, ka ceļa brauktuvi neatļautā vietā, rupji pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, šķērsos gājēji. Turklāt tiesa konstatēja, ka vieta bija vāji apgaismota un gājēji bija bez gaismu atstarojošiem elementiem.

Senāts atzina, ka pierādījumi lietā nav izvērtēti atbilstoši Kriminālprocesa likumā izvirzītajām prasībām. Turklāt daži tiesas atzinumi ir pretrunīgi. No pirmās instances tiesas sprieduma, kuram ir pievienojusies apelācijas instances tiesa, nevar izdarīt nepārprotamu secinājumu par brīdi, kad apsūdzētais ieraudzījis cietušos.

Senāts, pamatojot ar Kriminālprocesa likuma 128.panta otrajā daļā noteikto, norādīja, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Ziņu izvērtēšana kopsakarā nozīmē, ka, lai arī ticamība ir katram individuālam pierādījumam piemītoša pazīme, tomēr to noteikt var, tikai skatot attiecīgo pierādījumu vienotā sistēmā ar citiem pierādījumiem un vērtējot, kā veidojas to savstarpējās sakarības.

Senāta lēmums lietā Nr. SKK-75/2024 (11520091018) pieejams šeit.

Administratīvo lietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: martā klasifikatoros pievienoti nolēmumi

• SKA-196/2023 “Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās brīdis par izsoles ceļā iegūtu nekustamo īpašumu; Maksāšanas paziņojumā norādītā nekustamā īpašuma nodokļa samaksa kā administratīvā akta izpilde, kura sekas pavēršamas atpakaļ”
• SKA-411/2023 “Tiesai nav ierobežota kompetence lietās par atlīdzības izmaksu no Ārstniecības riska fonda; Kriminālprocesā pieņemta ekspertu atzinuma kā pierādījuma pieļaujamība administratīvajā lietā; Kaitējums, kura cēlonis ir apstākļi ārstniecības laikā, ir atlīdzināms no Ārstniecības riska fonda”
• SKA-1033/2023 “Pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas iespējamība lietā par tāda Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma atcelšanu, ar kuru pasūtītājam aizliegts slēgt līgumu ar iepirkumā noteikto uzvarētāju un uzdots atkārtoti novērtēt iesniegtos piedāvājumus”
• SKA-4/2024 “Mazumtirgotāju loma aizliegtas vienošanās izpildē kā apstāklis, kas liedz konstatēt ražotāja vienpusēju rīcību; Netiešu un fragmentāru pierādījumu pieļaujamības izmantošana lietā par aizliegtas vienošanās pastāvēšanas konstatēšanu; Konkurences ierobežojums „pēc mērķa”; Epizodiska atkāpšanās no aizliegtās vienošanās izpildes pati par sevi nevar liecināt par neatkarīgu cenu noteikšanu; Aizliegtas horizontālās vienošanās konstatēšana gadījumos, kad nav konstatējama tieša informācijas apmaiņa; Aizliegtās vienošanās dalībnieka dominējošā stāvokļa un tirgus varas ietekme uz aizliegtās vienošanās konstatēšanu un citu vienošanās dalībnieku darbības konstatēto pārkāpumu atbildības un soda apmēru; Vienota turpināta konkurences pārkāpuma konstatēšana”
• SKA-190/2023 “Zaudējumu apmēra noteikšana par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu; Pienākums ievērot samērīgumu zaudējumu apmēra noteikšanā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu” (Interešu konflikta novēršana valsts amatpersonu darbībā;
• SKA-388/2023 “Pašvaldības deputāta tiesības saņemt komercnoslēpumu saturošu informāciju”
• SKA-66/2024 “Laika ierobežojums komersanta tiesībām pieteikties uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu”
• SKA-790/2023 “Privātpersonas tiesības Iesniegumu likuma kārtībā prasīt iestādes skaidrojumu par tās kompetencē esošu jautājumu”
• SKA-973/2023 “Tiesas pienākums formulēt pieteikuma priekšmetu atbilstoši mērķim, ar kuru persona vērsusies tiesā (saprātīgā pieteicēja princips)”
• SKA-725/2023 “Imigrācijas likumā noteikto termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamatu piemērošanas kārtība”
• SKA-852/2023 “Starpniecības aizliegums politisko organizāciju (partiju) finansēšanai”
• SKA-131/2023 “Iestādes rīcības brīvība sankciju vai uzraudzības pasākumu piemērošanā par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem”
• SKA-72/2023 “„hub-and-spoke” vienošanās kā kartelis”
• SKA-147/2023 “Energoefektivitātes nodevas maksāšanas pienākums”
• SKA-211/2023 “Tiesas kontroles mērķis, vērtējot lēmuma par publiskā iepirkuma procedūras pārtraukšanu tiesiskumu; Pasūtītāja pienākums, lemjot par publiskā iepirkuma procedūras pārtraukšanu, apsvērt iepirkuma procedūras pārtraukšanas ietekmi uz netraucētu konkurenci”
• SKA-229/2023 “Pašvaldībai nav tiesību saistošajos noteikumos noteikt papildu kritērijus personas atzīšanai par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli”
• SKA-141/2023 “Apstiprināta noliktavas turētāja atbildība par akcīzes nodokļa samaksu, ja piemērota atliktā nodokļa maksāšana par precēm, kas vēlāk nav faktiski izvestas uz citu dalībvalsti ”
• SKA-611/2023 “Vienošanās ar pašvaldības sociālo dienestu par savu sociālo problēmu risināšanu un situācijas uzlabošanu pildīšana”
• SKA-974/2023 “Darbību publisko un privāto tiesību jomā nošķiršana dzīvokļa iegūšanas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai procesā”

Civillietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: martā klasifikatoros pievienoti nolēmumi

• SKC-102/2024 “Kopīpašumā esoša nekustamā īpašuma sadalīšana dzīvokļu īpašumos; Kopīpašuma domājamās daļas pārdošana izsolē”
• SKC-96/2024 “Tiesas pienākums, izšķirot strīdu par kopīpašuma izbeigšanu ar dalīšanu, ņemt vērā Civillikuma 968. pantā nostiprināto būves un zemesgabala vienotības principu; Kopīpašnieka prasība dzēst bez viņa piekrišanas izdarītu dzīvokļa tiesības nostiprinājumu”
• SKC-[D]/2024 “Civillikuma 1044.panta (īpašuma prasība) nepamatota piemērošana, izšķirot strīdu par laulāto mantas dalīšanu”
• SKC-377/2024 “Procesuālo sankciju piemērošana sakarā ar negodprātīgu prāvnieka rīcību, kas vērsta uz lietas izskatīšanas novilcināšanu”
• SKC-396/2024 “Dzīvokļu īpašnieku mantas un dzīvokļu īpašnieku kopības mantas nošķiršana”

 

Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: martā klasifikatoros pievienoti nolēmumi

• SKK-3/2021 “Līdzekļu, kas iegūti, izvairoties no nodokļu nomaksas, legalizēšana, pirms ir pabeigts predikatīvais noziedzīgais nodarījums”
• SKK-J-90/2024 “Lietas izskatīšana no jauna, ja Augstākā tiesa atcēlusi spēkā stājušos zemākas instances tiesas nolēmumu”
• SKK-106/2023 “Nolēmuma pamatojuma apjoms”
• SKK-6/2024 “Inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu izklāsts apsūdzībā; Pierādījumu novērtējums, ja apelācijas instances tiesa atceļ attaisnojošu pirmās instances tiesas spriedumu un taisa jaunu – notiesājošu – spriedumu; Pierādījumu ticamība”
• SKK-38/2024 “Liecinieka pirmstiesas procesā sniegto liecību izmantošana tiesas sprieduma pamatošanā”
• SKK-[P]/2023 “Personas, kurai nodarīts kaitējums, pieteikums kā kriminālprocesa uzsākšanas iemesls Kriminālprocesa likuma 7. panta otrās daļas izpratnē; Solidāra atbildība par nodarīto kaitējumu; Ekvivalences jeb nosacījumu teorijas piemērošana cēloņsakarības konstatēšanā”
• SKK-[A]/2024 “Kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja nav zināms predikatīvais noziedzīgais nodarījums, no kura iegūti finanšu līdzekļi vai cita manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības; Tiesas tiesības mainīt noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, atzīstot, ka izdarīti vairāki atsevišķi noziedzīgi nodarījumi, nevis viens turpināts noziedzīgs nodarījums; Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos (Krimināllikuma 326. pants)”
• SKK-1/2024 “Būtisks kaitējums likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē”
• SKK-139/2023 “Vainīgās personas nodoma satura noskaidrošana, norobežojot slepkavības mēģinājumu no tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanas”