Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Paula Šūtava.

Konkurence un regulētās jomas

Par Līgumu par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā

Likumprojekta Nr.: 805/Lp14  . Pieņemts 1. lasījumā: 13.02.2025.

Likumprojekta mērķis ir pievienoties Līgumam par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā (Treaty on Principles Governing the Activities of States in the Exploration and Use of Outer Space, including the Moon and Other Celestial Bodies).

Latvija pagaidām ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts un viena no dažām NATO dalībvalstīm, kas nav pievienojusies Līgumam.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Likumprojekta Nr.: 694/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 13.02.2025.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Zaļās pārkārtošanās akta un Patērētāju kreditēšanas direktīvas prasību izpildi, aizstājot pašreiz noteikto patērētāju kreditēšanas reklāmas aizliegumu ar prasībām patērētāju kreditēšanas reklāmai. Tiek arī noteikts, ka par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā varēs piemērot ne tikai naudas sodu, bet arī brīdinājumu, ņemot vērā veiktā pārkāpuma būtiskumu. Papildus tiek ieviestas Regulā noteiktās prasības par patērētāja tiesībām nedrošas preces atsaukuma gadījumos.

Nodokļi

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Likumprojekta Nr.: 24-TA-151 Nosūtīts: 11.02.2025.

Likumprojektā ietvertās izmaiņas saistībā ar nepiedzenamā nodokļu parāda sliekšņa pārskatīšanu ir izstrādātas, pamatojoties uz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas aicinājumu.

Likumprojektā ietvertās izmaiņas elektroniskās informācijas uzskaites būvlaukumā regulējumā ir izstrādātas, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta un Būvniecības valsts kontroles biroja iniciatīvu.

Aizsardzība

Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums

Likumprojekta Nr.: 830/Lp14. Virzīts 1. lasījumam: 11.02.2025.

Ar likumprojektu plānots aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā. Šādu aizliegumu plānots noteikt arī juridiskām personām, kas reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā. To paredzēts attiecināt arī uz juridiskām personām, kurās šo valstu pilsoņiem pieder vismaz 25 procenti no pamatkapitāla daļām (akcijām), kurās Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi ir patiesie labuma guvēji, kā arī juridiskajiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijā vai Baltkrievijā. Aizliegums attieksies uz tiem darījumiem, kas noslēgti pēc šī likuma spēkā stāšanās.

Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izveides likums

Likumprojekta Nr.: 25-TA-55. Nosūtīts: 06.02.2025. Saskaņošanas termiņš: 25.02.2025.

Šā likuma mērķis ir noteikt tiesisko regulējumu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai, infrastruktūras izbūvei, kā arī nekustamo īpašumu atsavināšanai un lietošanai pierobežā.

Finanses un apdrošināšana

Likumprojekta Nr.: 24-TA-2371. Iesniegts saskaņošanai: 05.02.2025.

Likumprojekts paredz noteikt skaidras prasības finanšu tirgus dalībniekiem, lai mazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus. Tas ietver digitālās darbības noturības prasības, kas palīdzēs aizsargāt finanšu sistēmu no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju traucējumiem un kiberdraudiem. Tāpat likumprojekts nodrošina mākslīgā intelekta izmantošanu finanšu pakalpojumos, lai nodrošinātu drošību un uzticamību.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Finanšu nozares digitālās noturības regulas (DORA) piemērošanu Latvijā, kā arī Mākslīgā intelekta akta prasību piemērošanu finanšu sektorā Latvijā.

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”

Publikācijas Nr.: 2025/26.4. Publicēts: 06.02.2025.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka būves var ierakstīt zemesgrāmatā, pamatojoties arī uz sertificēta speciālista dokumentu par būves esību apvidū. Grozījumi skar likuma 17., 28. un 36. pantu.

Komerctiesības

Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

Likumprojekta Nr.: 855/Lp14. Nodots komisijai: 13.02.2025.

Ar Likumprojektu tiks panākts, ka likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” būs saskanīgs ar likumu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (turpmāk – Saistītais likumprojekts), tādējādi nodrošinot tā viennozīmīgu un skaidru piemērošanu.

Ar Saistīto likumu paredzēts pienākums juridiskajai personai un juridiskajam veidojumam neatkarīgi no reģistrācijas vai izveides vietas atklāt patieso labuma guvēju pirms tiesību nostiprināšanas uz nekustamo īpašumu. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt noteiktu kārtību patieso labuma guvēju reģistrācijai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā tiesību subjektiem, kas nav reģistrēti Reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas dalībvalsts reģistrā.

Grozījumi Komerclikumā

Likumprojekta Nr.: 24-TA-2101. Nosūtīts: 12.02.2025.

Likumprojekta mērķis ir sekmēt konkurenci ar kredītrisku saistītu finanšu pakalpojumu tirgū, mazinot šķēršļus aizdevuma un līzinga līgumu refinansēšanai un pirmstermiņa atmaksai, tādējādi atvieglojot nosacījumus klientu mobilitātei starp pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt uzlabotu finanšu pakalpojumu nosacījumus Latvijā reģistrētiem komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām (piemēram, lauksaimniecības pakalpojumu un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības) un krājaizdevu sabiedrībām.

Krimināltiesības

Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā

Likumprojekta Nr.: 24-TA-2510. Nosūtīts: 11.02.2025.

Likumprojekts paredz papildināt Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumu (turpmāk – NIMKIL) ar kārtību, kādā izpilda tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Tāpat Likumprojekts paredz pilnveidot NIMKIL noteiktās izpildes procedūras.

Satversmes tiesa

Pienākums lietot valsts valodu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā atbilst Satversmei

Ceturtdien, 13. februārī, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-06-01. Satversmes tiesa atzina, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas, kas nosaka pienākumu lietot valsts valodu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā, atbilst Satversmei. Satversmes tiesa uzsvēra, ka Latvijas drošību ietekmē ģeopolitiskais novietojums, proti, tās kaimiņvalsts ir Krievija, kuras šā brīža ideoloģija ir vērsta uz karu un agresiju pret kaimiņvalstīm. Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi tiek īpaši vērsti uz valstīm, kurās plānota vēlēšanu norise. Tādēļ priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir svarīgi mazināt iespēju izplatīt agresīvu politiku atbalstošus vēstījumus valodā, kas var tikt izmantota kā Krievijas ideoloģijas nesēja.

Satversmes tiesā lieta ierosināta pēc politiskās partijas ““Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” pieteikuma. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 pants nosaka principu, ka apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā, arī latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā. Šī norma paredz arī iespēju pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām veikt priekšvēlēšanu aģitāciju ar tulkojumu Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma ierobežo tās tiesības uz vārda brīvību, jo liedz veikt apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju svešvalodā, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda.

Satversmes tiesa uzsvēra, ka ir būtiski, lai uz priekšvēlēšanu aģitāciju un brīvu vēlēšanu norisi neiedarbojas Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi, kas tiek īstenoti ar mērķi ietekmēt sabiedrisko domu un politisko kursu par labu Krievijas interesēm un īpaši tiek aktivizēti priekšvēlēšanu laikā. Krievijas informatīvās ietekmes pasākumu izvērsums Latvijas informatīvā telpā un arvien lielāki drošības riski rada nepieciešamību pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ierobežot svešvalodu lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijā. Tādā veidā tiek aizsargāta ne vien Latvijas sabiedrības drošība un demokrātiska valsts iekārta, bet arī visas Eiropas drošība un demokrātija.

Satversmes tiesa secināja, ka, stiprinot valsts valodas lietojumu un mazinot svešvalodu lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijā, apstrīdētās normas aizsargā sabiedrības drošību un demokrātiskas valsts iekārtu. Tiesa uzsvēra, ka latviešu valoda ir neatņemama Latvijas valsts konstitucionālās identitātes sastāvdaļa, un Latvijas valstisko identitāti veido arī latgaliešu rakstu valoda kā latviešu valodas vēsturiskais paveids un lībiešu valoda, kurai kā vienīgajai pirmiedzīvotāju valodai ir īpaša valstiska aizsardzība. Attiecīgi apstrīdētās normas nodrošina, ka apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija risinās valsts valodā balstītā informatīvā telpā, un tādējādi mazina Krievijas dezinformācijas un propagandas ietekmi, iespēju manipulēt ar informāciju un iejaukšanos Latvijas demokrātiskajos procesos. Apstrīdētās normas nav vērstas pret plurālismu priekšvēlēšanu periodā. Tās ir vērstas uz Krievijas informatīvās ietekmes pasākumu iedarbības mazināšanu.

Vienlaikus apstrīdētās normas neparedz pilnīgu aizliegumu politisko partiju komunikācijā ar vēlētājiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un ārpus šā perioda lietot svešvalodas, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas. Tā kā apstrīdētās normas attiecas uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju, tad neapmaksāta aģitācija, piemēram, individuālā komunikācija ar vēlētājiem, var notikt jebkurā valodā. Turklāt pamattiesību ierobežojums attiecas uz ierobežotu laika periodu.

Satversmes tiesa secināja, ka Saeima, pieņemot apstrīdētās normas, ir līdzsvarojusi sabiedrības drošības un demokrātiskas valsts iekārtas intereses, kuru aizsardzībai pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir būtisks valsts valodas, arī latgaliešu rakstu valodas un lībiešu valodas, lietojuma regulējums, ar politisko partiju tiesībām uz vārda brīvību apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajās normās ietvertais personas pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētās normas atbilst Satversmes 100. panta pirmajam teikumam.

Augstākā tiesa

Tiesai no jauna jāvērtē faktiskie apstākļi, kas liedz pieteicējai strādāt par tiesu ekspertu

11.02.2025.

Senāta Administratīvo lietu departaments 11.februārī nodeva jainai izskatīšanai lietu par Tiesu ekspertu padomes lēmumu, ar kuru pieteicējai izbeigta tiesu ekspertes sertifikāta darbība. Senāts iepriekš bija vērsies Satversmes tiesā, jo secināja, ka lietā piemērojamā tiesību norma nesamērīgi ierobežo personas tiesības, kuras aizsargā Latvijas Republikas Satversme. Nododot lietu jaunai izskatīšanai, apgabaltiesai, iesaistot iestādi, jānoskaidro attiecīgie faktiskie apstākļi un jāvērtē individuālie riski saistībā ar pieteicējas atrašanos tiesu eksperta amatā, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā (Nr. 2023-47-01) ietvertās atziņas.

Izskatāmajā lietā bija konstatēts, ka laikā, kad veikts nodarījums un pieņemts lēmums par krimināllietas izbeigšanu, pieteicējai bija 24 gadi. Kopš nodarījuma izdarīšanas pagājuši gandrīz divdesmit gadi. Tiesai izskatāmajā lietā nav ziņu, ka pieteicēja pēc nodarījuma 2004.gadā būtu pieļāvusi jaunus tiesību pārkāpumus, ne veicot amata pienākumus, ne ārpus amata pienākumu izpildes. Pieteicēja tiesu eksperta amatu pilda no 2006.gada, tas ir, vairāk kā desmit gadus. Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde ir norādījusi, ka pieteicēja atbildīgi un kvalitatīvi pilda savus amata pienākumus, par viņas darbu nav saņemtas pretenzijas, pieteicēja disciplināri nav sodīta. Tāpat, ņemot vērā pieteicējas profesionālās spējas, Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde arī ieteikusi kompleksi resertificēt pieteicēju specialitātēs.

Tiesu ekspertu padomes lēmums bija pamatots ar to, ka saskaņā ar Tiesu ekspertu likuma 6.panta trešās daļas 5.punktu par tiesu eksperta kandidātu nevar būt persona, kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Senāts spriedumā norāda, ka tieši individuāls vērtējums, kurā tiktu ņemts vērā gan nodarījuma smagums, gan nereabilitējošie apstākļi, gan arī laiks, kas pagājis pēc nodarījuma, un pašas personas attieksme un uzvedība pēc nodarījuma izdarīšanas, var būt viens no līdzekļiem, ar kuriem personas pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk.

Senāta kompetencē nav lietas faktisko apstākļu pārbaude un vērtēšana, tādējādi lietas apstākļu, kas attiecas uz pieteicējas nodarījumu, laiku, kas pagājis kopš nodarījuma, pieteicējas uzvedību pēc nodarījuma izdarīšanas u.c., pārbaude un vērtēšana ir apelācijas instances tiesas kompetencē.

Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-17/2025 (A420111221)

Senāts uzliek pienākumu Ogres novada pašvaldībai izdot būvatļauju sakaru torņa būvniecībai

05.02.2025.

Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteicējas lūgums piemērot pagaidu noregulējumu strīdā ar Ogres novada būvvaldi par sakaru torņa būvniecību. Senāts uzlika pienākumu Ogres novada pašvaldības domei uzdot būvvaldei viena mēneša laikā izdot būvatļauju SIA „TeleTower”.

Ogres novada būvvalde atteica izdot būvatļauju SIA “TeleTower” telekomunikāciju sakaru torņa būvniecībai Ogrē, Stirnu ielā 8, pamatojot lēmumu ar publiskās apspriešanas rezultātiem. Pieteicēja vērsās tiesā, lūdzot atzīt pārsūdzēto lēmumu par prettiesisku, kā arī uzliekot pienākumu domei izdot pieteicējai būvatļauju sakaru torņa būvniecībai nekustamajā īpašumā. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu apmierināja. Pašvaldībai pārsūdzot pirmās instances tiesas spriedumu Administratīvajā apgabaltiesā, pieteicēja lūdza tiesu piemērot pagaidu noregulējumu – uzlikt pienākumu domei izdot pieteicējai būvatļauju sakaru torņa būvniecībai. Administratīvā apgabaltiesa pieteicējas lūgumu noraidīja. Pieteicēja par šo lēmumu iesniedza blakus sūdzību Senātā.

Likumā noteikts, ka pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanas pamats ir divu kumulatīvu kritēriju iestāšanās: pirmkārt, tiesas konstatējums, ka tad, ja pagaidu aizsardzības līdzekļi netiktu piemēroti, varētu rasties būtisks kaitējums vai zaudējumi, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus (subjektīvais kritērijs), un, otrkārt, secinājums, ka pieteikums ir pirmšķietami pamatots (objektīvais kritērijs).

Apgabaltiesa pagaidu noregulējuma lūguma noraidīšanu pamatoja ar subjektīvā kritērija neizpildi.

Senāts vērtēja abus šos kritērijus un atzina, ka lūgums par pagaidu noregulējuma piemērošanu ir apmierināms un Senāts nesaskata šķēršļus būvatļaujas izdošanai.

Pārbaudot, vai paredzama būtiska kaitējuma un zaudējumu rašanās būvatļaujas neizdošanas dēļ, Senāts to vērtēja kopsakarā ar visa „Bites grupas” koncerna, tai skaitā SIA „BITE Latvija” kā mobilo sakaru pakalpojuma sniedzējas, tiesiskajām interesēm. Iespējamo kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm Senāts saskatīja gan pieteicējas tiešajos finansiālajos zaudējumos, gan tajā, ka straujas tehnoloģiju attīstības un sīvas konkurences apstākļos starp telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem ar nepamatotiem administratīviem šķēršļiem var tikt būtiski ietekmēta mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēja konkurētspēja.

Senāts lēmumā norādīja, ka pārsūdzētais pašvaldības lēmums, ar kuru atteikts izdot būvatļauju pirmšķietami ir prettiesisks, jo tas satur vispārīgus argumentus, kuri nav balstīti tiesību normās un nesatur pietiekamu juridisku pamatojumu būvatļaujas izdošanas atteikumam. Pašvaldība, līdzsvarojot iedzīvotāju un pieteicējas intereses, bez pietiekama pamatojuma ir sniegusi priekšroku iedzīvotāju interesēm, ignorējot apstākli, ka būvniecība iecerēta atbilstoši teritorijas plānojumā paredzētajam izmantošanas veidam, un tādējādi ignorējot citu personu tiesības un tiesiskās intereses.

Vienlaikus Senāts lēmumā vērsa pieteicējas uzmanību, ka pagaidu aizsardzības līdzeklis tiek piemērots, izvērtējot pirmšķietamu pārsūdzētā pašvaldības lēmuma prettiesiskumu, līdz ar to pieteicējai ir jāapzinās iespējamība, ka, izskatot lietu pēc būtības apelācijas kārtībā, lietas izskatīšanas rezultāts var būt atšķirīgs un būvatļaujas izdošanas prasījums var tikt noraidīts. Tādēļ ar būvatļauju piešķirto tiesību izmantošana ir pašas pieteicējas risks, ka tai nelabvēlīga sprieduma gadījumā uz sava rēķina būs jānovērš būvniecības sekas.

Senāta 2025.gada 4.februāra lēmums lietā Nr. SKA-439/2025 (A420110424).

Bijušajam tiesu izpildītājam piespriesta brīvības atņemšana

13.02.2025.

Senāta Krimināllietu departaments atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi stājās spēkā spriedums, ar kuru bijušais tiesu izpildītājs atzīts par vainīgu svešas mantas prettiesiskā iegūšanā un izšķērdēšanā lielā apmērā. Apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu – apsūdzētajam piederošās kapitāla daļas trīs uzņēmumos. Apmierināts Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas kaitējuma kompensācijas pieteikums un no apsūdzētā valsts labā piedzīta kompensācija par mantiskajiem zaudējumiem 183 061,14 euro.

Rīgas pilsētas tiesa apsūdzēto notiesāja par to, ka viņš prettiesiski ieguva un izšķērdēja zvērināta tiesu izpildītāja depozītu kontos esošo naudu lielā apmērā, būdams persona, kurai šī manta uzticēta un kuras pārziņā tā atradās. Noziedzīgais nodarījums izdarīts laika posmā no 2003. – 2010.gadam.

Latgales apgabaltiesa pārsūdzēto spriedumu atcēla daļā par kaitējuma kompensācijas nenoteikšanu valsts labā un par procesuālo izdevumu piedziņu un tos piedzina.

Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Senāts konstatēja, ka daļā par sodu apsūdzētais kasācijas sūdzībā atkārtojis apelācijas sūdzības argumentus, kurus apelācijas instances tiesa izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajam ir noteikts tiesisks, pamatots un taisnīgs sods. Tiesa konstatējusi, ka apsūdzētais, būdams zvērināts tiesu izpildītājs, 7 gadu garumā ir piesavinājies viņam uzticētos naudas līdzekļus 183 061,14 euro, kas vairāk nekā 14 reizes pārsniedz to apmēru, no kura noziedzīgais nodarījums atzīstams par izdarītu lielā apmērā, turklāt noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis atbildību pastiprinošos apstākļos – ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli. Tiesa atzinusi, ka, lai arī lietā iegūtās apsūdzētā personību raksturojošās ziņas kopumā atzīstamas par pozitīvām, noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītā kaitējuma apmērs liedz tiesai iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti. Tiesa norādījusi, ka apsūdzētā notiesāšana nosacīti nesasniegs soda represīvo un preventīvo mērķi.

Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka apsūdzētā noziedzīgās darbības atrodas tiešā cēloniskā sakarā ar norādītajiem zaudējumiem, tādēļ no viņa piedzenama šo zaudējumu atlīdzība. Tiesa, pamatojoties uz Tiesu izpildītāju likumā un citos normatīvajos aktos sniegto regulējumu, argumentēti atzinusi, ka zaudējumu atlīdzība piedzenama valsts labā. Tiesa norādījusi, ka, lai arī depozīta kontā ieskaitītie naudas līdzekļi nav uzskatāmi par valsts līdzekļiem, valstij ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību ir jāgarantē naudas līdzekļu glabāšana un izmaksa piedzinējam un citām ieinteresētajām personām, līdz ar to valsts ir atbildīga par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, tai skaitā par zvērināta tiesu izpildītāja veikto citām personām piederošo naudas līdzekļu piesavināšanos un iztrūkumu depozīta kontā, savukārt zvērināts tiesu izpildītājs ir atbildīgs par valstij radītajiem zaudējumiem.

Senāta lēmums. Lieta Nr. SKK-133/2025 (11088156712)