Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīgs Krišjānis Kaļāns.
Civilprocess
Grozījumi Civilprocesa likumā
Pieņemts: 27.02.2025.
Stājas spēkā: 01.04.2025.
Precizēti izdevumu segšanas noteikumi, tostarp par liecinieku un ekspertu izmaksām, dokumentu piegādi un tulkošanu. Izmaiņas skar arī maksātnespējas un konkurences tiesības, tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru pilnvaras, kā arī vienkāršo tiesas sēžu organizēšanu un paredz iespēju lietas izskatīt rakstveida procesā. Nozīmīgas izmaiņas ieviestas pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanā vardarbības lietās, nosakot to ilgumu un atcelšanas iespējas. Precizētas normas par tiesāšanās izdevumu sadali, kopīpašuma dalīšanas procedūru un izsoļu organizēšanu. Grozījumi skar arī pierādījumu iesniegšanas un izprasīšanas noteikumus konkurences un digitālā tirgus lietās. Tiesu izpildītājiem noteikti jauni pienākumi īpašuma tiesību nostiprināšanā un izsoļu dalībnieku kontroles mehānismos. Jaunā valsts nodevu sistēma precizē maksājamās summas dažādās tiesvedībās, tostarp par prasībām, apelācijas un kasācijas sūdzībām, kā arī citiem pieteikumiem tiesā.
Pārejas noteikumi nosaka, kā jaunās normas tiks piemērotas jau ierosinātajās lietās.
Mākslīgais intelekts
Mākslīgā intelekta centra likums
Pieņemts: 06.03.2025.
Stājas spēkā: 20.03.2025.
Mākslīgā intelekta centra likums izveidots lai veicinātu mākslīgā intelekta attīstību un sadarbību starp publisko un privāto sektoru un augstskolām. Centrs darbosies kā nodibinājums Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā, fokusējoties uz inovāciju attīstību, drošības risku izvērtēšanu un latviešu valodas integrēšanu tehnoloģijās.
Likums paredz speciālu regulatīvo vidi mākslīgā intelekta testēšanai, nosakot ierobežojumus sankcionētiem uzņēmumiem un datu apstrādes nosacījumus. Centrs saņems finansējumu no valsts budžeta, starptautiskiem projektiem un ziedojumiem, nodrošinot caurspīdīgu līdzekļu izlietojumu. Centrs jāizveido līdz 2025. gada 31. martam.
Nodokļi
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Pieņemts: 06.03.2025.
Stājas spēkā: 20.03.2025.
Tiek precizēts, ka par algota darba ienākumu nav uzskatāma darbiniekam vai viņa ģimenes loceklim piešķirtā palīdzība naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei, ja šādas iegādes nepieciešamību apstiprinājis ārstu konsīlijs un tās netiek pilnībā segtas no valsts budžeta līdzekļiem. Lai izmantotu šo nodokļu atbrīvojumu, darba devējam ir jābūt atbilstošiem dokumentiem un darbinieka apliecinājumam, ka šie izdevumi netiks iesniegti citām iestādēm kā attaisnotie izdevumi.
Likumā arī paplašināta ģimenes locekļu definīcija, ietverot ne tikai apgādībā esošās personas, bet arī vecākus, vecvecākus, laulāto, bērnus un mazbērnus neatkarīgi no apgādības statusa. Turklāt tiek noteikts pienākums darba devējam uzglabāt dokumentus, kas pamato atbrīvojuma piemērošanu, vismaz trīs gadus.
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Likumprojekts Nr: 816/Lp14
pieņemts otrajā lasījumā:13.03.2025
Precizēta dokumentu un informācijas paziņošanas kārtība, dodot VID EDS lietotājiem iespēju izvēlēties, kur saņemt administratīvos aktus un citus lēmumus – EDS vai oficiālajā elektroniskajā adresē. Paplašināta publiski pieejamā informācija par VID administrētajiem nodokļiem. Likumprojekts nosaka arī VID tiesības izmantot maksājumu pakalpojumu sniedzēju datus par pārrobežu maksājumiem nodokļu administrēšanas vajadzībām. Tiks uzlabota nodokļu maksātāju uzraudzība, palielināta caurspīdība un veicināta godīga konkurence. Tāpat paredzēts, ka nodokļu maksātāju samaksātās summas tiks publicētas ceturkšņa, nevis gada griezumā.
Aizsardzība
Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā
Pieņemts pirmajā lasījumā: 13.03.2025
Likumprojekts paredz ieviest patvertnes iedzīvotāju aizsardzībai katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Likumprojekts nosaka trīs patvertņu kategorijas – augstākā nodrošinātu aizsardzību pret sprādziena triecienviļņiem, ķīmiskām vielām un radioaktīvajiem putekļiem, bet zemākās kategorijas – pret sprādzieniem un šķembām. Noteikts, ka jaunu daudzdzīvokļu māju, izglītības iestāžu un slimnīcu būvniecībā būs jāiekļauj vismaz II kategorijas patvertnes, savukārt citas ēkas varēs pielāgot kā III kategorijas patvertnes.
Pašvaldībām uzlikts pienākums uzturēt informāciju par esošajām patvertnēm un, ja nepieciešams, finansiāli piedalīties to izbūvē vai uzturēšanā. Tāpat likumprojekts paredz regulējumu katastrofu seku novēršanai – pašvaldības varēs organizēt vides sakārtošanu publiskajā telpā un atsevišķos gadījumos arī privātīpašumos. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā.
Par Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un izplatīšanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencijas) denonsēšanu
Likumprojekta Nr.: 891/Lp14. Iesniegts Saeimā: 18.03.2025
Konvencijas ierobežojumi liedz Latvijai efektīvi izmantot visus iespējamos aizsardzības pasākumus, kas nepieciešami teritorijas aizsardzībai. Tādēļ tiek virzīta izstāšanās no konvencijas, lai dotu iespēju militāri stiprināt valsts aizsardzību. Denonsēšana stāsies spēkā sešu mēnešu laikā pēc oficiāla paziņojuma ANO.
Komerctiesības
Grozījumi komerclikumā
Likumprojekta Nr: 882/Lp14
Nodots komisijai: 13.03.2025.
Grozījumi palielina slieksni, no kura nepieciešams mantiskā ieguldījuma novērtējums – līdzšinējo 5 700 eiro vietā tagad tas ir 25 000 eiro. Tāpat tiek atviegloti noteikumi par mantisko ieguldījumu novērtēšanu SIA dibināšanas un pamatkapitāla palielināšanas gadījumā – ja ieguldījums nepārsniedz 50 000 eiro un ir mazāks par pusi no pamatkapitāla, novērtējumu var sniegt sabiedrības valde, nevis neatkarīgs eksperts.
Krimināltiesības
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr: 832/Lp14
Pieņemts pirmajā lasījumā: 20.02.2025
Saeima plāno noteikt kriminālatbildību transportlīdzekļu vadītājiem par bēgšanu no policijas, ja tā izpaužas kā agresīva braukšana pēc atkārtotas prasības apstāties. Par šādu pārkāpumu varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, kā arī vadīšanas tiesību atņemšanu līdz pieciem gadiem.
Tāpat grozījumi paredz pastiprinātu atbildību par sankciju pārkāpumiem un stingrākus sodus par neatļautu priekšmetu nodošanu ieslodzījuma vietās. Par neatļautu saziņas līdzekļu nodošanu varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.
Enerģētika
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Pieņemts: 06.03.2025.
Stājas spēkā: 01.04.2025.
Ar grozījumiem tiek paplašinātas pārvades sistēmas operatora pilnvaras, nosakot, ka iekārtas ar jaudu virs 50 MW var pieslēgt vai atslēgt tikai ar valsts drošības iestāžu apstiprinājumu. Operators reizi mēnesī publicēs informāciju par brīvajām pārvades sistēmas jaudām.
Ievieš divus pārvades sistēmas pakalpojumu veidus – konstantu un elastīgu. Elastīgais ļauj operatoram ierobežot elektroenerģijas piegādi līdz 876 stundām gadā, par ko tiek maksāta kompensācija. Ražotāji var mainīt pakalpojuma veidu pēc operatora izstrādātās kārtības.
Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem elektroenerģijas cenu krīzes laikā iespējami valsts atbalsta pasākumi. Atjaunīgās enerģijas attīstībai tiek noteiktas priekšrocības jaunu ražošanas iekārtu pieslēgšanā, līdzsvarojot enerģētikas un vides aizsardzības intereses.
Pārejas noteikumi paredz, ka līdz 2025. gada 30. aprīlim elektroenerģijas ražotāji var pieprasīt sistēmas jaudas rezervēšanas maksas atmaksu. Operators pirmo reizi publicēs elastīgā pakalpojuma brīvās jaudas 2025. gada 2. jūnijā, bet līdz 2026. gada beigām brīvā jauda būs pieejama tikai elastīgā pakalpojuma ietvaros.
Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumos Nr. 635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”
Stājas spēkā: 13.03.2025.
Grozījumi precizē elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas regulējumu, īpaši attiecībā uz valsts kompensāciju izmaksas kārtību sistēmas operatoriem un elektroenerģijas tirgotājiem. Tie nosaka konkrētus termiņus un procedūras, kā šie uzņēmumi iesniedz aprēķinus un rēķinus, kā arī nosaka Enerģētikas un vides aģentūras tiesības pārbaudīt aprēķinu pareizību un pieprasīt precizējumus. Tāpat grozījumi paredz galīgo norēķinu kārtību pēc maksas samazinājuma perioda beigām un detalizē publiskā tirgotāja pienākumus sniegt informāciju par obligātā iepirkuma izmaksām un elektroenerģijas tirgus cenu. Papildus tiek regulēti nosacījumi, kā tiek segtas negūtās ieņēmumu starpības gadījumos, kad valsts budžeta finansējums ir nepietiekams. Grozījumu mērķis ir uzlabot norēķinu procesu caurspīdīgumu un efektivitāti elektroenerģijas tirgū.
Satversmes tiesa
Satversmei atbilst regulējums, kas noteic noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pierādīšanu
Piektdien, 14. martā, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑32‑01. Satversmes tiesa atzina, ka Kriminālprocesa likuma normas, kas noteic noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pierādīšanu tādā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no kriminālprocesa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, atbilst Satversmei. Tiesa uzsvēra, ka procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesiskajam regulējumam jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un sabiedrības interesi, lai noziedzīgi iegūta manta tiktu efektīvi konfiscēta, tādējādi nodrošinot tiesiskuma atjaunošanu.
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par aizliegumu pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu
Otrdien, 18. martā, Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Lieta ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Pret katru no pieteikumu iesniedzējiem ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Pieteikumu iesniedzēju mantai ar procesa virzītāja lēmumu uzlikts arests. Procesa virzītājs pieņēmis lēmumu uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodot tā materiālus izlemšanai tiesai. Ar Ekonomisko lietu tiesas lēmumiem pieteikumu iesniedzēju manta atzīta par tādu, kas nav noziedzīgi iegūta, un process par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigts. Par minētajiem lēmumiem iesniegts prokurora protests vai procesa virzītāja sūdzība. Izskatot to, Rīgas apgabaltiesa nolēmusi pieteikumu iesniedzēju mantu atzīt par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt to valsts labā.
Augstākā tiesa
Apgabaltiesai atkārtoti jālemj par muitas maksājumu noteikšanu precēm, kas izvestas no brīvās zonas
Lietā jāizšķir, vai SIA “Baltic Container Terminal” bija tiesīga paļauties uz preču pavadzīmēm, kurās norādīts muitas preču statuss kā Savienības preces, un uz muitas amatpersonu parakstu un zīmogu kā apliecinājumu tam, ka precēm piemērota nākamā muitas procedūra – laišana brīvā apgrozībā. Attiecīgi, vai uzņēmumam bija pamats uzskatīt, ka īpašā procedūra – preču glabāšana brīvajā zonā – ir pabeigta un tā nav atbildīga par muitas parāda rašanos.
Senāta 7. marta spriedums. Lieta Nr. SKA-3/2025 (A420242519)
“Winergy” lietā stājas spēkā piespriestā brīvības atņemšana, bet samazināta uzņēmumam piemērotā naudas piedziņa
Senāts atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu par trīs personu brīvības atņemšanu saistībā ar 2 134 307,72 eiro izkrāpšanu SIA “Winergy” projektam, bet samazinājis uzņēmumam piemēroto naudas sodu no 620 000 līdz 592 000 eiro. Tiesvedība pret uzņēmumu ilga vairāk nekā astoņus gadus, un Senāts atzina, ka jāievēro tiesības uz saprātīgu procesa termiņu. Pārējā daļā spriedums paliek negrozīts.
Senāta 11. marta lēmums. Lieta Nr.: SKK-15/2025 (11816006914)
Laika intervālu starp diviem alkohola koncentrācijas izelpā mērījumiem nosaka pēc pirmā testa beigām
No lietas apstākļiem izriet, ka pirmajā reizē, kad tika pārbaudīta alkohola koncentrācija vīrieša izelpā, tajā tika konstatētas 1,8130 promiles alkohola, bet otrajā mērījumā mēraparāts uzrādīja 1,5448 promiles alkohola. Kasācijas sūdzībā uzsvērts, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi apstākli, ka starp abiem mērījumiem intervāls bijis mazāks nekā likumā noteiktās 15-20 minūtes. Senāta lēmumā norādīts, ka Latviešu valodas vārdnīcā vārds “intervāls” skaidrots kā starplaiks starp vienas darbības beigām un nākamās darbības sākumu. Attiecīgi, lai atzītu, ka konkrētajā lietā ievērots vismaz 15 minūšu intervāls starp abiem mērījumiem, tiesai būtu jākonstatē, ka laiks pēc pirmā mērījuma pabeigšanas un otrā sākšanu ir vismaz 15 minūtes. Savukārt, norādot, ka laiks starp mērījumiem ir skaitāms no pirmā mērījuma uzsākšanas brīža, tiesa ir nepareizi interpretējusi Ministru kabineta noteikumu normu, kas regulē alkohola koncentrācijas izelpā mērīšanu.
Senāta 18. marta lēmums Lietā Nr.: SKK-97/2025 (19510250123).
