Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Herta Cēsniece.

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā

Likumprojekts Nr.: 217/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 09.01.2025.

Likumprojekta mērķis ir noteikt papildu marķēšanas prasības alkoholiskajiem dzērieniem ar saturu virs 1,2 tilp.%, noteikt ierobežojumus alkoholisko dzērienu pieejamībai azartspēļu organizēšanas vietās, aizliegt tirgot noteikta stipruma alkoholiskos dzērienus maza tilpuma plastmasas iepakojumos, noteikt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumus drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un tiešsaistē, kā arī ierobežot tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas, u.tml.) mazumtirdzniecības vietās.

Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”

Likumprojekts Nr.: 685/Lp14. Izsludināts: 07.01.2025. (Spēkā stāšanās termiņš: 03.02.2025.)

Grozījumi paredz ieviest Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pilnvaras bīstamo iekārtu uzraudzībā, tostarp tiesības apturēt vai aizliegt iekārtu lietošanu un pieprasīt ekspertīzi, kā arī digitalizēt un modernizēt Bīstamo iekārtu reģistru (BIR). Tie nosaka jaunas prasības valdītājiem un inspicēšanas institūcijām, lai uzlabotu datu apmaiņu, nodrošinātu iekārtu drošību un precīzu uzraudzību, vienlaikus ieviešot administratīvu atbildību par nepārbaudītu iekārtu lietošanu.

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā

Likumprojekts Nr.: 688/Lp14. Izsludināts: 07.01.2025.

Grozījumi paredz precizēt definīcijas, piemēram, “numerācijas krāpniecība” un “fiziskā infrastruktūra”, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Elektronisko sakaru kodeksam, kā arī vienkāršot normatīvās prasības. Tiek precizēti regulatora pienākumi, piešķirtas tiesības izslēgt neaktīvus elektronisko sakaru komersantus no reģistra un mazināts administratīvais slogs attiecībā uz starpsavienojuma līgumu iesniegšanu. Grozījumi arī papildina prasības radioiekārtu atbilstības institūcijām un precizē atsauces uz dažādiem normatīvajiem aktiem. Mērķis ir uzlabot normatīvā regulējuma efektivitāti, precizitāti un saskaņotību ar ES direktīvām, kā arī veicināt administratīvā sloga mazināšanu un nozares darbības efektivitāti.

Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā

Likumprojekts Nr.: 822/Lp14. Nodots komisijai: 16.01.2025.

Grozījumi ievieš stingrākus noteikumus, lai novērstu maldinošu praksi attiecībā uz ilgtspējas un vides norādēm, patērētājiem sniedzot precīzāku un ticamāku informāciju par preču un pakalpojumu vides, sociālajiem un apritīguma aspektiem. Mērķis ir veicināt ilgtspējīgu patēriņu, aizsargāt patērētājus no maldinošām reklāmām un prakses, piemēram, zaļmaldināšanas, un sekmēt zaļās pārkārtošanās procesus.

Grozījums Farmācijas likumā

Likumprojekts Nr.: 825/Lp14. Nodots komisijai: 16.01.2025.

Grozījumi paredz, ka no 2025. gada 1. februāra farmaceitisko pakalpojumu pilnīga apmaksa tiks segta no valsts budžeta līdzekļiem, ko nodrošinās Nacionālais veselības dienests. Mērķis ir mazināt finanšu slogu uz iedzīvotājiem, īpaši mazaizsargātām grupām, uzlabot medikamentu pieejamību un vispārējo sabiedrības veselību. Lai gan tas palielinās valsts izdevumus par 2–3 miljoniem eiro gadā, paredzams, ka uzlabota veselība ilgtermiņā veicinās ekonomisko izaugsmi.

Mākslīgā intelekta attīstības likums

Likumprojekts Nr.: 811/Lp14. Nodot komisijai: 09.01.2025.

Likumprojekta mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu, definējot tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko, privāto sektoru un augstskolām, lai sekmētu inovāciju un drošu mākslīgā intelekta risinājumu attīstību. Tas ietver Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centra izveidi, lai koordinētu projektus, pārvaldītu ar mākslīgo intelektu saistītos riskus un veicinātu sabiedrības prasmes un izpratni šajā jomā.

Nodokļi

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Likumprojekts Nr.: 816/Lp14. Izsludināts: 09.01.2025.

Grozījumi paredz precizēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dokumentu paziņošanas kārtību, paplašināt publiski pieejamo informāciju par nodokļu maksātājiem, nodrošināt informācijas pieejamību atvērto datu veidā un piešķirt VID tiesības izmantot maksājumu pakalpojumu sniedzēju datus pārrobežu maksājumu kontrolei. Mērķis ir veicināt nodokļu administrēšanas efektivitāti, caurskatāmību, godīgu konkurenci un ēnu ekonomikas mazināšanu.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Likumprojekts Nr.: 25-TA-113. Nosūtīts: 17.01.2025.

Grozījumi paredz noteikt, ka no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ārvalstu nodokļu maksātājiem (nerezidentiem) ar nodokļu trīs procentu likmi neapliek ienākumus no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Šo izmaiņu mērķis ir veicināt Latvijā pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu nozarei, piesaistot ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, sekmējot investīciju ieplūdi, radot jaunas labi apmaksātas darba vietas un nodrošinot papildu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Valsts pārvalde

Grozījumi Imigrācijas likumā

Likumprojekts Nr.: 820/Lp14. Nodots komisijai: 16.01.2025.

Grozījumi paredz, ka Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstu pilsoņiem, pirms ieceļošanas Latvijā, būs jāsniedz informācija par ceļojuma mērķi, uzturēšanās plāniem, kontaktinformāciju un citiem aspektiem, lai valsts iestādes varētu identificēt un novērst potenciālos drošības riskus. Mērķis ir stiprināt Latvijas valsts drošību, nodrošinot pilnvērtīgu informāciju par ārvalstniekiem, ņemot vērā pieaugošos reģionālos izlūkošanas un hibrīddraudu riskus.

Aizsardzība

Grozījumi likumā “Par policiju”

Likumprojekts Nr.: 814/Lp14. Nodots komisijai: 09.01.2025.

Grozījumi paredz paplašināt policijas darbinieku tiesības, piešķirot iespēju izmantot speciālos līdzekļus un šaujamieročus, lai notvertu, nosēdinātu vai iznīcinātu tālvadības vai autonomas vadības ierīces, kā arī galējas nepieciešamības situācijās izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, lai efektīvāk novērstu apdraudējumus personām, sabiedrībai un valsts drošībai. Mērķis ir stiprināt Valsts policijas spēju reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem, īpaši paaugstināta riska situācijās.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Likumprojekts Nr.: 23-TA-2976. Nosūtīts saskaņošanai: 16.01.2025.

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta priekšlikumiem, kas vērsti uz piekļuves ierobežošanu informācijai un tehnoloģijām, kas ir nozīmīgas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai un valsts drošībai. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt šādas informācijas un tehnoloģiju aizsargāšanu no personām, kuras ir nelojālas Latvijas Republikai, kā arī no Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos apstākļus un ar tiem saistītos riskus.

Darba tiesības

Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”

Likumprojekts Nr.: 696/Lp14. Izsludināts: 07.01.2025.

Likumprojekta mērķis ir paplašināt apmācības iespējas, ieviešot profesionālās tālākizglītības programmas ārstu apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu apguvei, tādējādi nodrošinot elastīgākas izglītības formas atbilstoši profesionālajām vajadzībām. Grozījumi paredz līdzvērtīgas kvalitātes prasības profesionālās tālākizglītības programmām, salīdzinot ar rezidentūras programmām, un piešķir valsts atzītus kvalifikācijas dokumentus, kas apliecina specializācijas atbilstību astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim.

Finanses un apdrošināšana

Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā

Likumprojekts Nr.: 599/Lp14. Izsludināts: 07.01.2025.

Grozījumi galvenokārt paredz veicināt ātrāku un efektīvāku atbrīvošanas procesu no parādsaistībām, īpaši attiecinot uz mazaizsargātām personu grupām, piemēram, trūcīgām ģimenēm, personām ar invaliditāti un citiem sociālā riska indivīdiem. Tie arī paredz ierobežojumus, lai nodrošinātu, ka tikai konkrēti kvalificēti pretendenti var pieprasīt šo procesu, un mērķis ir sekmēt šo personu ekonomisko aktivitāti un dzīves kvalitāti. Grozījumi ietver precīzākus noteikumus par ienākumu aprēķiniem un sociālo garantiju nodrošināšanu, lai mazinātu administratīvo slogu un vienlaikus atbalstītu ilgtspējīgu parādu risināšanu.

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījums Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā

Likumprojekts Nr.: 692/Lp14. Pieņemts 3. jasījumā: 09.01.2025.

Grozījumi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā paredz iespēju dzīvokļa īpašniekiem balsot jautājumā par atsavināšanas tiesībām, ne tikai personīgi ierodoties pie zvērināta tiesu izpildītāja, bet arī nosūtot drošu elektronisko parakstu parakstītu paziņojumu. Mērķis ir atvieglot balsošanas procesu, novērst nevienlīdzīgu piekļuvi un samazināt administratīvo slogu, tādējādi veicinot ērtāku un ātrāku lēmumu pieņemšanu.

Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā

Likumprojekts Nr.: 823/Lp14. Nodots komisijai: 16.01.2025.

Grozījumi paredz paplašināt dzīvojamo māju pārvaldnieka tiesības, ļaujot tam savā vārdā ierosināt būvniecību, lai nodrošinātu ēkas tehnisko uzturēšanu un atbilstību energoefektivitātes minimālajām prasībām, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulces nav lemttiesīgas. Mērķis ir veicināt daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu, uzlabot to tehnisko stāvokli un energoefektivitāti, kā arī paātrināt ilgtspējīgas ēku atjaunošanas procesu, nodrošinot sabiedrības drošību un veicinot klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu.

Enerģētika

Likumprojekts Nr.: 24-TA-453. Nosūtīts saskaņošanai: 20.01.2025.

Grozījumi paredz pilnveidot IVN procesu, lai mazinātu administratīvo slogu, stiprinātu investoru paļāvību un padarītu IVN procedūru racionālāku un saprotamāku. Tiek precizētas sabiedrības līdzdalības prasības, vienkāršotas noteiktas procedūras un skaidrotas IVN procesa stadijas. Grozījumi arī stiprina objektivitāti, novērš politisko ietekmi lēmumu pieņemšanā un paredz elastīgāku, mazāk resursietilpīgu pieeju investīciju projektu izvērtēšanā, sekmējot ekonomisko attīstību un sabiedrības iesaisti.

Noteikumu projekts Nr.: 24-TA-1222. Nosūtīts saskaņošanai: 20.01.2025.

Grozījumi precizē un paplašina prasības par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ietaupījuma kritērijiem, ieviešot jaunas Eiropas Savienības direktīvas normas. Grozījumi paredz paplašināt iekārtu un biomasas piegādātāju loku, uz kuriem attiecas šīs prasības, pazemināt jaudas robežslieksni, noteikt stingrākus uzraudzības un ziņošanas pienākumus, kā arī detalizēt datu ievades prasības Eiropas Savienības datubāzē. To mērķis ir veicināt atbilstību ilgtspējīgas enerģijas izmantošanas kritērijiem, uzlabot emisiju samazinājuma pārvaldību un saskaņot regulējumu ar ES direktīvu prasībām.

Noteikumu projekts Nr.: 24-TA-1521. Nosūtīts saskaņošanai: 09.01.2025.

Noteikumu projekta mērķis ir veicināt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā, viedas energovadības un atjaunīgo energoresursu (turpmāk – AER) izmantošanā rūpniecībā un komersantos, kā arī nodrošināt pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu komersantos. Noteikumu projekts paredz regulējumu, kas cita starpā nosaka atbalsta saņēmēja pienākumus, nepieciešamās darbības un izpildāmos priekšnoteikumus.

Transports

Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”

Likumprojekts Nr.: 599/Lp14. Izsludināts: 07.01.2025.

Grozījumi paredz papildināt likumu, lai noteiktu, ka Latvijas mazais valsts ģerbonis var tikt izmantots uz mehānisko transportlīdzekļu un piekabju reģistrācijas numura zīmēm. Šo izmaiņu mērķis ir veicināt nacionālās piederības sajūtu, celt patriotismu un stiprināt Latvijas atpazīstamību ārpus valsts robežām, vienlaikus nodrošinot precīzu atbildību par ģerboņa lietošanu un piemērošanu.

Komerctiesības

Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā

Likumprojekts Nr.: 824/Lp14. Nodots komisijai: 16.01.2025.

Grozījumi paredz deleģēt Ministru kabinetam tiesības noteikt kārtību, kādā lielas komercsabiedrības, kas objektīvu iemeslu dēļ nevar iegūt finanšu datus no ārvalstīs reģistrētiem saistītajiem uzņēmumiem, var apliecināt, ka tās neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam. Mērķis ir nodrošināt efektīvu un skaidru regulējumu, lai veicinātu lielu uzņēmumu investīciju projektus, kas ir svarīgi Latvijas ekonomikas izaugsmei.

Grozījumi Komercķīlas likumā

Likumprojekts Nr.: 24-TA-2202. Nosūtīts: 08.01.2025.

Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi samazināt administratīvo slogu. Komercķīlas reģistrācijas pieteikumam vairs netiek paredzēta prasība pievienot dokumentu, no kura izriet nodrošinātais prasījums, ja komercķīlas līgums satur būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību.

Satversmes tiesa

Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par valsts valodas lietojumu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā

Otrdien, 14. janvārī, Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam.

Satversmes tiesā lieta ierosināta pēc politiskās partijas ““Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” pieteikuma.

Apstrīdētā norma nosaka principu, ka priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā (tai skaitā latgaliešu rakstu valodā) vai lībiešu valodā. Tajā pašā laikā šī norma paredz arī izņēmumu, proti, iespēju pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācijas materiālos ietvert tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās vai veikt priekšvēlēšanu aģitāciju ar tulkojumu šajās valodās.

Pieteikumā norādīts, ka saistībā ar to, ka priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā vai lībiešu valodā, pieteikuma iesniedzējas izvirzītie kandidāti un politiskās partijas biedri nevar publiskajā vidē komunicēt ar vēlētājiem mazākumtautību valodā, kas tiem ir labāk saprotama. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā šāds ierobežojums samazina politisko diskusiju daudzveidību un vēlētāju dalību vēlēšanās. Tādēļ pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma ierobežo tai Satversmes 100. pantā ietvertās tiesības uz vārda brīvību.

Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.

Saistītā lieta: 2024-06-01

Augstākā tiesa

Senāts lietā par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu uzdod prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai

09.01.2025.

Senāts ir uzdevis prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai administratīvajā lietā, kurā procesa dalībnieki strīdas, vai pašvaldība pamatoti saukta pie atbildības par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Jelgavas pilsētas pašvaldība, atsaucoties uz in-house procedūru, nepiemēroja tobrīd spēkā esošo likumu „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” un pakalpojuma sniedzēju izvēlējās bez konkursa. Līgums par sadarbību atkritumu apsaimniekošanā, sistēmas pilnveidošanā un popularizēšanā tika noslēgts ar pašvaldībai daļēji piederošo SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”.

Izvērtējot no privātpersonas saņemtu iesniegumu, Konkurences padome ierosināja izpētes lietu, kurā tika pārbaudītas pašvaldības darbības laika posmā no 2004. līdz 2020.gadam. Izpētes rezultātā tika konstatēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un uzlikts naudas sods. Pašvaldība šādam lēmumam nepiekrita, tāpēc vērsās tiesā.

Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Pašvaldība spriedumu pārsūdzēja Senātā. Senāts nolēma uzdot prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai, lūdzot interpretēt Līguma par Eiropas Savienības darbību normu, kas attiecas uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu.

Senātam radās šaubas par to, vai pašvaldība, pieņemot lēmumu par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu ar sev piederoša uzņēmuma palīdzību, piemērojot in-house procedūru, rīkojas kā tirgus dalībnieks. Ņemot vērā to, ka atkritumu apsaimniekošanas organizēšana ietilpst publiskas varas īstenošanas jomā, un šīs pilnvaras izriet no tiesību aktiem, kā arī to, ka pašvaldībai lēmums par to, kādā veidā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums tiks nodrošināts, ir jāpieņem likumā noteiktā kārtībā un atbilstoši likumā noteiktiem priekšnoteikumiem, Senāts secinājis, ka, pieņemot lēmumu par veidu, kā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums tiks sniegts, pašvaldība nedarbojas konkurences apstākļos, bet gan īsteno publiskas varas pilnvaras. Minētie apsvērumi bija pamats šaubām arī par to, ka pašvaldība izmanto dominējošo stāvokli tirgū. Pēc būtības vara (jeb spēja ietekmēt tirgu) pieņemt šādu lēmumu pašvaldībai izriet nevis no tās ekonomiskā jeb saimnieciskā stāvokļa konkrētajā tirgū, bet gan no tā, ka tai ar likumu ir noteikts publiski tiesisks pienākums organizēt atkritumu apsaimniekošanu konkrētajā teritorijā. Tas, vai pašvaldība pareizi izmanto šo publiski tiesisko varu, varētu tikt pārbaudīts administratīva procesa ietvaros kontekstā ar publisko iepirkumu tiesiskā regulējuma pārkāpumu.

Senāta 2025. gada 8. janvāra lēmums lietā Nr.SKA-18/2025 (A43003821)

Lietā par noziegumiem pret satiksmes drošību un pārvaldības kārtību piespriesta brīvības atņemšana

14.01.2025.

Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā pakaļdzīšanās laikā no Rīgas uz Ogri sašautam vīrietim par divu noziegumu izdarīšanu piespriesta brīvības atņemšana uz 5 gadiem 6 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 10 gadiem. Apsūdzētais notiesāts par to, ka uzbruka varas pārstāvim sakarā ar tā likumisku dienesta darbību un, vadot transportlīdzekli narkotisko vielu ietekmē, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums.

Policists saņēma informāciju par transportlīdzekli, kuru, iespējams, vada persona narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Likumsargs, pamanot automašīnu, uzsāka sekošanu un vairākkārt deva rīkojumu apstāties. Automašīna apstājās, bet tālākiem rīkojumiem tās vadītājs nepakļāvās. Brīdī, kad policists atvēra durvis, vīrietis ar automašīnu uzsāka strauju kustību, apdraudot valsts varas pārstāvja veselību un dzīvību. Pakaļdzīšanās turpinājās. Šoferis ilgstoši nepakļāvās policistu prasībām, visbeidzot strauji bremzēja, izraisot sadursmi ar aizmugurē braucošo policijas motociklu. Motocikla vadītājs guva smagus miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai.

Senātā lieta nonākusi atkārtoti. Iepriekš Senāts atstāja negrozītu apgabaltiesas lēmumu daļā, ar kuru apsūdzētais notiesāts par uzbrukumu varas pārstāvim. Šoreiz Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību par apgabaltiesas lēmumu pārējā daļā. Kasācijas tiesvedības ierosināšana atteikta, jo kasācijas sūdzība neatbilda Kriminālprocesa likuma prasībām, proti, aizstāves argumenti bija vērsti uz to, lai panāktu apgabaltiesas nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ.

Aizstāves ieskatā nebija pienācīgi izvērtēts jautājums par to, vai apsūdzētais pēc pakaļdzīšanās laikā gūtajiem ievainojumiem spēja adekvāti pārvaldīt situāciju uz ceļa un loģiski plānot savu rīcību. Senāts konstatēja, ka aizstāve kasācijas sūdzībā ir atkārtojusi apelācijas sūdzības argumentus, kurus apgabaltiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Pamatojoties uz lietā iegūtajiem pierādījumiem, apgabaltiesa ir secinājusi, ka apsūdzētā vainīgums noziegumā pierādīts ārpus saprātīgām šaubām. Apgabaltiesa ir vērtējusi gan bremzēšanas apstākļus, gan apsūdzētā stāvokli pēc sadursmes, gan arī šī stāvokļa straujo pasliktināšanos.

Senāta 2025. gada 14. janvāra lēmums lietā Nr.SKK-124/2025 (11520050919)