Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Santija Veselova.

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Konkurences likumā

Likumprojekts Nr.: 642/Lp14. Izsludināts: 12.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt publiskajiem pasūtītājiem metodisko atbalstu zaudējumu apzināšanā, novērtēšanā un aprēķināšanā, kas radušies konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā, tādējādi veicinot efektīvāku zaudējumu piedziņu. Likumprojekts paredz jaunu Konkurences padomes funkciju, kura īstenošanai tiks izveidota no pamatfunkcijām neatkarīga struktūrvienība, nodrošinot tās darbības objektivitāti un neitralitāti.

Grozījumi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā

Likumprojekts Nr.: 661/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 19.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir precizēt tirgū aizliegtu putu polistirola iepakojumu definīciju, attiecinot to uz visu veidu uzpūsto polistirola materiālu, kas atbilst Eiropas Komisijas Direktīvas 2019/904 skaidrojumam. Grozījumi arī samazina administratīvo slogu ražotājiem, izslēdzot no likuma prasību par informācijas publicēšanu, kas jau ir detalizēti noteikta citos normatīvajos aktos. Šīs izmaiņas sekmētu efektīvāku vides aizsardzības prasību ievērošanu un uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu, vienlaikus atvieglojot uzraudzības iestāžu darbu.

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā

Likumprojekts Nr.: 688/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 19.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir novērst likumā esošās nepilnības, precizējot definīcijas, piemēram, “numerācijas krāpniecība” un “fiziskā infrastruktūra,” kā arī uzlabojot elektronisko sakaru komersantu reģistru aktualitāti, izslēdzot neaktīvus komersantus. Grozījumi paredz vienkāršotu numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanas procedūru un precizē noteikumus par radiofrekvenču joslas lietošanas tiesībām un starpsavienojumu līgumiem, samazinot administratīvo slogu nozares dalībniekiem.

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā

Likumprojekts Nr.: 798/Lp14. Izsludināts: 20.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ierobežotā radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošanas un iznomāšanas procedūru atbilstību Satversmei un Eiropas Savienības Elektronisko sakaru kodeksam, novēršot pārmērīgus tiesību ierobežojumus. Grozījumi precizē Regulatora pilnvaras pieņemt lēmumus par tiesību nodošanu, pamatojoties uz individuālu risku un konkurences novērtējumu, un skaidri definē nosacījumus atteikumiem, tostarp par konkurences kropļojumu un lietošanas noteikumu pārkāpumiem.

Enerģētika

Grozījumi Enerģētikas likumā

Likumprojekts Nr.: 701/Lp14. Izsludināts: 12.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir ieviest pastāvīgu regulējumu drošības rezervju izveidei, uzturēšanai un rotācijai, paredzot, ka līgumus par šīm darbībām var slēgt, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu, lai aizsargātu valsts nacionālās drošības intereses. Grozījumi risina jautājumu par informācijas konfidencialitāti un operativitāti, kas ir būtiska drošības rezervju pārvaldībai, un novērš nepieciešamību pēc ikgadējām Ministru kabineta atļaujām, tādējādi samazinot administratīvo slogu.

Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”

Likumprojekts Nr.: 752/Lp14. Izsludināts: 19.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir uzlabot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) finanšu resursu plānošanu, nosakot, ka uzkrājumu apmērs tiek aprēķināts, balstoties uz iepriekšējo trīs gadu vidējiem ieņēmumiem, nevis aizpagājušā gada datiem. Tas ļauj izlīdzināt budžeta svārstības un garantēt stabilu finansējumu Regulatora funkciju izpildei, ņemot vērā energoresursu cenu un komersantu apgrozījuma svārstības.

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Likumprojekts Nr.: 790/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 12.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir optimizēt elektroenerģijas pārvades sistēmas izmantošanu, ieviešot elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu, kas ļauj efektīvāk sadalīt jaudu starp dažādu veidu atjaunīgās enerģijas ražotnēm. Tas nosaka jaunas prasības pārvades sistēmas operatoriem, tostarp informācijas publicēšanu par brīvajām jaudām un ierobežojumu veikšanu saskaņā ar regulatora apstiprinātu metodiku.

Valsts pārvalde

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

Likumprojekts Nr.: 591/Lp14. Izsludināts: 28.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir novērst interešu konflikta riskus, ierobežojot valsts amatpersonu iespējas apvienot savus amatus ar citiem algotiem vai atlīdzinātiem amatiem, īpaši valdes locekļa un padomes locekļa pozīcijās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Tajā paredzēts, ka valsts amatpersonām būs atļauts savienot amatus tikai uz ierobežotu termiņu, ievērojot noteiktus kvalitātes kritērijus un izvērtējot iespējamos interešu konfliktus. Turklāt projekts paredz, ka amatu savienošana būs iespējama tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas un rakstveida atļaujas saņemšanas no attiecīgās institūcijas.

Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā

Likumprojekts Nr.: 683/Lp14. Izsludināts: 12.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir novērst neatbilstības Eiropas Savienības tiesību aktiem un Satversmes tiesas spriedumiem, nodrošinot taisnīgu mantisko zaudējumu atlīdzību bez ierobežojumiem un precizējot juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzību. Grozījumi ievieš vienotu metodiku zaudējumu aprēķināšanai, piemērojot patēriņa cenu indeksu, un precizē tiesību terminoloģiju, lai to saskaņotu ar citiem normatīvajiem aktiem.

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā

Likumprojekts Nr.: 716/Lp14. Izsludināts: 28.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir transponēt Eiropas Savienības direktīvas prasības, aizstājot divus dažādus dokumentus (atgriešanās apliecību un pagaidu ceļošanas dokumentu) ar vienotu pagaidu ceļošanas dokumentu, tādējādi uzlabojot dokumentu drošību un vienkāršojot administratīvās procedūras. Grozījumi nosaka vienotas prasības dokumenta izsniegšanai, formātam un saturam, lai nodrošinātu tā atbilstību ES tehniskajām specifikācijām un papildu drošības elementiem.

Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”

Likumprojekts Nr.: 725/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 19.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir pašvaldībām dot iespēju ekonomiski neizdevīgās un nevajadzīgās izīrētās dzīvojamās telpas iekļaut atsavināmo telpu sarakstā, ievērojot konkrētus kritērijus.

Darba tiesības

Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”

Likumprojekts Nr.: 696/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 19.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir paplašināt apmācības iespējas, ieviešot profesionālās tālākizglītības programmas ārstu apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu apguvei, tādējādi nodrošinot elastīgākas izglītības formas atbilstoši profesionālajām vajadzībām. Grozījumi paredz līdzvērtīgas kvalitātes prasības profesionālās tālākizglītības programmām, salīdzinot ar rezidentūras programmām, un piešķir valsts atzītus kvalifikācijas dokumentus, kas apliecina specializācijas atbilstību astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim.

Krimināltiesības

Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”

Likumprojekts Nr.: 738/Lp14. Izsludināts: 19.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir paplašināt to personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts kompensāciju, iekļaujot arī cietušos no noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, un nodrošinot vienlīdzīgus atlīdzības nosacījumus neatkarīgi no vainas formas. Likumprojekts paredz arī noteikt, ka cietušajiem nav tiesību saņemt valsts kompensāciju, ja viņiem ir tiesības uz atlīdzību no Ārstniecības riska fonda, lai izvairītos no dubultas kompensācijas.

Grozījums Krimināllikumā

Likumprojekts Nr.: 746/Lp14. Izsludināts: 19.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir paplašināt atbildību par atteikšanos no alkohola koncentrācijas pārbaudes, ietverot atteikšanos no izelpotā gaisa pārbaudes ar speciālām mēraparātām, tādējādi novēršot nepilnības esošajā regulējumā. Grozījumi samazina administratīvo slogu Valsts policijai un ārstniecības iestādēm, jo tiek atvieglota alkohola pārbaudes kārtība, kas nodrošina iespēju veikt operatīvākas un vienkāršākas pārbaudes uz vietas.

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekts Nr.: 808/Lp14. Izsludināts: 17.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot pārejas regulējumu, ļaujot piemērot probācijas uzraudzību pilngadīgām personām, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus līdz 2024. gada 31. decembrim, bet vēl nav notiesātas, tādējādi aizstājot nosacītu brīvības atņemšanu ar vieglāku soda veidu. Grozījumi precizē piemērošanas nosacījumus, tostarp izslēdz probācijas uzraudzību par īpaši smagiem noziegumiem, ja persona jau agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu un sodāmība nav dzēsta.

Finanses un apdrošināšana

Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā

Likumprojekts Nr.: 599/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 19.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir atvieglot Fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām – veicināt personu maksātspējas atjaunošanu. Paredzēts arī palielināt ienākumu slieksni, kas ļauj personai kandidēt uz atbrīvošanu no parādiem. Likumprojekts pozitīvi ietekmēs ēnu ekonomikas samazināšanu, jo personas būs motivētākas veikt sociālās iemaksas.

Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā

Likumprojekts Nr.: 719/Lp14. Izsludināts: 19.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir palielināt maksimāli pieļaujamo vispārējās valdības strukturālo deficītu no 0,5% uz 1,0% no IKP, lai nodrošinātu saskaņošanu ar jaunajām Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas prasībām un paplašinātu fiskālo telpu valsts budžeta veidošanai. Grozījumi paredz arī atsauču precizēšanu uz ES regulām, lai likums atbilstu aktuālajam normatīvajam regulējumam.

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

Likumprojekts Nr.: 734/Lp14. Izsludināts: 19.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir uzlabot valsts budžeta plānošanas un pārvaldības sistēmu, ieviešot rezultātu orientētas budžeta programmas un pārskatot apropriāciju sadales elastību, kas ļaus efektīvāk sasniegt nozaru politikas mērķus. Grozījumi paredz arī jaunas normas pašvaldību finanšu stabilizācijas procesam un vidēja termiņa Fiskāli strukturālā plāna ieviešanai, nodrošinot atbilstību ES fiskālās disciplīnas regulējumam un samazinot administratīvo slogu.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Likumprojekts Nr.: 735/Lp14. Izsludināts: 19.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir pagarināt samazinātās PVN likmes 12% apmērā piemērošanu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm pēc 2024. gada 31. decembra, tādējādi padarot šos produktus pieejamākus iedzīvotājiem un veicinot to patēriņu. Grozījumi paredz arī līdz 2028. gada 1. jūnijam izvērtēt šīs likmes ietekmi uz produktu cenām galapatērētājiem, salīdzinot reģionālos cenu līmeņus.

Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”

Likumprojekts Nr.: 740/Lp14. Izsludināts: 19.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir palielināt vecāku pabalsta apmēru līdz 75% no piešķirtā pabalsta, ja pabalsta saņēmējs ir nodarbināts vai saņem ienākumus kā pašnodarbinātais bērna kopšanas laikā. Šī izmaiņa ir ieviesta uz gadu, lai veicinātu ģimeņu ienākumu stabilitāti, īpaši strādājošiem vecākiem, un mudinātu saglabāt legālas darba attiecības bērna kopšanas periodā.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Likumprojekts Nr.: 742/Lp14. Izsludināts: 10.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu un vidēji atalgotajiem darbiniekiem, vienkāršot iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvo piemērošanu un veicināt darba tirgus konkurētspēju Baltijas reģionā. Grozījumi paredz paaugstināt neapliekamo minimumu, pielāgot nodokļa likmes un ieviest papildu nodokļa likmi 3% apmērā ienākumiem, kas pārsniedz 200 000 eiro gadā, lai kompensētu darbaspēka nodokļu samazinājumu.

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā

Likumprojekts Nr.: 759/Lp14. Izsludināts: 28.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt atbilstību Eiropas Savienības Direktīvai 2015/2366 (MPD2), precizējot maksājumu izpildes laika, valutēšanas datumu un citu normu piemērošanu konkrētiem maksājumu darījumiem, īpaši tiem, kas notiek ārpus eirozonas. Grozījumi samazina regulējuma slogu maksājumu un elektroniskās naudas pakalpojumu sniedzējiem, atvieglojot informācijas sniegšanas un transakciju pārvaldības nosacījumus, vienlaikus uzlabojot Latvijas regulējuma saskaņotību ar ES prasībām.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Likumprojekts Nr.: 763/Lp14. Izsludināts: 28.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir pārņemt Eiropas Savienības direktīvu prasības, lai vienkāršotu PVN piemērošanas procesu mazajiem uzņēmumiem, uzlabotu PVN 0% likmes piemērošanu humanitārajai palīdzībai, labdarībai un diplomātiskajām misijām, kā arī precizētu normatīvos aktus pakalpojumu sniegšanas vietu noteikšanā. Grozījumi arī paredz jaunu regulējumu PVN piemērošanai bruņoto spēku vajadzībām un paplašina noteikumus saistībā ar preču iegādi un pakalpojumu sniegšanu ES ietvaros.

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā

Likumprojekts Nr.: 773/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 19.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir aizsargāt dzīvokļu īpašnieku kopības, dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesības, ieviešot likumisku reālnastu parādsaistību pārnesei uz jauno dzīvokļa īpašuma ieguvēju. Tas nosaka, ka jaunais īpašnieks atbild par iepriekšējā īpašnieka neizpildītajiem maksājumiem, kas radušies gadu pirms īpašuma iegādes.

Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”

Likumprojekts Nr.: 784/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 12.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir atvieglot īpašumtiesību nostiprināšanas procesu, ļaujot paziņošanas kārtībā uzbūvētas būves reģistrēt zemesgrāmatās, pamatojoties uz sertificēta speciālista apliecinājumu par būves esību apvidū. Grozījumi precizē normatīvo regulējumu, paplašinot dokumentu klāstu, kas atbilstoši būvniecības procesa vienkāršošanai var kalpot par pamatu nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā.

Transports

Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”

Likumprojekts Nr.: 618/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 19.12.2024.

Vairākās ES dalībvalstīs transportlīdzekļu reģistrācijas numura zīmēs iekļauts ģerbonis. Likumprojekta mērķis ir ieviest šādu nosacījumu arī Latvijā, lai veicinātu nacionālās piederības sajūtu, lai tas kalpotu kā veids Latvijas valsts atpazīstamības veicināšanai ārpus valsts robežām. Lietuvas pieredze rāda, ka tās iedzīvotāju interese un vēlme pēc šādām numura zīmēm ir ļoti augsta, jo īpaši šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos.

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā

Likumprojekts Nr.: 733/Lp14. Izsludināts: 19.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir pielāgot nodevu sistēmu atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām, motivējot izmantot videi draudzīgākus transportlīdzekļus un palielinot nodevu likmes, lai segtu infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Grozījumi ievieš jaunu bezemisiju transportlīdzekļu definīciju, paredz 9 mēnešu nodevu periodu, kas atvieglos administratīvo slogu, un paplašina Valsts robežsardzes pilnvaras nodevu samaksas kontroles jomā.

Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā

Likumprojekts Nr.: 739/Lp14. Izsludināts: 19.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir palielināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%, lai kompensētu inflācijas radītās izmaiņas un nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetam. Likumprojekts nosaka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu – līdz nākamā gada 31. janvārim – un ievieš informatīvos paziņojumus nodokļa maksātājiem, lai uzlabotu maksājumu disciplīnu.

Dažādi

Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā

Likumprojekts Nr.: 639/Lp14. Izsludināts: 12.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt iespēju personām, kuras ir izcietušas sodu, bet kuru sodāmība vēl nav dzēsta vai noņemta, mainīt savu vārdu un uzvārdu, tādējādi novēršot nepamatotu ierobežojumu, kas iepriekš attiecās tikai uz šīm personām. Projekts arī samazina dokumentu apjomu, kāds nepieciešams tautības ieraksta maiņai, ļaujot iestādēm iegūt nepieciešamo informāciju no reģistriem, nevis prasot to no personām. Turklāt tiek atslogotas Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, novirzot vārda un uzvārda maiņas iesniegumu pieņemšanu un apstrādi uz citiem pieejamākiem kanāliem.

Grozījums Autortiesību likumā

Likumprojekts Nr.: 726/Lp14. Izsludināts: 28.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir stiprināt autortiesību un blakustiesību aizsardzību interneta vidē, piešķirot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) pilnvaras ierobežot piekļuvi tīmekļvietnēm, kurās acīmredzami tiek pārkāptas šīs tiesības. Tas paredz ātru administratīvu mehānismu nelegāla satura piekļuves bloķēšanai, lai samazinātu autortiesību pārkāpumu apjomu, veicinot legāla satura patēriņu un autoru atlīdzības saņemšanu.

Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”

Likumprojekts Nr.: 731/Lp14. Izsludināts: 19.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir palielināt izložu un azartspēļu nodokļu un nodevu likmes, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, tādējādi kompensējot darbaspēka nodokļa sloga samazināšanu un finansējot valsts nacionālās drošības un sabiedrības fiskālās vajadzības. Grozījumi paredz nodokļu likmju pieaugumu dažādiem azartspēļu veidiem, tostarp interaktīvajām azartspēlēm, ruletei, kā arī izlozēm, kā rezultātā tiek prognozēti ieņēmumu pieaugumi 2025.–2027. gadā, uzlabojot arī azartspēļu regulēšanu un samazinot nozares negatīvo sociālo ietekmi.

Grozījumi Administratīvās atbildības likumā

Likumprojekts Nr.: 744/Lp14. Izsludināts: 19.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu un nodrošināt efektīvāku transportlīdzekļu vadītāju alkohola koncentrācijas noteikšanas procesu, izslēdzot prasību obligāti nogādāt personas ārstniecības iestādē gadījumos, kad tās nepiekrīt izelpas pārbaudes rezultātiem. Grozījumi paredz izmantot tikai verificētus portatīvos mērierīces kā pietiekamus pierādījumus alkohola koncentrācijas noteikšanai, samazinot policijas un medicīnas resursu pārslodzi.

Mākslīgā intelekta attīstības likums

Likumprojekts Nr.: 811/Lp14. Iesniegts: 17.12.2024.

Likumprojekta mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu, definējot tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko, privāto sektoru un augstskolām, lai sekmētu inovāciju un drošu mākslīgā intelekta risinājumu attīstību. Tas ietver Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centra izveidi, lai koordinētu projektus, pārvaldītu ar mākslīgo intelektu saistītos riskus un veicinātu sabiedrības prasmes un izpratni šajā jomā.

Satversmes tiesa

Ierosināta lieta par normu, kas liedz tiesības adoptēt bērnu par vardarbību sodītai personai

Pirmdien, 6. janvārī, Satversmes tiesā ierosināta lieta par Civillikuma 163. panta ceturtās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam.

Apstrīdētā norma noteic, ka par adoptētāju nedrīkst būt persona, kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Lieta ierosināta pēc Rīgas apgabaltiesas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir civillieta, kas ierosināta pēc pieteikuma par adopcijas apstiprināšanu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka bāriņtiesa, ievērojot piesardzības principu, ir spējīga individuāli izvērtēt to, vai konkrētā persona, kas iepriekš izdarījusi vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu, var radīt lielāku apdraudējumu bērna drošībai nekā nesodīta persona. Tādējādi apstrīdētajā normā paredzētais aizliegums par adoptētāju būt personai, kas sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, esot nesamērīgs un neatbilstot Satversmes 110. pantam.

Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2019‑01‑01 “Par Civillikuma 163. panta ceturtās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110. pantam” jau atzina apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 110. pantam, ciktāl šī norma noteica aizliegumu attiecībā uz personām, kas iesniedz pieteikumu otra laulātā bērna adopcijai. Savukārt izskatāmajā lietā Satversmes tiesai jāvērtē apstrīdētās normas satversmība attiecībā uz citu tiesisko situāciju, kuru aptver šī norma.

Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2025. gada 7. martam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 6. jūnijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Satversmes tiesas lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Ierosināta lieta par Ropažu novada pašvaldības domes saistošo noteikumu darbības apturēšanu

Pirmdien, 16. decembrī, Satversmes tiesā ierosināta lieta par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra 2024. gada 21. augusta rīkojuma Nr. 1-2/105 “Par Ropažu novada pašvaldības domes 2024. gada 15. maija saistošo noteikumu Nr. 22/24 “Nekustamo īpašumu “Remeikas-1” un “Remeiku plānotie grāvji”, Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā, lokālplānojuma, grozot teritorijas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” darbības apturēšanu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta ceturtajai daļai un 8. pantam, Pašvaldību likuma 66. panta pirmajai daļai un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai.

Lieta ierosināta pēc Ropažu novada pašvaldības domes pieteikuma. Ar apstrīdēto aktu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs ir apturējis Ropažu novada pašvaldības domes saistošo noteikumu darbību, ar kuriem tika apstiprināts lokālplānojums nekustamajiem īpašumiem “Remeikas-1” un “Remeiku plānotie grāvji”, Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs apstrīdētajā aktā norāda, ka šo saistošo noteikumu izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi un tādēļ tie neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām.

Ropažu novada pašvaldības domes ieskatā ir nepamatoti ierobežota tās kompetence plānot teritorijas un ekonomisko attīstību. Ministrs esot pārkāpis pieļaujamās pašvaldību kontroles robežas. Apstrīdētais akts neesot tiesisks, jo tajā ietvertie argumenti par konkrētajiem Ropažu novada pašvaldības domes saistošajiem noteikumiem nav pamatoti.

Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru – līdz 2025. gada 16. februārim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 16. maijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Satversmes tiesas lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Ierosinātas vēl divas lietas par zemes lietošanas maksas apmēru

Otrdien, 10. decembrī, Satversmes tiesā ierosinātas vēl divas lietas par likuma “Par atjaunotā Latvijas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otrās daļas otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.

Apstrīdētā norma noteic, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā.

Pieteikumu iesniedzējiem pieder zeme, uz kuras atrodas vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar privatizētiem, citām personām piederošiem dzīvokļiem. Pieteikumu iesniedzēju  ieskatā, apstrīdētā norma būtiski samazina zemes īpašnieka iespēju gūt ieņēmumus no tam piederoša īpašuma. Apstrīdētajā normā noteikto zemes lietošanas maksu nevarot uzskatīt par taisnīgu un ekonomiski pamatotu atlīdzību par zemes lietošanu. Turklāt taisnīgu līdzsvaru starp zemes īpašnieka un uz viņa zemes esošās būves īpašnieka tiesībām nenodrošinot arī ar apstrīdēto normu saistītajos tiesību aktos noteiktie pasākumi. Likumdevējs kopumā neesot ņēmis vērā Satversmes tiesas iepriekš izteiktās atziņas spriedumā lietā Nr. 2022-02-01. Tādējādi pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ir aizskartas tiem Satversmē ietvertās tiesības uz īpašumu.

Ņemot vērā to, ka 2024. gada 24. jūlijā ir ierosināta lieta Nr. 2024-21-01 “Par atjaunotā Latvijas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otrās daļas otrā teikuma vārdu “četri procenti” un 42. panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam” un institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeima – jau ir iesniegusi atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu, Satversmes tiesa nolēma uzaicināt Saeimu līdz 2025. gada 10. februārim iesniegt atbildes rakstu tādā gadījumā, ja tai ir kādi papildu apsvērumi.

Satversmes tiesas lēmums par lietas ierosināšanu lietā Nr. 2024-31-01 pieejams šeit.

Satversmes tiesas lēmums par lietas ierosināšanu lietā Nr. 2024-32-01 pieejams šeit.

Augstākā tiesa

Senāts izskata lietu par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu prettiesiskas datu apstrādes gadījumā

Senāts izskatīja administratīvo lietu, kurā pieteicējs prasīja atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra prettiesisku faktisko rīcību, bez pieteicēja atļaujas izmantojot un izplatot viņa personas datus videosižetā „Pārbaudi–Pērc–LietoTo sociālais eksperiments”. Senāts atzina, ka pārsūdzētais Administratīvās apgabaltiesas spriedums daļā par atlīdzinājumu balstās uz nepareiziem tiesiskajiem apsvērumiem, attiecīgajā daļā to atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs rīkoja sociālo kampaņu, kuras ietvaros izplatītajā videosižetā informēja par riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, iegādājoties lietotu automašīnu. Patērētāji tika aicināti pārbaudīt pārdevēju identitāti un reputāciju, kā arī būt uzmanīgiem, jo negodīgi tirgotāji var izmantot negodīgas metodes, mēģinot atdarināt sabiedrībā pazīstamus ekspertus. Videosižeta galvenais varonis atdarināja pieteicēju. Pieteicējam pret to bija iebildumi.

Apgabaltiesa atzina, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieļāva prettiesisku datu apstrādi un uzlika pienākumu to pārtraukt. Šajā daļā spriedums stājās spēkā. Kā atlīdzinājumu par prettiesisku datu apstrādi apgabaltiesa noteica publisku atvainošanos. Pieteicējs šādu atlīdzinājumu uzskatīja par neatbilstošu nodarītajam kaitējumam un spriedumu attiecīgajā daļā  pārsūdzēja.

Senāts secināja, ka apgabaltiesas apsvērumi par kaitējuma atlīdzināšanas pamatu ir nepareizi. Gan personas datu apstrādes noteikumus, gan atlīdzinājuma piešķiršanu par prettiesisku datu apstrādi paredz Vispārīgā datu aizsardzības regula (Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK). Eiropas Savienības Tiesa ir izskaidrojusi, ka personai, kas lūdz nemateriālā kaitējuma atlīdzinājumu, jāpierāda ne tikai šīs regulas normu pārkāpums, bet arī tas, ka pārkāpuma dēļ tai patiešām ir nodarīts kaitējums.

Pieteicējs ir norādījis uz reputācijas, goda un cieņas aizskārumu.

Tāpat jāņem vērā, ka pieteicējs ir publiski atpazīstama persona, kas ilgstoši veidojusi savu tēlu, tādēļ šajā gadījumā ietekme uz pieteicēja tēlu un attiecīgi uz viņa godu un cieņu var būt būtiskāka nekā gadījumā, kad persona nav publiski pazīstama. Senāts neatrod tiesisku pamatu uzskatīt, ka pieteicējam tādēļ būtu uzlikta misija vai pienākums savu ilgstoši veidoto tēlu un reputāciju ļaut citiem izmantot tādiem mērķiem un tādā veidā, kam persona nevēlas un nepiekrīt. Šāda izmantošana ir jānošķir no žurnālistiskas intereses un sabiedrības tiesībām iegūt informāciju par personu.

Senāts arī nepiekrita, ka videosižeta saturs būtu jāvērtē tikai no „pietiekami vērīga” cilvēka uztveres pozīcijām. Te būtu vietā ņemt vērā, ka godu un reputāciju sabiedrībā veido arī to cilvēku viedoklis, kas nemaz rūpīgi neiedziļinās vairāku minūšu sižeta stāstā, bet noskatās to virspusēji vai videosižeta vēstījumu nemaz neuztver tik dziļi, kā tas bija domāts.

Senāta lēmums pieejams šeit.

Senāts vērtē jautājumus par būtiskas netiešas līdzdalības iegūšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā

Senāts lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar pieteicēju kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Senāts spriedumā skaidroja, kā interpretējamas tiesību normas par termiņu, kādā jāpieņem lēmums par aizliegumu iegūt būtisku līdzdalību ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā, komisijas kompetenci lēmuma pieņemšanā, kā arī ierobežojumu iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties tādas informācijas pārbaudē, kurai ir noteikts valsts noslēpuma statuss.

Skaidrojot jautājumu par Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteikto vērtēšanas periodu, Senāts atzina, ka kompetentā iestāde lēmumu, ar kuru tiek aizliegts iegūt būtisku netiešu līdzdalību ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā, var pieņemt jebkurā dienā, iekļaujoties 60 darbdienu periodā.

Vērtējot komisijas kompetenci pārbaudīt privāttiesiskā kārtā noslēgtus līgumus, Senāts atzina: lai nodrošinātu publiskās funkcijas izpildi jeb finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka un tā darbības pārraudzību, tostarp būtiskas līdzdalības iegūšanas kontroli, komisijai neapšaubāmi jāpievēršas arī privāttiesisku darījumu izvērtēšanai. Citādi komisija nemaz nevar izpildīt tai likumā noteiktās funkcijas likumā paredzēto mērķu sasniegšanai. Vienlaikus komisijai, pildot finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka pārraudzības funkciju, privāttiesiskie darījumi jāvērtē publisko tiesību gaismā, proti, vai šie darījumi un to sakarā noslēgtie līgumi apliecina personas atbilstību publisko tiesību normās noteiktajiem kritērijiem, lai tā varētu iegūtu būtisku līdzdalību licencētā tirgus dalībniekā, kura darbība ir neatņemama finanšu un kapitāla tirgus sastāvdaļa un attiecīgi ietekmē šā tirgus attīstību un stabilitāti, līdz ar to – arī valsts finansiālo stabilitāti un sabiedrības labklājību. Tas, ka darījums ir noformēts atbilstoši Civillikuma noteikumiem, vien nevar kalpot par vienīgo kritēriju attiecīga lēmuma pieņemšanai publisko tiesību jomā.

Vērtējot pieteicēju iebildumus par viņu tiesībām iepazīties ar informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, Senāts atzina, ka likumdevējs Valsts drošības dienestam ir piešķīris kompetenci veikt pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, lai citstarp apkarotu ekonomisko noziedzību un jebkādus valsts drošību apdraudošus noziedzīgus nodarījumus. Savukārt apgabaltiesa, uz likuma pamata ierobežojot pieteicēju tiesības iepazīties ar informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, ir darbojusies leģitīma mērķa labā – nenodarīt kaitējumu valsts drošībai un ekonomiskajām interesēm. Izskatāmajā gadījumā šādu interešu aizsardzībai piešķirams lielāks svars, salīdzinot ar pieteicēju tiesību ierobežošanu, turklāt apstākļos, kad tiesa pati ir pārbaudījusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu un tiesiskumu.

Senāta lēmums pieejams šeit.