Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Martina Ķierpe.
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Konkurences likumā
Likumprojekta Nr. 24-TA-409 Stadija: Iesniegts Ministru kabinetā
Likumprojekta mērķis ir veicināt publisko pasūtītāju aktīvāku iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ.
Likumprojekts paredz:
- noteikt Konkurences padomei jaunu funkciju – sniegt metodisko atbalstu publiskajiem pasūtītājiem konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu apzināšanā, kā arī to novērtēšanā un aprēķināšanā;
- noregulēt atsevišķus jaunās funkcijas īstenošanas nosacījumus (funkcionāla nodalīšana no citiem konkurences uzraudzības iestādes veiktajiem uzdevumiem; analizēta tiek tikai publiskā pasūtītāja iesniegtā informācija; sniegtajiem atzinumiem, aprēķiniem un konsultācijām ir ieteikuma raksturs; padomes priekšsēdētājs īsteno institucionālo padotību pārraudzības formā pār jauno struktūrvienību, neiesaistoties atzinuma sniegšanā un tā saturā pēc būtības).
Banku un finanšu tiesības
Ceturkšņa pārskata sagatavošanas kārtība
Noteikumu projekta Nr. 24-TA-157 Stadija: Iesniegts Ministru kabinetā
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību kādā budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz Valsts kasei ceturkšņa pārskatu, kā arī kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un pašvaldības apkopo to kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju, kurās valsts, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un pašvaldības ir kapitāla daļu turētājas.
Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā
Likumprojekta Nr. 24-TA-160 Stadija: Saskaņošana
Likumprojekts izstrādāts, lai attīstītu alternatīvo ieguldījumu fondu nozari, novēršot un mazinot administratīvo slogu, precizējot atsevišķas normas attiecībā uz uzraudzību, iespējām veikt ilgtermiņa ieguldījumus un publiskās apgrozības fonda pārvaldīšanu.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Būvniecības likumā
Likumprojekta Nr. 23-TA-2816 Stadija: Iesniegts Ministru kabinetā
Grozījumi Būvniecības likumā samazinās iespēju brīvi iegūt informāciju par valsts aizsardzībai paredzēto objektu būvniecību, kā arī ļaus ātrāk uzsākt atsevišķu aizsardzības objektu ekspluatāciju.
Publiskie iepirkumi un projekti
Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumos Nr. 816 “Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi”
Noteikumu projekta Nr. 24-TA-381 Stadija: Iesniegts Ministru kabinetā
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt nosacījumus publisko personu veidotu pieteikumu un piedāvājumu elektroniskās iesniegšanas un saņemšanas sistēmu izmantošanas kārtībā publisko iepirkumu rīkošanā un e-iesniegšanā.
Nodokļu tiesības
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Likumprojekta Nr. 24-TA-761 Stadija: Saskaņošana
Ar 2026.gada 1.janvāri spēku zaudēs likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un stāsies spēkā jaunais “Valsts ieņēmumu dienesta likums”, kurā koncentrētā veidā būs atrunāti tikai būtiskākie ar iestādes darbību saistītie aspekti. Tādējādi ir izstrādāts likumprojekts, lai pārņemtu tās likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” tiesību normas, kas ir saistītas ar vispārējo nodokļu administrēšanu.
Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”
Likumprojekta Nr. 24-TA-738 Stadija: Saskaņošana
Likumprojekts ir izstrādāts, lai izpildītu Ministru kabineta doto uzdevumu, kas paredz izveidot jaunu valsts pārvaldes iestādi – Nodokļu un muitas policiju – kurai tiks nodotas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes īstenotās funkcijas un uzdevumi.
Likumprojekts “Nodokļu un muitas policijas likums”
Likumprojekta Nr. 24-TA-727 Stadija: Saskaņošana
Likumprojekts ir izstrādāts, lai stiprinātu nodokļu un muitas policijas darba efektivitāti noziedzīgo nodarījumu atklāšanā, veicot tās strukturālo nošķiršanu no Valsts ieņēmumu dienesta.
Transports
Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā
Likumprojekta Nr. 23-TA-1533 Stadija: Saskaņošana
Likumprojekta mērķis ir ieviest Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 8. septembra spriedumā Lux Express Estonia (C-614/20, EU:C:2022:641) izdarītos secinājumus, kā arī precizēt atsevišķu Likuma normu piemērošanu.
Vienlaikus Likumā ir veikti vairāki grozījumi, kas skar vienoto sabiedriskā transporta biļešu sistēmu un tās izmantošanu, kā arī rīcību gadījumos, ja pārvadātājs ir pieļāvis konkurences tiesību vai smagu profesionālās darbības pārkāpumu.
Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā
Likumprojekta Nr. 23-TA-3198 Stadija: Saskaņošana
Likumprojekts paredz precizēt Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā noteikto gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes mērķi, iestāžu loku, kas var pieprasīt izsniegt gaisa kuģu pasažieru datus no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra, valsts informācijas sistēmas, ar kurām var veikt automatizētu gaisa kuģu pasažieru datu salīdzināšanu, gaisa kuģu pasažieru datu glabāšanas termiņu, integrēt uz riska novērtējumu balstītu pieeju gaisa kuģu pasažieru datu iekļaušanai Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā par Savienības iekšējiem gaisa pārvadājumiem.
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā
Likumprojekta Nr. 319/Lp14 Stadija: Izsludināts (14.05.2024.)
Likumprojekta mērķis ir palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, nosakot lielākus sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 61 kilometra stundā līdz 70 un par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 70 kilometriem stundā.
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā
Likumprojekta Nr. 608/Lp14 Stadija: Iesniegts Saeimā (23.05.2024.)
Nodrošināt trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanas ceļu satiksmē Latvijā deklarēšanu. Nodrošināt transportlīdzekļa vadītājam pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas tiesības savas valsts teritorijā vadīt pasažieru pārvadāšanai paredzēto D un D1 kategorijas transportlīdzekli, lai veiktu regulārus pasažieru pārvadājumus savas valsts teritorijā, ja maršruta garums nepārsniedz 50 kilometrus. Atteikties no transportlīdzekļa tehniskās apskates derīguma termiņa uzlīmes. Precizēt transportlīdzekļa evakuāciju no ātrgaitas ceļiem. Noteikt administratīvo atbildību par noteiktajā kārtībā nereģistrēta elektroskrejriteņa dalību ceļu satiksmē.
Krimināltiesības
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekta Nr. 24-TA-793 Stadija: Saskaņošana
Likumprojekts izstrādāts, lai īstenotu informatīvajā ziņojumā “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem” izvirzītos mērķus, nodalīt VID izmeklēšanas iestādes no VID nodokļu administrēšanu veicošajām struktūrvienībām, ar mērķi stiprināt nodokļu administrāciju, koncentrējot tās funkcijas VID nodokļu un muitas administrācijas darbības būtībai.
Paredzēts, ka reforma saistībā ar Nodokļu un muitas policijas izveidi un tās funkciju institucionālo piekritību stāsies spēkā no 2026. gada 1. janvāra, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs VID Iekšējās drošības pārvaldes funkcijas pārņems no 2025. gada 1. janvāra.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr. 535/Lp14 Stadija: Izsludināts (21.05.2024.)
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi ieviest kriminālatbildību par mēģinājumiem ar dziļviltojuma tehnoloģiju ietekmēt vēlēšanu rezultātus un lai nodrošinātu vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās.
Grozījumi likumā ‘Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību’
Likumprojekta Nr. 560/Lp14 Stadija: Izsludināts (14.05.2024.)
Pakļaut kontrolei sintētiskos kanabinoīdus, vairākas fentanilam radniecīgās vielas un fentanilam neradniecīgos opioīdus, jaunās psihoaktīvās vielas, BOH-2C-B, noteikt izņēmumu no kontroles veterinārajā medicīnā izmantojamai vielai mastiniba mezilāts un izņēmumu lietošanai veterinārmedicīniskām manipulācijām vielai etorfīns, atļaut medicīnā izmantot vielu lisdeksamfetamīns, kā individuālas vielas iekļaut likuma 2.pielikumā jau kontrolei pakļautās vielas, noteikt apmērus nelegālai apritei vairākiem prekursoriem u.c.
Komerctiesības
Grozījumi Komerclikumā
Likumprojekta Nr. 23-TA-3296 Stadija: Iesniegts Ministru kabinetā
Likumprojekta mērķis ir paredzēt kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi. Šāda regulējuma paredzēšana ir vērsta uz to, lai sniegtu valdes locekļiem pilnīgāku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību gadījumos, kad tiem nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē, kas nav savienojama ar pilnvērtīgu valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu.
Grozījumi Komerclikumā
Likumprojekta Nr. 600/Lp14 Stadija: Pieņemti pirmajā lasījumā (23.05.2024.)
Akciju sabiedrībām ir noteikts pienākums līdz 2024. gada 30. jūnijam iesniegt Uzņēmumu reģistrā akcionāru reģistru (ja sabiedrībai ir reģistrētas akcijas) vai ziņas par centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā ir iegrāmatotas akcijas (ja sabiedrībai ir dematerializētas akcijas). Šāds pienākums izriet no Komerclikuma pārejas noteikumu 66. punkta. Ja akciju sabiedrība minētajā termiņā neiesniedz attiecīgās ziņas un dokumentus, tās darbība saskaņā ar Komerclikuma pārejas noteikumu 70. punktu var tikt izbeigta, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra lēmumu. Šobrīd šīs likuma prasības ir izpildījušas tikai 25% akciju sabiedrību (dati uz 2024. gada 9. maiju).
Aizsardzība
Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā
Likumprojekta Nr. 605/Lp14 Stadija: Iesniegts Saeimā (23.05.2024.)
Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā izstrādāti, ņemot vērā Aizsardzības ministrijas pieredzi pirmo trīs iesaukumu organizēšanā. Ir identificēti četri steidzami jautājumi:
- datu ieguve par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi;
- dubultpilsonības statuss dienestam;
- transporta un ēdināšanas izdevumu kompensācijas VAD iesaucamajiem un iesauktajiem;
- studijas akreditētās valsts augstskolu un koledžu studiju programmās valsts budžeta ietvaros dienesta brīvprātīgajiem.
Dažādi
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 58 “Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā”
Noteikumu projekta Nr. 23-TA-1786 Stadija: Saskaņošana
Precizēt noteikumus atbilstoši Apsardzes darbības likumā ietvertajam regulējumam, mazināt administratīvo slogu apsardzes komersantiem un Valsts policijai, kā arī precizēt regulējumu par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā.
Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā
Likumprojekta Nr. 24-TA-924 Stadija: Iesniegts Ministru kabinetā
Projekts paredz pārskatīt vārda un uzvārda maiņas kārtību, nosakot, ka arī personas, kuras sodu ir izcietušas, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta, ir tiesīgas mainīt vārdu un uzvārdu saskaņā ar Likumā noteikto kārtību.
Vienlaikus Likumā veicami atsevišķi grozījumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
Personas vārda un uzvārda maiņas kārtību noteic Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums (turpmāk – Likums). Saskaņā ar Likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktu lēmumu par atteikumu mainīt vārdu un uzvārdu pieņem, ja persona ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Tādējādi persona, kas sodu izcietusi, bet sodāmība nav noņemta vai dzēsta, vārdu un uzvārdu saskaņā ar Likumu mainīt nevar.
Tomēr tiesību akti neliedz šādām personām noslēgt laulību un secīgi mainīt arī uzvārdu. Izvērtējot spēkā esošo normatīvo regulējumu attiecībā uz personām, kuras sodu izcietušas, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta un iespēju normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos iegūt ziņas par personas sodāmību, konstatēts, ka šobrīd noteiktais ierobežojums būtu pārskatāms. Vienlaikus Likumā veicami atsevišķi grozījumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai citos jautājumos.
Grozījums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā
Likumprojekta Nr. 604/Lp14 Stadija: Iesniegts Saeimā (21.05.2024.)
Likumprojekts paredz paplašināt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pilnvaras, piešķirot tiesības noteikt valodu izvēli un lietojamo sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos.
Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā
Likumprojekta Nr. 601/Lp14 Stadija: Nodots komisijai (23.05.2024.)
Nepieciešams precizēt spēkā esošās likuma normas attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju, skaidri un nepārprotami nosakot Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, ka priekšvēlēšanu debates ir priekšvēlēšanu aģitācijas procesa sastāvdaļa, uz ko tādējādi jāattiecina Priekšvēlēšanu aģitācijas likums 5.1 panta Valodas lietojums priekšvēlēšanu aģitācijā nosacījumi.
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā
Likumprojekta Nr. 23-TA-2275 Stadija: Iesniegts Ministru kabinetā
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt regulējumu attiecībā uz valsts zinātniskās institūcijas tiesībām uz publiskā finansējuma rezultātā radītu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, noteikt deleģējumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas sniegtu tiesiskā regulējuma ietvaru un noteiktu par publiskas finanšu palīdzības finansēta valsts zinātnisko institūciju pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību.
Likumprojekts “Valsts ieņēmumu dienesta likums”
Likumprojekta Nr. 24-TA-752 Stadija: Saskaņošana
Likumprojekts ir izstrādāts, lai koncentrētā veidā atrunātu tikai būtiskākos ar iestādes darbību saistītos aspektus, tādējādi likumu veidojot pēc iespējas īsāku un vienkāršāk uztveramu.
Grozījumi Patentu likumā
Likumprojekta Nr. 515/Lp14 Stadija: Izsludināts (21.05.2024.)
Likumprojekts nodrošinās, ka personas strīdus par vienotā spēka Eiropas patentu turpmāk varēs izskatīt Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālajā vai Vienotās patentu tiesas centrālajā nodaļā. Tāpat likumprojekts precizēs, konkrēti, kāda informācija, tajā skaitā personas dati, tiek publiskoti Patentu valdes patentu reģistrā. Vienlaikus likumprojekts risinās atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus.
Satversmes tiesa
Ierobežojums saņemt izvērtējumu pedagoga darba veikšanai sodāmības laikā atbilst Satversmei
Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošu ierobežojumu personai, kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, sodāmības laikā saņemt izvērtējumu par tās atbilstību pedagoga darba veikšanai. Satversmes tiesa uzsvēra, ka sodāmības termiņa beigu datums ir brīdis, no kura ir jēgpilni vērtēt to, vai persona varētu būt resocializējusies, un ir iespējams vērtēt tās atbilstību pedagoga amatam.
Saistītā lieta: 2023-34-01
Ierosināta lieta par juridisko personu tiesībām pretendēt uz valsts meža zemēm vēja elektrostaciju izveidošanai
Satversmes tiesā ierosināta lieta par Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 142.4 punkta atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
Pieteikuma iesniedzēja ir kapitālsabiedrība, kuras pamata saimnieciskās darbības veids ir elektroenerģijas ražošana, izmantojot vēja elektrostacijas. Apstrīdētā norma liedzot privāto tiesību juridiskām personām, tostarp pieteikuma iesniedzējai, pretendēt uz valsts meža zemēm vēja elektrostaciju izveidošanai, iepretim valsts kapitālsabiedrībām, un tādējādi aizskarot pieteikuma iesniedzējai Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības.
Saistītā lieta: 2024-10-03
Augstākā tiesa
Stājas spēkā notiesājošs spriedums par vajāšanu un neslavas celšanu (SKK-320/2024 (11091182519))
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 27.maijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā apgabaltiesas spriedums, ar kuru apsūdzētais notiesāts par vajāšanu un neslavas celšanu, piespriežot sabiedrisko darbu, savukārt apsūdzētā notiesāta par vajāšanas atbalstīšanu, piespriežot naudas sodu. No apsūdzētajiem par labu cietušajam zvērinātajam advokātam un viņa dzīvesbiedrei piedzīta morālā kaitējuma kompensācija.
Apelācijas instances tiesa ir atzinusi, ka vajāšana izpaudusies advokāta izsekošanā un nevēlamā saziņā ar cietušajiem. Apsūdzētie mēneša laikā nosūtījuši cietušajiem un advokāta kolēģiem vairāk par desmit elektroniskā pasta vēstulēm. Apsūdzētais izsekojis advokātu, fiksējot un publicējot masu saziņas līdzeklī, kā arī sociālajā tīklā viņa ģimenes dzīvesvietu, darba vietu, izmantoto transportlīdzekli un tā stāvvietu identificējošu informāciju. Apsūdzētais ir aicinājis citas personas izsekot un fotografēt advokātu, par to apsolot atlīdzību. Tāpat par vajāšanu ir atzīta arī transportlīdzekļa, uz kura uzlīmēts advokāta fotoattēls, ilgstoša novietošana pie viņa dzīvesvietas, darba vietas un citur. Izvērtējot minētos faktus un izplatīto ziņu saturu, konstatēts, ka cietušajiem bija objektīvs pamats baidīties par savu un tuvinieku drošību. Ar lietā iegūtajiem pierādījumiem pamatots, ka apsūdzētā apzināti veicinājusi cietušo vajāšanu.
Noskaidrojot, vai apsūdzētais pauda īstenībai neatbilstošas ziņas, kas apkauno advokātu, apelācijas instances tiesa ir ņēmusi vērā, ka vārdi „kolaborants” un „čekists” rada negatīvas asociācijas valodniecisko, kultūrvēsturisko un politisku iemeslu dēļ. Apsūdzētā apgalvojums par žurnālistiskā pētījuma veikšanu atzīts par formālu. Norādīts, ka par apsūdzētā nolūku celt advokātam neslavu liecina ziņu pasniegšanas veids un to saturs, paužot personisko nepatiku pret viņu intervijā masu saziņas līdzeklī, organizējot transportlīdzekļa, uz kura bija uzraksts „Kolaborants” un tam blakus uzlīmēts cietušā fotoattēla fragments, izvietošanu netālu no viņa dzīvesvietas un darba vietas.
Stājas spēkā spriedums, ar kuru uzņēmuma vadītājs attaisnots darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanā
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 21.maijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un līdz ar to lietā, kurā uzņēmuma vadītājs bija apsūdzēts par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, stājās spēkā attaisnojošs spriedums.
Rokot tranšeju, gāja bojā viens no uzņēmuma darbiniekiem. Tranšejā nogruva izraktā zeme, kurā atradās svešķermenis, iespējams bruģakmens, traumējot personas galvu. Uzņēmuma vadītājam tika celta apsūdzība par darba aizsardzību un tehnisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, kas izraisījis cilvēka nāvi. Apgabaltiesa apsūdzēto attaisnoja, norādot, ka nav pierādīta cēloņsakarība starp viņam inkriminētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un darbinieka nāves iemesliem.
Atbilstoši apgabaltiesas secinātajam darba drošība un darba aizsardzības sistēma uzņēmumā bija nepilnīga, jo apsūdzētajam nebija augstākā izglītība minētajā jomā, tomēr bojāgājušā nāve ir tiešā cēloniskā sakarā ar pašu darbinieku nevērīgu un pašpaļāvīgu attieksmi pret Darba aizsardzības likumā, darba drošības instrukcijās, darba līgumos un amata aprakstos noteiktajiem pienākumiem, kas netika ievēroti.
Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, tostarp konstatējot, ka prokurore, cietusī un viņas pārstāve nav norādījušas konkrētus pierādījumu attiecināmību, pieļaujamību un ticamību reglamentējošo Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus, kurus būtu pieļāvusi apgabaltiesa, aprobežojoties vienīgi ar vispārīgiem apgalvojumiem, ka pierādījumi ir izvērtēti nepareizi.
