Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Hannelora Voiciša.
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Autortiesību likumā
Likumprojekts Nr.: 726/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 17.10.2024
Likumprojekts izstrādāts, lai administratīvā procesa ietvaros nodrošinātu piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski tiek izmantoti autortiesību vai blakustiesību objekti, paredzot attiecīgas pilnvaras Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (turpmāk – NEPLP) un tādējādi mazinot autortiesību un blakustiesību pārkāpumu apjomu tiešsaistē.
Grozījumi Konkurences likumā
Likumprojekts Nr.:642/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 17.10.2024
Likumprojekts paredz:
- Noteikt Konkurences padomei jaunu funkciju – sniegt metodisko atbalstu publiskajiem pasūtītājiem konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu apzināšanā, kā arī to novērtēšanā un aprēķināšanā. Mērķis ir veicināt valsts iestādes un to kapitālsabiedrības iesniegt prasības par zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos.
Pēc publiskā pasūtītāja lūguma KP neatkarīgā struktūrvienība iesaistīsies arī zaudējumu aprēķināšanā. Tas nozīmē, ka KP neatkarīgā struktūrvienība sniegs ne tikai konsultācijas publiskajiem pasūtītājiem zaudējumu novērtēšanas aprēķinos un aprēķināšanas metodes izvēlē (teorētiskas pieejas konsultēšana), bet arī veiks radīto zaudējumu aprēķināšanu publiskajam pasūtītājam prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā (kalkulācija).
Publiskā pasūtītāja pienākums ir būt aktīvam savu tiesību un pienākumu realizācijā, t.sk. pie noteiktiem apstākļiem ceļot prasību par tam radītajiem zaudējumiem arī konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos. Ja publiskā persona (publiskais pasūtītājs) izteiktu lūgumu sniegt atbalstu zaudējumu novērtēšanā un aprēķināšanā, tad KP šādu atbalstu sniegtu, lai publiskā persona varētu efektīvāk izvērtēt tai radīto konkurences pārkāpuma rezultātā zaudējumu esību un to apmēru.
Par publisko pasūtītāju Likumprojekta izpratnē, proti, KP paredzētās jaunās funkcijas īstenošanā (metodiskā atbalsta sniegšanā konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu apzināšanā, novērtēšanā un aprēķināšanā), ko paredzēts noteikt KL 6. panta pirmās daļas 11. punktā, uzskatāmi pasūtītāji PIL 1. panta 19. punkta izpratnē un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji SPSIL 1. panta 27. punkta “a” apakšpunkta izpratnē.
- Noregulēt atsevišķus jaunās funkcijas īstenošanas nosacījumus (funkcionāla nodalīšana no citiem konkurences uzraudzības iestādes veiktajiem uzdevumiem; analizēta tiek tikai publiskā pasūtītāja iesniegtā informācija; sniegtajiem atzinumiem, aprēķiniem un konsultācijām ir ieteikuma raksturs; padomes priekšsēdētājs īsteno institucionālo padotību pārraudzības formā pār jauno struktūrvienību, neiesaistoties atzinuma sniegšanā un tā saturā pēc būtības).
Enerģētika
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Likumprojekts Nr.: 730/Lp14. Iesniegts: 17.10.2024
Likumprojekta mērķis ir pārņemt divu ES tiesību aktu nosacījumus – Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 5.jūnija direktīvu Nr.2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (turpmāk – Direktīva Nr.2019/944), Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvu (ES) Nr.2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk – Direktīva Nr.2018/2001).
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekta Nr.: 701/LP14. Pieņemts 2. lasījumā: 24.10.2024
Likumprojekts paredz, ka līgumus par valsts naftas produktu drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju slēdz nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu.
Nodokļi
Valsts ieņēmuma dienesta likums
Likumprojekta Nr.: 644/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 17.10.2024
Likumprojekts ir izstrādāts, lai koncentrētā veidā atrunātu tikai būtiskākos ar iestādes darbību saistītos aspektus, tādējādi likumu veidojot pēc iespējas īsāku un vienkāršāk uztveramu.
Nodokļu un muitas policijas likums
Likumprojekts Nr.: 645/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 17.10.2024
Likumprojekts ir izstrādāts, lai stiprinātu nodokļu un muitas policijas darba efektivitāti noziedzīgo nodarījumu atklāšanā, veicot tās strukturālo nošķiršanu no Valsts ieņēmumu dienesta.
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Likumprojekts Nr.: 646/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 17.10.2024
Ar 2026.gada 1.janvāri spēku zaudēs likums “Par Valsts ieņēmuma dienestu” un stāsies spēkā jaunais “Valsts ieņēmuma dienesta likums”, kurā koncentrētā veidā būs atrunāti tikai būtiskākie ar iestādes darbību saistītie aspekti. Tādējādi ir izstrādāts likumprojekts, lai pārņemtu tās likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” tiesību normas, kas ir saistītas ar vispārējo nodokļu administrēšanu.
Grozījumi Muitas likumā
Likumprojekts Nr.: 647/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 24.10.2024
Likumprojekts ir izstrādāts, lai tajā pārņemtu atsevišķas normas muitas jomā, kuras netiek no likuma “Par Valsts ieņēmuma dienestu” pārņemtas jaunajā Valsts ieņēmuma dienesta likumā.
Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”
Likumprojekts Nr.: 648/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 17.10.2024
Likumprojekts ir izstrādāts, lai izpildītu Ministru kabineta doto uzdevumu, kas paredz izveidot jaunu valsts pārvaldes iestādi – nodokļu un muitas policiju – kurai tiks nodotas Valsts ieņēmuma dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes īstenotās funkcijas un uzdevumi.
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā
Likumprojekts Nr.: 735/Lp14. Nodots komisijai: 17.10.2024
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt turpmāku PVN samazinātās likmes 12 procentu apmērā piemērošanu konkrētām pārtikas produktu piegādēm.
Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā
Likumprojekts Nr.: 739/Lp14. Nodots komisijai: 17.10.2024
Likumprojekta mērķis ir noteikts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu, t.i., kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvārī, kā arī indeksēt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes, ņemot vērā inflācijas pieauguma tempu no 2021.gada un kas ir kompensējošais mehānisms darbaspēka nodokļu izmaiņu radītajam samazinājumam valsts budžeta ieņēmumos.
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā
Likumprojekts Nr.: 763/Lp14. Nodots komisijai: 24.10.2024
Likumprojekta mērķis ir vērsts uz ES direktīvu pārņemšanu attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vienkāršošanas pasākumiem PVN piemērošanas procesā, PVN 0 procentu likmes piemērošanas pārskatīšanu darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, preču iegādes ES teritorijā definīcijas precizēšanu, pakalpojumu sniegšanas vietas precizēšanu kultūras un sporta pasākumiem, kā arī PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām un saskaņošanu ar citu nozaru tiesisko regulējumu.
Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā
Likumprojekts Nr.: 749/Lp14. Nodots komisijai: 17.10.2024
Samazināt admnistratīvo slogu, vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un padarīt to draudzīgāku nodokļu maksātājiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri.
Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”
Likumprojekts Nr.: 745/Lp14. Nodots komisijai: 17.10.2024
Pārskatīt akcīzes nodokļa piemērošanu, lai varētu daļēji kompensēt gan darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazinājumu, gan arī palielināt valsts budžeta līdzekļus, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad kritiski ir nepieciešams finansējums ārējai un iekšējai drošībai u.c. sabiedrībai būtiskiem pasākumiem.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Likumprojekts Nr.: 742/Lp14. Nodots komisijai: 17.10.2024
Uzlabot darbaspēka konkurētspēju Baltijas reģionā un mazināt darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, kā arī vienkāršot iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu.
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Likumprojekts Nr.: 755/Lp14. Nodots komisijai: 17.10.2024
Likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu nodokļu nomaksas uzraudzību, ierobežojot skaidras naudas apriti, veicinot bezskaidras naudas izmantošanu darījumos, atturot nodokļu maksātājus no pārkāpumu izdarīšanas, kā arī, lai konstatētie pārkāpumi tiktu savlaicīgi novērsti un nepieļauti nākotnē, paplašinot EDLUS lietošanu arī mazākos būvniecības objektos, tādējādi uzlabojot darba laika uzskaiti un nodokļu nomaksas disciplīnu. Papildus likumprojekta mērķis ir arī pilnveidot tiesisko regulējumu, kas paredz informācijas sniegšanu VID par aizdomīgiem darījumiem.
Krimināltiesības
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 649/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 17.10.2024
Likumprojekts izstrādāts, lai īstenotu informatīvajā ziņojumā “Par Valsts ieņēmuma dienesta darbības pilnveides pasākumiem” izvirzītos mērķus, nodalīt Valsts ieņēmumu dienesta izmeklēšanas iestādes no VID nodokļu administrēšanu veicošajām struktūrvienībām, ar mērķi stiprināt nodokļu administrāciju, koncentrējot tās funkcijas VID nodokļu un muitas administrācijas darbības būtībai.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr.: 746/Lp14. Nodots komisijai: 17.10.2024
Likumprojekts paredz izdarīt grozījumu Krimināllikumā, nosakot atbildību par atteikšanos no alkohola koncentrācijas pārbaudes personas izelpas gaisā, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, kuram nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), kā arī transportlīdzekļa vadītājs, kurš izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, kura rezultātā cietušajam nodarīts viegls, vidējs vai smags miesas bojājums vai kura rezultātā iestājusies cilvēka nāve.
Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”
Likumprojekts Nr.:738/Lp14. Nodots komisijai: 17.10.2024
Likumprojekta mērķis ir paplašināt personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts kompensāciju. Ar likumprojektu paredzēts, ka par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības un kuru rezultātā iestājušās kādas no likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3. panta ceturtajā daļā minētajām sekām, izmaksā valsts kompensāciju tādā pašā apmērā kā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ar nodomu (tīši).
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 766/Lp14. Nodots komisijai: 24.10.2024
Grozījums ir nepieciešams, lai novērstu konstatētās nepilnības tiesiskajā regulējumā attiecībā uz gadījumiem, kad tiek uzlikts arests kapitāldaļām (akcijām) vai pajām.
Vienlaikus konstatēts, ka iztrūkst veida, kā pārvaldīt arestētās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas, kas var novest pie to vērtības samazināšanās vai tās pilnīga zuduma, kā rezultātā nākotnē nebūs iespējams veikt:
– procesuālo izdevumu un cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu, – iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas (arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju) atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam,
– iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas (arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju) konfiskāciju,
– iespējamo mantas (arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju) konfiskāciju kā papildsodu.
Grozījums KPL, papildinot to ar jaunu 365.1 pantu, paredz noteikt arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu pārvaldīšanā ar mērķi nodrošināt uzraudzību pār tām. Pārvaldīšanas darbību mērķis ir pēc iespējas saglabāt arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju vērtību, lai nodrošinātu un efektivizētu KPL 361. panta pirmajā daļā noteikto mērķu sasniegšanu, uzliekot arestu mantai.
Lai arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldnieks varētu efektīvi pildīt pārvaldnieka pienākumus, grozījums nosaka, ka arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldniekam ir tiesības pieprasīt no fiziskām un juridiskām personām un to institūcijām, kā arī publiskām institūcijām pārvaldnieka pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju.
Likumprojekts paredz procesa virzītāja tiesības atcelt lēmumu par arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu pārvaldīšanā Ministru kabineta noteiktajam pārvaldniekam, ja pārvaldnieks kriminālprocesa ietvaros nepilda vai negodprātīgi pilda likumā noteiktos pienākumus. Procesa virzītājs lēmumu par arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanas pārvaldīšanā atcelšanu nosūta izpildei kapitālsabiedrībai vai kooperatīvai sabiedrībai, pārvaldniekam un informācijai – publiskajam reģistram.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā
Likumprojekts Nr.: 767/Lp14. Nodots komisijai: 24.10.2024
Likumprojekta mērķis ir izpildīt Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra sēdes protokola #5 (MK) 64.§ 3. punktā noteikto uzdevumu ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, cita starpā papildinot to ar jaunu 365.1 pantu, kas paredz noteikt arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu pārvaldīšanā, lai nodrošinātu uzraudzību pār arestētajām kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) vai pajām.
Darba tiesības
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā
Likumprojekts Nr.: 654/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 24.10.2024
Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 21.oktobra direktīvas 2021/1883 par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūka un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK prasības, kā arī, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu nodarbinātības un bezdarba samazināšanas jomā.
Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”
Likumprojekts Nr.: 740/Lp14. Nodots komisijai: 17.10.2024
Likumprojekts paredz noteikt, ka vecāku pabalsta saņēmējam, kurš ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim vecāku pabalstu izmaksā 75 procentu apmērā no pabalsta, kas piešķirts atbilstoši likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.6 panta otrās daļas nosacījumiem. Tādējādi tiktu palielināts finansiālais atbalsts tām ģimenēm, kuras izvēlas apvienot bērna kopšanu un nodarbinātību.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
Likumprojekts Nr.: 709/Lp14. Izsludināts: 18.10.2024
Grozījumi nepieciešami, lai precizētu un novērstu nepilnības. Likumprojekts papildina Finanšu izlūkošanas dienesta, kā kompetentās institūcijas starptautisko aktu attiecībā uz izņēmumu piemērošanu sankciju izpildē. Likumprojekts arī precizē institūciju kompetences un sadarbību izņēmumu piemērošanās sankciju izpildē īpašos ar nacionālo drošību saistītos jautājumos, kā arī nosaka tiesības Finanšu izlūkošanas dienestam pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Likumprojekts arī paredz paplašināt personu atbrīvojumu no atbildības, ja tās rīkojoties labā ticībā, piemērojot likuma vai citu normatīvo aktu prasības starptautisko vai nacionālo sankciju jomā, ir veikušas līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu, vai atteikušās darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus.
Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā
Likumprojekts Nr.: 759/Lp14. Nodots komisijai: 24.10.2024
Likumprojekta mērķis – no MPD2 izrietošo nacionālo saistību transponēšana Latvijas Republikas normatīvajā regulējumā, precizējot atsevišķas MPENL normas attiecībā par informācijas sniegšanu maksātajam par maksājumu izpildes laiku un valutēšanas datumu un to attiecināmību uz noteiktiem maksājumu posmiem.
Nekustamais īpašuma un būvniecība
Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā“
Likumprojekts Nr.: 725/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 17.10.2024
Likumprojekts paredz grozīt Palīdzības likumu, ietverot tajā izņēmumu no 20.pantā nostiprinātā vispārējā aizlieguma atsavināt saskaņā ar šo likumu iztērēt dzīvojamās telpas.
Priekšnoteikums šīs izņēmuma tiesības īstenošanai ir paredzēts Likumprojekta 12.1 pantā, ar kuru Palīdzības likums tiek papildināts ar tiesībām pašvaldībām noteikt atsevišķām to īpašumā esošām un saskaņā ar Palīdzības likumu izīrētām dzīvojamām telpām atsavināmu telpu statusu, veidojot attiecīgu šādu telpu sarakstu. Proti, atsavināt varēs tikai tādus dzīvokļu īpašumus, kuri ir iekļauti attiecīgajā sarakstā. Svarīgi uzsvērt, ka tiesību normā minētā saraksta veidošana un uzturēšana ir pašvaldību tiesības, nevis pienākums, ņemot vērā, ka ne visām pašvaldībām ar Likumprojektu risināmā problēma ir aktuāla.
Transports
Grozījumi likumā “Par aviāciju”
Likumprojekts Nr.: 729/Lp14. Nodots komisijai: 17.10.2024.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu aviācijas jomā, noteikt valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” pienākumu veikt Regulas nr. 2023/2405 11.panta 1.punktā noteiktās kompetentās iestādes funkcijas, kā arī panākt, ka gaisa kuģu ekspluatanti, lidostas un degvielas piegādātāji veic Regulā Nr. 2023/2405 noteiktos pienākumus, nosakot administratīvo atbildību par Regulas Nr. 2023/2405 12.pantā minētajiem pārkāpumiem.
Dažādi
Grozījumi Administratīvās atbildības likumā
Likumprojekts Nr.: 744/Lp14. Nodots komisijai: 17.10.2024
Likumprojekta mērķis ir precizēt Administratīvās atbildības likumā ietverto regulējumu, kas saistīts ar alkohola koncentrācijas noteikšanas pārbaudēm, lai pēc būtības izslēgtu nepieciešamību ikreiz, kad pie administratīvās atbildības saucamā persona nepiekrīt amatpersonas pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpas gaisā veikšanai vai tās rezultātiem, obligāti nogādāt viņu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.
Spēkā stāšanās termiņš: 01.01.2025
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”
Likumprojekts Nr.: 758/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 24.10.2024
Likumprojekts nosaka skaidru regulējumu attiecībā uz kārtību, kādā amatpersona – izmeklētājs, prokurors vai tiesnesis – veic darbu ar valsts noslēpuma objektu. Proti, papildus likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajai vispārējai kārtībai (likuma “Par valsts noslēpumu” 9. pants), grozījumi paredz, ka izņēmuma gadījumos attiecīgās amatpersonas darbu ar valsts noslēpuma objektu var veikt, parakstot brīdinājumu par atbildības uzņemšanos, lai nodrošinātu minēto institūciju funkciju nepārtrauktību. Tādējādi skaidri tiek nošķirta vispārējā kārtība, kas ievērojama gadījumos, kad institūcijai ir noteiktas pastāvīgas kompetences, kas saistītas ar darbu ar valsts noslēpuma objektiem, no izņēmuma gadījuma kārtības, kas piemērojama, ja objektīvu iemeslu apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt, ka darbu ar valsts noslēpuma objektu veic amatpersona, kurai ir piešķirta speciālā atļauja, bet kavēšanās ar attiecīgā jautājuma vai lietas izskatīšanu radītu negatīvu ietekmi uz kopējo lietas izskatīšanas termiņu un procesuālās ekonomijas principa ievērošanu.
Grozījumi Imigrācijas likumā
Likumprojekts Nr.: 762/Lp14. Nodots komisijai: 24.10.2024
Likumprojekts izstrādāts, lai Nodokļu un muitas policijai ar 2026. gada 1. janvāri būtu tiesības veikt datu ievadi, pārbaudi, atjaunināšanu, pārskatīšanu un izņemšanu no Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas kontrolsaraksta, kā arī tiesības saņemt Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātos datus.
Grozījumi Tiesībsarga likumā
Likumprojekts Nr.: 770/Lp14. Iesniegts: 28.10.2024
Likumprojekta mērķis ir Tiesībsarga likumā skaidri noteikt tiesībsargu kā valsts preventīvā mehānisma funkcijas un uzdevumu veicēju, kā arī noteikt tiesībsargam tiesības veikt datu apstrādi.
Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās”
Likumprojekts Nr.: 771/Lp14. Iesniegts: 28.10.2024
Ievērojot pašreizējo ģeopolitisko situāciju Eiropā un starptautiskās sabiedrības kopējo nostāju, nepieciešama Ratifikācijas likuma, ar ko ratificēta Konvencija, 3.panta izslēgšana, kas paredz ārvalsts tiesiskās palīdzības lūgumu pieņemšanu arī krievu valodā. Izslēdzot Ratifikācijas likuma 3.pantu, tiek saglabātas jebkuras Konvencijas dalībvalsts iespējas iesniegt dokumentus latviešu un/vai angļu, un/vai franču valodā. Vienlaikus norādāms, ka Konvencijas 34. pants attiecīgi paredz, ka valsts var katrā laikā atsaukt paziņojumu vai to mainīt.
Satversmes tiesa
24.10.2024 Aizliegums ieņemt maksātnespējas administratora amatu personai, pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, neatbilst Satversmei
Satversmes tiesa par Satversmei neatbilstošu atzina aizliegumu ieņemt maksātnespējas administratora amatu personai, pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Tiesa uzsvēra, ka uz mūžu noteikti ierobežojumi izslēdz prezumpciju, ka persona dzīves laikā spēj mainīt savu uzvedību. Šādi ierobežojumi ir attaisnojami tikai īpašos gadījumos, kad iepriekš nodarītais pēc būtības ir nesavienojams ar konkrētu tiesību īstenošanu.
Pieteikumu šajā Satversmes tiesas lietā iesniedzis Senāts, kura izskatīšanā ir lieta par tāda Maksātnespējas kontroles dienesta lēmuma atcelšanu, ar kuru, pamatojoties uz apstrīdēto normu, persona atcelta no administratora amata.
Satversmes tiesa secināja, ka, lai gan administrators pilda valstij nozīmīgas funkcijas, tas nav piederīgs valsts dienestam Satversmes 101. panta pirmās daļas izpratnē. Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par apstrīdētās normas atbilstību šai Satversmes normai tika izbeigta.
Tiesa atzina, ka apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums ierobežo personai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un ierobežojums ir noteikts uz mūžu. Tāda veida ierobežojumi izslēdz prezumpciju, ka persona dzīves laikā spēj mainīt savu uzvedību. Persona šāda ierobežojuma rezultātā tiek stigmatizēta uz visiem laikiem, bet tas neatbilst demokrātiskas tiesiskas valsts prasībai veidot tādu iekļaujošu sabiedrību, kurā izturēšanās pret katru tās locekli ir cieņpilna. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums var negatīvi ietekmēt personas vēlmi turpināt sevi attīstīt un realizēt savas spējas tādā veidā, kas varētu dot pienesumu sabiedrībai. Šāda veida ierobežojumi ir attaisnojami tikai īpašos gadījumos, kad iepriekš nodarītais pēc būtības ir nesavienojams ar konkrētu tiesību īstenošanu.
Nosakot apstrīdētajā normā ietverto aizliegumu, likumdevējs ir prezumējis, ka ikviena persona, kura izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu un pret kuru kriminālprocess izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, vienmēr varētu radīt šaubas un mazināt uzticēšanos maksātnespējas jomas efektivitātei un administratora profesijai. Taču likumdevējs nav apsvēris to, ka noziedzīgu nodarījumu kaitīguma pakāpe un arī nereabilitējošie apstākļi var būt dažādi. Arī personas uzvedība, sevišķi tādā gadījumā, ja viņa noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepilngadīga, laika gaitā var mainīties. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā normā ietvertā aizlieguma leģitīmos mērķus – citu personu tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība – līdzvērtīgā kvalitātē var sasniegt ar citiem, saudzējošākiem līdzekļiem.
Turklāt Maksātnespējas likums pieļauj, ka par administratoru var kļūt persona, kurai sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Nav rodams pienācīgs pamatojums tam, kādēļ ierobežojums uz mūžu ir noteikts tieši personām, pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Ievērojot minēto, Satversmes tiesa atzina apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 106. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2025. gada 1. jūnija. Nolūkā aizsargāt visu to personu pamattiesības, kuras šā sprieduma spēkā stāšanās dienā varētu būt uzsākušas vai turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, Satversmes tiesa atzina apstrīdēto normu par spēkā neesošu no šo personu pamattiesību aizskāruma brīža.
Saistītā lieta: 2023-44-01
18.10.2024 Prasība pie administratīvās atbildības saucamai personai pašai parakstīt tiesai iesniedzamo sūdzību neliedz tiesības uz aizstāvību
Satversmes tiesa par Satversmei atbilstošu atzina normu, kas noteic, ka pie administratīvās atbildības saucamās fiziskās personas aizstāvim nav tiesību parakstīt tiesā iesniedzamu sūdzību. Tiesa uzsvēra, ka ar prasību personai pašai parakstīt sūdzību tiek īstenots Administratīvās atbildības likumā ietvertais personiskās dalības princips, kas sekmē tiesas procesa efektivitāti un tādejādi nodrošina demokrātiskas valsts iekārtas netraucētu funkcionēšanu.
Lieta tika ierosināta pēc divu fizisku personu pieteikumiem. Pieteikumu iesniedzēji, kuriem administratīvo pārkāpumu lietās bija piemērots sods, ar savu aizstāvju starpniecību iesniedza tiesām sūdzības par iestādes lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās. Taču tiesas atteicās sūdzības pieņemt, pamatojot, ka pilngadīgas fiziskās personas aizstāvim nav tiesību pie atbildības saucamās personas vārdā parakstīt sūdzību. Pieteikumu iesniedzēji vērsās Satversmes tiesā, uzskatot, ka apstrīdētā Administratīvās atbildības likuma norma, ciktāl tā neparedz tiesības pie administratīvās atbildības sauktās personas aizstāvim parakstīt tiesā iesniedzamu sūdzību, neatbilst Satversmes 92. panta ceturtajā teikumā ietvertajām tiesībām uz advokāta palīdzību.
Satversmes tiesa secināja, ka efektīva administratīvā pārkāpuma procesa interesēs ir nepieciešams, lai pilngadīga pie atbildības saucamā fiziskā persona pati paskaidro pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un sniedz citu lietas izlemšanai nepieciešamo informāciju, kura zināma tikai pašai personai. Rakstveida procesā, kādā pārsvarā notiek administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana tiesā, tieši pie atbildības saucamās personas paraksts nodrošina tās personisku iesaisti. Sūdzības parakstītājs ar savu parakstu apliecina dokumenta satura atbilstību personas gribai, kā arī gribu uzsākt vai turpināt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu tiesā. Apstrīdētā norma un ar to saistītās normas, kas attiecas uz personas pienākumu personiski piedalīties lietas izskatīšanā, nodrošina to, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus apliecina tieši pati pie atbildības saucamā persona, tādejādi īstenojot Administratīvā procesa likumā ietverto personiskās dalības principu.
Satversmes tiesa norādīja, ka ne apstrīdētā norma, ne citas Administratīvās atbildības likuma normas neliedz pilngadīgai pie atbildības saucamajai fiziskajai personai pieaicināt paša izraudzītu juridiskās palīdzības sniedzēju, lai no tā saņemtu palīdzību sūdzības sagatavošanā, noformēšanā, blakus sūdzības sagatavošanā vai sūdzības izskatīšanā tiesā. Tādējādi apstāklis, ka pilngadīgai pie atbildības saucamajai fiziskai personai pašai ir jāparaksta sūdzība, personiski iesaistoties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā, kopumā neliedz personai tiesības saņemt aizstāvja sniegto juridisko palīdzību.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā normā noteiktajam, ka pie administratīvās atbildības saucamās fiziskās personas aizstāvim nav tiesību parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to tiesā, ir objektīvs un saprātīgs pamats. Savukārt tas, kādā veidā pilngadīga pie atbildības saucamā fiziskā persona ar aizstāvja līdzdalību var īstenot tiesības uz aizstāvību administratīvā pārkāpuma lietā tiesvedības stadijā, kopumā nodrošina personai juridisko palīdzību, kas tai nepieciešama savu tiesību uz aizstāvību īstenošanai. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta ceturtajam teikumam.
Saistītā lieta: 2023-42-01
Augstākā tiesa
21.10.2024 Senāts vērtē jautājumu par izmaiņu reģistrēšanu zemnieka saimniecības īpašnieku sastāvā
Senāts atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par izmaiņu reģistrēšanu zemnieka saimniecības īpašnieku sastāvā.
Pieteicēji savā starpā noslēdza uztura līgumu, kā rezultāta uztura devējs no uztura ņēmējas saņēma domājamās daļas zemnieka saimniecībā. Uzņēmumu reģistrs iebilda, ka zemnieka saimniecībai ir vairāki īpašnieki, bet nav iesniegts visu līdzīpašnieku parakstīts lēmums par īpašnieka maiņu, kā arī līdzīpašnieku savstarpēji noslēgts līgums, kurā norādīta likumā prasītā informācija.
Senāts atzina, ka zemnieka saimniecība var pastāvēt kā individuāls vienas fiziskās personas uzņēmums vai kā ģimenes uzņēmums. Tāds tiesību subjekts, kāds reģistrēts konkrētajā gadījumā – vairāku fizisko personu, kuras nav viena ģimene, zemnieka saimniecība – tiesību normās nav regulēts.
Zemnieka saimniecībai nav skaidras mantas un atbildības šķirtības. Manta, kuru zemnieka saimniecības īpašnieks nodala saimnieciskajai darbībai, nav nošķirta atsevišķā juridiskajā personā (kaut arī likumā zemnieka saimniecības sakarā tiek lietots juridiskās personas jēdziens). Būtībā zemnieka saimniecība ir vienīgi fiziskās personas īpašuma organizēšanas forma. Tas nozīmē, ka dalība tajā neveido jebkādu konkrētu objektu jeb lietu civiltiesiskā izpratnē (kā, piemēram, daļa, akcija, paja). To nav iespējams atsavināt kā civiltiesiskās apgrozības objektu.
Personām saimnieciskās darbības veikšanā ir jāizmanto tādas saimnieciskās darbības formas, kādas likums ir paredzējis. Arī tālākas izmaiņas saimnieciskās darbības formā ir pieļaujamas tikai atbilstoši likumā paredzētajām iespējām. Nedz Uzņēmumu reģistrs, nedz tiesa nevar pēc analoģijas piemeklēt vai izveidot regulējumu tādam saimnieciskās darbības subjektam, kas likumā nav paredzēts. Pretējā gadījumā veidotos būtiska neskaidrība civiltiesiskajā un komerciālajā vidē un apgrozībā, bet tieši skaidrības un noteiktības dēļ pastāv saimnieciskās un komercdarbības subjektu un to darbības regulējums.
Senāta 2024. gada 18. oktobra spriedums lietā Nr.SKA-169/2024 (A420159421)
18.10.2024 Prettiesiski izmanto valsts nozīmes datu bāzi un zaudē darbu
Senāta Civillietu departaments atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, kā rezultātā stājās spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta darbinieka prasība atzīt par spēkā neesošu darba devēja uzteikumu, atjaunot darbā un piedzīt darba samaksu.
Darba devējs konstatēja, ka darbinieks, izmantojot piekļuvi tā uzturētajam Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistram, bez atbilstošas nepieciešamības ilgstoši un sistemātiski ir meklējis pieejamos augsta pieprasījuma transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numurus. Lai novērstu korupcijas un informācijas neatļautas izmantošanas risku, darba līgums uzteikts. Uzteikums pamatots ar to, ka darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību.
Darbinieks, vēršoties tiesā, attaisnojās tostarp ar to, ka vēlējās atrast numuru savām vajadzībām.
Apgabaltiesa, pievienojoties zemākas instances tiesas spriedumā ietvertajai argumentācijai, atzina, ka prasītājs reģistru ir izmantojis savās un paziņu interesēs. Izvērtējot auditācijas pierakstus par vairāk nekā pusgadu, secināts, ka tas darīts ilgstoši un sistemātiski. Ņemts vērā, ka prasītājs savu rīcību ir turpinājis arī pēc tam, kad par šādām darbībām bija saņēmis disciplinārsodu. Proti, iepriekš viņam bija izteikts rājiens par to, ka citas personas labā bez klienta klātbūtnes meklēja un rezervēja reģistrācijai augsta pieprasījuma transportlīdzekļu reģistrācijas numuru.
Apgabaltiesa atzina, ka prasītājs ar savu rīcību ir pārkāpis likumā ietverto aizliegumu, pildot valsts amatpersonas pienākumus, veikt darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Tika secināts, ka darbinieks ir pārkāpis arī citu ārējo un iekšējo normatīvo aktu, kā arī darba līguma prasības.
Apgabaltiesa uzskatīja, ka prasītājs tā arī nav izpratis, ka pārkāpums ir ne tikai informācijas nodošana citām personām vai klientu apkalpošana ārpus darba laika, bet arī valsts reģistru un datu izmantošana savām personiskajām interesēm.
Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, netika konstatēts acīmredzams pamats uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
Senāta 2024. gada 17. oktobra lēmums lietā Nr.SKC-943/2024 (C88141424)
18.10.2024 Konkurences padomes piemērotais naudas sods atcelts pamatoti
Senāts atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts 701 811 eiro naudas sods, ko Konkurences padome bija piemērojusi SIA „DEPO DIY” par informācijas nesniegšanu.
Likumā noteikts, ka Konkurences padome ir tiesīga uzlikt naudas sodu par informācijas nesniegšanu lietas ietvaros noteiktajā termiņā un apjomā pēc tās pieprasījuma vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
Senāts vērtēja, vai apgabaltiesa, atzīstot, ka pieteicējas darbībās nav saskatāms minētais pārkāpums, tiesību normu ir piemērojusi pareizi.
Konkurences padome naudas soda piemērošanu argumentēja ar to, ka pieteicējas pārstāvja paskaidrojumi iestādē atšķīrās no vēlāk tiesā sniegtajām liecībām.
Atbilstoši apgabaltiesas konstatētajam tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis plašāku informāciju bija sniedzis, atbildot uz konkrētiem jautājumiem. Savukārt iestādē pēc pieteicējas pārstāvja skaidrojuma, ka konkrētos e-pastus neatceras un nevēlas tos interpretēt patvaļīgi, precizējoši jautājumi netika uzdoti.
Senāts pievienojās apgabaltiesas vērtējumam, ka, prasot personai sniegt visu informāciju, ko tā uzskata par būtisku, persona ne vienmēr var zināt, kādu tieši informāciju iestāde vēlas iegūt. Personas vispārīga piesardzība, skaidrojot divas konkrētas sarakstes liela informācijas apjoma vidū, turklāt pēc daudziem gadiem, var būt saprotama.
Senāts neatstāja bez ievērības arī to, ka tiesa, izskatot pamatlietu par konkurences tiesību pārkāpumu, pieteicējai labvēlīgajām attiecīgās personas liecībām nebija piešķīrusi ticamību. Maldinošas informācijas nesniegšana iestādē nevar būt pamats pārkāpuma konstatēšanai un soda uzlikšanai. Senāts uzskata, ka atbilstoši strīdus tiesību normai sodu varētu piemērot, ja Konkurences padome ar citiem līdzekļiem būtu konstatējusi, ka objektīvi pastāvēja informācija, kuru pieteicējai būtu vajadzējis sniegt, bet kura netika sniegta.
Senāta 2024. gada 18. oktobra spriedums lietā Nr.SKA-14/2024 (A43009319)
17.10.2024 Vienas slepkavības izmeklēšana jāturpina, bet par otru – brīvības atņemšana
Senāta Krimināllietu departaments atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, kā rezultātā stājās spēkā spriedums, ar kuru vīrietis un sieviete notiesāti par seniores slepkavību. Personas tika apsūdzētas par vēl vienas seniores slepkavību, bet apgabaltiesa, konstatējot, ka lietā nav pietiekamu pierādījumu apsūdzēto vainīguma konstatēšanai, nolēma krimināllietas materiālus attiecīgajā daļā nosūtīt prokuratūrai, lai turpinātu pirmstiesas izmeklēšanu vainīgās personas noskaidrošanai. Vienlaikus sieviete tika notiesāta par šīs seniores kustamas mantas slepenu nolaupīšanu.
Vīrietis un sieviete vienojās noslepkavot savu upuri, lai iegūtu viņas naudu. Sagaidījuši, kad seniore atnāca mājās no veikala, apsūdzētie pēc kārtas uzbruka viņai ar nazi un pēc tam no dzīvokļa nolaupīja ne mazāk kā 2350 eiro. Vīrietis vainu atzina, bet sieviete noliedza. Vidzemes apgabaltiesa, daļēji pievienojoties Rīgas rajona tiesas spriedumam, atzina, ka abi ir izdarījuši slepkavību personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās laupīšanas nolūkā.
Sievietei par vienas seniores slepkavību un otras seniores apzagšanu piespriesta brīvības atņemšana uz 13 gadiem 6 mēnešiem, kā arī probācijas uzraudzība uz 2 gadiem 6 mēnešiem.
Vīrietim par seniores slepkavību piespriesta brīvības atņemšana uz 11 gadiem un probācijas uzraudzība uz 2 gadiem.
Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, jo prokurora un apsūdzētās sievietes aizstāves argumenti bija vērsti uz pārsūdzētā nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ. Attiecīgi kasācijas sūdzība neatbilda Kriminālprocesa likuma prasībām.
Senāta 2024. gada 17. oktobra lēmums lietā Nr.SKK-514/2024 (11354007321).
17.10.2024 Pirmpirkuma tiesības uz ēkas ir otrai ēkai, nevis zemes kopīpašniecei
Senāta Civillietu departaments izskatīja lietu par pirmpirkuma (izpirkuma) tiesību izmantošanu situācijā, kurā sieviete sev piederošo domājamo daļu no ēkas bija pārdevusi zemes, nevis ēkas kopīpašniecei.
Konkrētajā gadījumā pirkuma līguma priekšmetu veidoja divu patstāvīgu nekustamo īpašumu – zemes un ēku – domājamās daļas. Strīdus ēka bija atbildētājas un prasītājas kopīpašums. Savukārt klēts ar zemesgabalu, uz kura atradās iepriekš minētā ēka, bija abu sieviešu un kādas juridiskas personas kopīpašums. Atbildētāja sev piederošās domājamās daļas no abiem īpašumiem atsavināja juridiskajai personai.
Otra ēkas kopīpašniece vērsās tiesā, jo atbildētāja ēkas domājamo daļu bija pārdevusi, nepiedāvājot iespēju izlietot pirmpirkuma tiesību.
Zemgales apgabaltiesa prasību noraidīja, uzskatot, ka tad, ja patstāvīga ēkas īpašuma domājamā daļa pārdota zemes kopīpašniecei, ēkas kopīpašnieci pirmpirkuma tiesība nemaz nav radusies.
Senāts šādai nostājai nepiekrita un pārsūdzēto spriedumu atcēla, nododot lietu jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesai.
Senāts atzina, ka patstāvīga ēku (zemes) īpašuma domājamo daļu atsavināšanas gadījumā pirmpirkuma tiesība attiecībā uz atsavināmām daļām rodas šā nekustamā īpašuma citiem kopīpašniekiem, pamatojoties uz Civillikuma 1073.panta pirmo daļu. Proti, pārdodot ēkas domājamo daļu, pirmpirkuma tiesība rodas pārējiem ēkas, nevis zemes, kas ietilpst citā nekustamajā īpašumā, kopīpašniekiem.
Senāts skaidroja, ka kopīpašuma tiesiskajā regulējumā atsevišķa kopīpašnieka tiesības uz savu domājamo daļu atsavināšanu ir saskaņotas ar citu kopīpašnieku pirmpirkuma (izpirkuma) tiesību. Respektīvi, tiesību normu mērķis ir saskaņot kopīpašnieku atšķirīgās intereses, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp kopīpašumā iesaistīto personu aizsargājamām interesēm.
Senāta 2024. gada 16. oktobra spriedums lietā Nr.SKC-77/2024 (C73314121)
