Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Andīna Brīvule.
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā
Likumprojekts Nr.: 878/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 27.03.2025.
Lai ievērotu un garantētu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību, tostarp tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu), ir jāturpina aizliegt MK noteikumos Nr. 158 minēto lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu (importēšanu) Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas vai to produktu produktu ievešanu (importēšanu), kuri Latvijā tiek ievesti no trešajām valstīm, bet kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija. Līdz ar to likumprojekta mērķis ir noteikt, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31., 32., 33. un 34. punkts, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumi Nr. 158 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 158) ir spēkā pēc 2025. gada 1. jūlija vēl vienu gadu, t. i., līdz 2026. gada 1. jūlijam.
Enerģētika
Grozījumi Energoefektivitātes likumā
Likumprojekts Nr.: 809/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 20.03.2025.
Likumprojekta mērķis ir papildināt spēkā esošo regulējumu ar normām, kas nosaka kritērijus datu centru identificēšanai, kuriem būs pienākums ziņot Eiropas Komisijas izveidotā platformā datu centra darbības un ilgtspējas rādītājus. No likumprojekta tvēruma ir izslēgti tie datu centri, kuri identificēti kā kritiskās infrastruktūras objekti.
Valsts pārvalde
Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā
Likumprojekts Nr.: 888/Lp14. Nodots komisijai: 20.03.2025.
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar 15.pantu šādā redakcijā:
“15.pants. Valsts ieņēmumu dienesta darbības atklātums
Valsts ieņēmumu dienests sabiedrības interešu aizsardzības un prevencijas nolūkos, kā arī dienesta interesēs var informēt sabiedrību par savu darbību un konstatētajiem pārkāpumiem, ievērojot nevainīguma prezumpciju un normatīvajos aktos noteiktos informācijas sniegšanas ierobežojumus.”
Grozījumi Latvijas Bankas likumā
Likumprojekts Nr.: 892/Lp14. Nodots komisijai: 27.03.2025.
Likumprojekta mērķis ir noteikt to, ka Latvijas Bankas prezidentu pēc Valsts prezidenta ierosinājuma ievēlē amatā Saeima. Likumprojekts arī nosaka to, ka Valsts prezidents kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam iesniedz Saeimas Prezidijam ne vēlāk kā 60 dienas pirms esošā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa beigām.
Grozījumi Tiesībsarga likumā
Likumprojekts Nr.: 893/Lp14. Nodots komisijai: 27.03.2025.
Likumprojekta mērķis ir noteikt to, ka tiesībsargu pēc Valsts prezidenta ierosinājuma amatā apstiprina Saeima. Likumprojekts arī nosaka to, ierosinājums par tiesībsarga amata kandidātu iesniedzams Saeimas Prezidijam ne vēlāk kā 60 dienas pirms esošā tiesībsarga pilnvaru termiņa beigām.
Grozījumi Valsts kontroles likumā
Likumprojekts Nr.: 894/Lp14. Nodots komisijai: 27.03.2025.
Likumprojekta mērķis ir noteikt to, ka Valsts kontrolieri pēc Valsts prezidenta ierosinājuma amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem. Likumprojekts arī nosaka to, ka Valsts prezidents kandidatūru valsts kontroliera amatam iesniedz Saeimas Prezidijam ne vēlāk kā 60 dienas pirms esošā valsts kontroliera pilnvaru termiņa beigām.
Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā
Likumprojekts Nr.: 897/Lp14. Nodots komisijai: 27.03.2025.
Lai novērstu administratīvo slogu organizācijām, uzņēmumiem un publiskās varas pārstāvjiem, likumprojektā paredzēti grozījumi likuma 3. pantā, ar kuriem tiek izslēgts panta ceturtās daļas 2.punkts un grozīta ar to saistītā šā panta ceturtās daļas 4.punkta redakcija, kas paredz ka interešu pārstāvības reģistrā tiek reģistrēti ne tikai paši interešu pārstāvji, bet arī tos pašus pārstāvēt tiesīgās personas. Likumprojekta 2.pants paredz interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas ieviešanas termiņa pagarinājumu par trim gadiem – līdz 2028. gada 1. septembrim, bet termiņu reģistrāciju reglamentējošo Ministru kabineta noteikumu izdošanai – līdz 2027. gada 31. augustam,
Tāpat Likumprojekts paredz, ka līdz pārstāvības reģistra darbības uzsākšanai ir pagaidu risinājums, proti, interešu pārstāvju saraksta uzturēšana, kas jau saturētu plašākai sabiedrībai publiski pieejamu informāciju par interešu pārstāvjiem. Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar jauniem pārejas noteikumiem, kas noteic, ka šo interešu pārstāvju sarakstu uzturētu Uzņēmumu reģistrs un ziņu iekļaušana tajā būtu brīvprātīga, proti, interešu pārstāvis varētu izvēlēties, vai iesniegt iesniegumu par ziņu iekļaušanu sarakstā vai nē. Paredzams, ka interešu pārstāvju sarakstā par juridiskajām personām – interešu pārstāvjiem tiktu iekļauta informācija par šo personu juridisko formu, nosaukums, reģistrācijas numurs, kā arī reģistrācijas valsts; savukārt par fiziskajām personām – interešu pārstāvjiem – vārds, uzvārds un personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi).
Tāpat Likumprojekts noteic, ka Uzņēmumu reģistrs nodrošinās interešu pārstāvju sarakstā ietverto informācijas publisku pieejamību atvērto datu formātā, aktualizējot šīs ziņas ne retāk kā reizi mēnesī.
Krimināltiesības
Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
Likumprojekts Nr.: 900/Lp14. Iesniegts: 27.03.2025.
Ar likumprojekta 1. pantu tiek paredzētas FID tiesības ar sankciju noteikšanu un ieviešanu saistītās informācijas aprites un koordinācijas ietvaros, kā arī FID pienākums veicināt koordināciju un sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm.
Ar likumprojekta 3. pantu SL 17. pants tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka SL 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām ir pienākums nekavējoties ziņot FID NILLTPFNL noteiktajā kārtībā, ja rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu.
Ar likumprojekta 4. pantu SL tiek noteikta administratīvā atbildība par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, kā arī paredzēta VID kompetence administratīvā pārkāpuma procesā.
Nodokļi
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Likumprojekts Nr.: 841/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 20.03.2025.
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi, lai padarītu pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu nozarei, nepiemērojot ārvalsts nodokļa maksātājam kriptoaktīvu atsavināšanas ienākumam trīs procentu likmi no izmaksātās atlīdzības apmēra.
Aizsardzība
Grozījumi Nacionālās drošības likumā
Likumprojekts Nr.: 884/Lp14. Nodots komisijai: 20.03.2025.
Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta priekšlikumiem, kas vērsti uz piekļuves ierobežošanu informācijai un tehnoloģijām, kas ir nozīmīgas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai un valsts drošībai. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt šādas informācijas un tehnoloģiju aizsargāšanu no personām, kuras ir nelojālas Latvijas Republikai, kā arī no Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos apstākļus un ar tiem saistītos riskus. Likumprojekta mērķis ir arī nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvu 2022/2557 par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu pārņemšanu, stiprināt kritiskās infrastruktūras noturību.
Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu
Likumprojekts Nr.: 898/Lp14. Nodots komisijai: 27.03.2025.
Likumprojekta mērķis ir atsaukt pievienošanos 1997.gada 18.septembra Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums
Likumprojekts Nr.: 431/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 20.03.2025.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu, nosakot termiņus un nosacījumus darbībām privatizācijas procesa pabeigšanai.
Likumprojekts paredz noteikt terminētu ierobežojumu līdz kuram var tik nodoti privatizācijai jauni objekti – dzīvojamās mājas, to domājamās daļas vai dzīvokļa īpašumi. Savukārt privatizācijai nenodotie objekti, kā arī valsts vai pašvaldību īpašumā esošie neizīrētie dzīvokļi vai viendzīvokļa dzīvojamās mājas, dzīvojamā mājā neiznomātās telpas tiek atsavinātas saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Vienlaicīgi līdz ar likuma spēkā stāšanos netiks nodoti privatizācijai valsts un pašvaldību dzīvokļi, kas nav izīrēti, un valsts un pašvaldību dzīvokļi vairs netiek nodoti īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, bet tie turpmāk tiks atsavināti vispārējā kārtībā, ja vien tie nav nepieciešami publisko funkciju izpildei, t.sk. nav nepieciešamas pašvaldības autonomu funkciju veikšanai.
Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”
Likumprojekts Nr.: 432/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 20.03.2025.
Noteikt atsevišķas izmaiņas privatizācijas sertifikātu aprites tiesiskajā regulējumā, lai veicinātu to izmantošanu un dzēšanu privatizācijas procesa noslēguma posmā.
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”
Likumprojekts Nr.: 434/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 20.03.2025.
Likumprojekta mērķis ir atbilstoši Ekonomikas ministrijas ziņojumā izteiktajiem priekšlikumiem veicināt dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, paātrinot privatizēto objektu īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un vispārēji mazinot administratīvo slogu privatizācijas procesa pabeigšanai iespējami taisnīgā veidā.
Satversmes tiesa
Satversmei atbilst patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēma
Satversmes tiesa 2035. gada 28. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-04-01. Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošu uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēmu, ciktāl tā attiecas uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tiesa uzsvēra, ka likumdevēja izraudzītais uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas princips ir pamatots ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem.
Spriedums pieejams šeit.
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par iespējamu nevienlīdzīgu attieksmi valsts meža zemju piešķiršanā vēja parku attīstīšanai
Satversmes tiesa 2025. gada 31. martā sāk izskatīt lietu Nr. 2024-10-03 “Par Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 142.4 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”.
Apstrīdētā norma noteic, ka apbūves tiesības vēja parku attīstīšanai uz valsts meža zemēm līdz 50 000 hektāru platībā netiek piešķirtas apbūves tiesības pretendentam, kurš apbūves tiesības piešķīrēja organizētā izsolē piedāvājis augstāko maksu par attiecīgo zemesgabalu vēja parka ierīkošanai, bet gan valstij piederošai kapitālsabiedrībai par neatkarīga vērtētāja vērtējumā noteikto tirgus cenu.
Pēc juridisku personu pieteikumiem Satversmes tiesā tika ierosinātas trīs lietas, kas apvienotas vienā lietā. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kas vēlas iegūt apbūves tiesības uz valsts meža zemēm vēja parku attīstīšanai un savstarpēji konkurē vienā tirgū. Tādējādi apstrīdētā norma pārkāpjot Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto vienlīdzības principu.
Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.
Satversmes tiesa vēršas Eiropas Savienības Tiesā lietā par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un ar to saistīto kredīta procentu kompensāciju
Pirmdien, 31. martā, Satversmes tiesa pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2024-09-01 “Par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.4 panta otrās, trešās (redakcijā, kas bija spēkā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 4. jūnijam), ceturtās, piektās, sestās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās, piecpadsmitās daļas un pārejas noteikumu 43. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.4 panta desmitās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”.
Satversmes tiesa nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai šādus jautājumus:
- Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punkts un Eiropas Savienības Padomes 1998. gada 29. jūnija lēmuma par to, kā valstu iestādes apspriežas ar Eiropas Centrālo banku par tiesību aktu projektiem (Nr. 98/415/EK) 4. pants ir interpretējami tādējādi, ka tajos noteiktais dalībvalsts iestādes pienākums savlaicīgi apspriesties ar Eiropas Centrālo banku ir ievērots, ja dalībvalsts parlaments pieņem likumu pirms Eiropas Centrālās bankas atzinuma saņemšanas, tomēr pastāv procedūra, kuras ietvaros ir iespējama šā likuma otrreizēja caurlūkošana parlamentā pirms tā izsludināšanas un spēkā stāšanās?
- Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša, – vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punkta un Padomes lēmuma 4. panta pārkāpums ir uzskatāms par būtisku procesuālu pārkāpumu, kura dēļ dalībvalsts tiesību normas, kas pieņemtas, pārkāpjot Eiropas Savienības tiesības, nav piemērojamas?
- Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, – vai Eiropas Savienības tiesību pārākuma un tiesiskās drošības principi būtu interpretējami tādējādi, ka Satversmes tiesa savā nolēmumā var lemt par to, ka apstrīdēto normu tiesiskās sekas to spēkā esības laikā tiek saglabātas?
Satversmes tiesa nolēma apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Ņemot vērā minēto, šā gada 2. aprīlī plānotā Satversmes tiesas nolēmuma pasludināšana nenotiks.
Lēmums par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai pieejams šeit.
Augstākā tiesa
Stājies spēkā brīvības atņemšanas sods par nozieguma pret mieru slavināšanu
Senāta Krimināllietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā kāda sieviete apsūdzēta nozieguma pret mieru slavināšanā. Attiecīgi spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru sievietei piespriesta brīvības atņemšana uz vienu gadu.
No lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka apsūdzētā 2022. gada 26. februārī ieradās pie Krievijas Federācijas vēstniecības, kur notika pikets pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, un demonstrēja plakātu, uz kura krievu valodā bija rakstīts “Krievija, es ar tevi!”. Apelācijas instances tiesa, izvērtējot apsūdzētās mērķtiecīgu rīcību un izteikumus piketā pie Krievijas Federācijas vēstniecības, atzinusi, ka viņa mērķtiecīgi paudusi atbalstu Krievijas Federācijas agresijai un izdarītajam iebrukumam Ukrainā.
Pirmās instances tiesa apsūdzētajai bija piespriedusi brīvības atņemšanu uz vienu gadu, to izciešot nosacīti, bet apelācijas instances tiesa lēma, ka nav piemērojams Krimināllikuma regulējums, kas noteic soda izciešanu nosacīti.
Senāta lēmumā norādīts, ka kasācijas sūdzības argumenti vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma normām.
Lietā par telefona nodošanu bijušajam ministram apgabaltiesai atkārtoti jāvērtē soda apmērs
Senāta Krimināllietu departaments atcēlis spriedumu daļā par piemēroto sodu lietā, kurā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzēta bijusī Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (IeM IC) amatpersona.
Amatpersona apsūdzēta par to, ka, būdama IeM IC priekšniece, ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, lai bijušais iekšlietu ministrs pēc amata pamešanas varētu turpināt izmantot viņam lietošanā nodoto darba telefonu.
No lietas materiāliem izriet, ka apsūdzētā ar mutvārdu rīkojumu likusi savai padotajai sagatavot dokumentus telefona norakstīšanai. Padotā sagatavoja nepieciešamos dokumentus, tostarp telefona ilgtermiņa norakstīšanas aktu, kuru apsūdzētā apstiprināja. Tādējādi tika panākts, ka telefons prettiesiski palika bijušā ministra bezatlīdzības lietošanā.
Ar apgabaltiesas spriedumu apsūdzētajai tika piespriests 18 200 EUR liels naudas sods, kā arī uz diviem gadiem atņemtas tiesības ieņemt amatus, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu valsts un pašvaldību iestādēs.
Skatot lietu kasācijas kārtībā, Senāta Krimināllietu departaments atzina, ka apelācijas instances tiesa nav atbilstoši Krimināllikuma 41. panta ceturtās daļas prasībām izvērtējusi apsūdzētās mantisko stāvokli. Konkrētā norma noteic, ka vainīgā mantisko stāvokli nosaka, novērtējot viņa iespējas nekavējoties samaksāt naudas sodu vai gūt paredzamus ienākumus, kas viņam ļautu likumā noteiktajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu.
Attiecīgi Senāts lēma spriedumu atcelt daļā par apsūdzētajai noteikto naudas sodu, pārējā daļā spriedumu atstājot negrozītu.
Bijušais Ventspils mērs nav aizskāris bijušā Ventspils domes deputāta godu un cieņu
Senāta Civillietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā bijušais Ventspils domes deputāts cēlis prasību pret bijušo Ventspils domes mēru par goda un cieņas aizskāruma novēršanu. Attiecīgi stājies spēkā Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru bijušā domes deputāta prasība noraidīta.
Prasība tiesā celta par bijušā mēra izteikumiem video fragmentos, kas publicēti Ventspils domes mājaslapā pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām, kuros politiķis izteicis dažādas frāzes, kas, prasītāja ieskatā, aizskārušas viņa godu un cieņu.
Bijušā deputāta prasību noraidīja gan pirmās, gan otrās instances tiesas. Savukārt Senāts, izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, secināja, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
Automašīnas vadīšana pastāvot saslimšanai, kas to traucē, ir ar netiešu nodomu izdarīta tīša darbība
Senāta Krimināllietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā kāds vīrietis apsūdzēts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumā, kā rezultātā cietušajai nodarīti smagi miesas bojājumi, kas izraisīja nāvi.
Attiecīgi spēkā stājies Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru vīrietim piespriests trīs gadus ilgs nosacīts brīvības atņemšanas sods, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.
No lietas materiāliem izriet, ka apsūdzētais, apzinoties, ka viņa veselības stāvoklis var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli, vadīja automašīnu un zaudēja samaņu. Avārijas rezultātā nāvējošus miesas bojājumus guva gājēja.
Senāts savā lēmumā piekrīt apelācijas instances tiesas atzinumam, kurā norādīts, ka izdarītā nozieguma subjektīvo pusi jeb attieksmi pret nodarījumu raksturo ar netiešu nodomu izdarīta tīša darbība – normas, kas aizliedz vadīt transportlīdzekli, pastāvot saslimšanai, kas var ietekmēt ceļu satiksmes drošību pārkāpšana. Tiesas procesā ārpus saprātīgām šaubām arī secināts, ka apsūdzētais apzināti slēpis informāciju par savu veselības stāvokli, lai saņemtu medicīnisko izziņu par tiesībām piedalīties ceļu satiksmē.
Senāts atzīst, ka kasācijas sūdzība iesniegta nolūkā panākt apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma normām.
