Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Paula Šūtava.
Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe
Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem”
Oficiālās publikācijas Nr.: 2024/141.11. Publicēts: 23.07.2024.
Ar grozījumiem tiek noteikts, ka:
- visām recepšu zālēm tiek izstrādāts jauns uzcenojumu veidošanās modelis, samazinot zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu, un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām;
- visām recepšu zālēm ir vienots uzcenojumu veidošanas mehānisms, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu veidošanās modeli;
- Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
Grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Saistītie grozījumi:
Intelektuālais īpašums
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-1041 Nodots komisijai: 26.07.2024.
Kultūras ministrija izstrādājusi likumprojektu, kas ievieš risinājumus, lai palielinātu legāla satura patēriņu un nodrošinātu autortiesību un blakustiesību īpašnieku tiesību aizsardzību (ne tikai audiovizuālo pakalpojumu jomā, bet aizsargājot ar citu radošo nozaru (piemēram, mūzika, grāmata, videospēles u.c.) autortiesības un blakustiesības). Tiek paredzētas pilnvaras Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei nodrošināt piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski tiek izmantoti autortiesību vai blakustiesību objekti.
Aizsardzība
Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā
Likumprojekta Nr. 23-TA-2700. Saskaņošanas termiņš: 05.08.2024.
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt dažādus izņēmumus stratēģiskas nozīmes preču apritē, kas precizē prasības stratēģiskas nozīmes preču pārvadātājiem, akadēmiskajam sektoram, iesaistoties stratēģiskas nozīmes preču pētniecībā/izstrādē, kā arī divējāda lietojuma preču ražotājiem un komersantiem, kas nodarbojas ar civilo šaujamieroču tirdzniecību Eiropas Savienības ietvaros.
Kārtība, kādā Aizsardzības ministrija īsteno projektu konkursus militāru vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam
Likumprojekta Nr. 24-TA-1377. Saskaņošanas termiņš: 07.08.2024.
Noteikumu mērķis ir noteikt jaunu tiesisko regulējumu, kas aizstātu šobrīd spēkā esošos MK noteikumus, paredzot tajā izmaiņas atbilstoši Komisijas Regulas 2023/2831 nosacījumiem, kā arī papildus ieviešot citas nepieciešamās izmaiņas tiesiskajā regulējumā.
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekta Nr. 24-TA-1112. Saskaņošanas termiņš: 05.08.2024.
Likumprojekta mērķis ir noteikt izņēmumu Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma piemērošanā valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei, uzturēšanai un rotācijai, lai aizsargātu būtiskas valsts drošības intereses, kas, cita starpā, aptver tautsaimniecības un sabiedrības drošības intereses, enerģētiskās krīzes degvielas apgādē gadījumā.
Enerģētika
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Likumprojekta Nr. 22-TA-1828. Saskaņošanas termiņš: 02.08.2024.
Likumprojekta mērķis ir pārņemt divu ES tiesību aktu nosacījumus – Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 5.jūnija direktīvu Nr.2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (turpmāk – Direktīva Nr.2019/944), Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvu (ES) Nr.2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk – Direktīva Nr.2018/2001).
Likumprojektā aptverti vairāki būtiski Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk – Likums) grozījumi, kas nepieciešami, lai veicinātu elektroenerģijas tirgus sektora attīstību, veicinātu elektroenerģijas ražotāju un lietotāju piekļuvi elektroenerģijas sistēmai, veicinātu informācijas pieejamību elektroenerģijas lietotājiem. Likumprojektā iekļautie grozījumi tajā skaitā ir būtiski kontekstā ar plānoto Baltijas valstu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, piemēram, izveidojot regulējumu elektroenerģijas uzkrātuvēm.
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā
Likumprojekta Nr. 24-TA-1731. Saskaņošanas termiņš: 09.08.2024.
Likumprojekta mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi un nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, kā arī līdzsvarot sadarbību gadījumos, kad lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs, kas ir ekonomiski spēcīgāks, šo stāvokli izmanto negodīgi, tādējādi kaitējot piegādātājam, kas tiesiskajās attiecībās ar lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju nespēj pilnvērtīgi aizsargāt savas intereses un tiesības.
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Likumprojekta Nr. 24-TA-1731. Nosūtīts: 30.07.2024.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir konstatējusi Elektronisko sakaru likumā atsevišķas nepilnības, kuras var novērst ar likumprojektā iekļautajiem grozījumiem.
Likumprojekts precizē definīcijas:
- “numerācijas krāpniecība”, ņemot vērā, ka numerācijas krāpniecības pazīmes nosaka Regulators;
- definīcijas tvērumu “Eiropas Komisijas tirgus ieteikums”, lai tiesību normas par Regulatora tiesībām veikt tirgus analīzi un tirgus definēšanu nekļūtu savstarpēji nekorektas;
- “fiziskā infrastruktūra”, definējot tikpat plaši, kā tas ir bijis līdz šim un kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīva (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakara kodeksa izveidi.
Transports un loģistika
Grozījumi likumā “Par aviāciju”
Likumprojekta Nr. 24-TA-418. Saskaņošanas termiņš: 30.07.2024.
Likumprojekts paredz paaugstināt piemērojamo sodu apmēru maksimālās robežas gaisa kuģu ekspluatācijas jomā, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu, kā arī aviācijas personāla uzraudzības jomā atbilstoši grozījumiem Administratīvās atbildības likuma 16.panta piektajā daļā noteiktajam.
Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā
Likumprojekta Nr. 23-TA-1533. Saskaņošanas termiņš: 08.08.2024.
Likumprojekta mērķis ir ieviest Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 8. septembra spriedumā Lux Express Estonia (C-614/20, EU:C:2022:641) izdarītos secinājumus, kā arī precizēt atsevišķu likuma normu piemērošanu, kā piemēram, ar likumprojektu tiek novērsta spēkā esošās normas ierobežojošās tiesības, paredzot, ja sabiedriskā transporta pakalpojumiem vai pakalpojumos izmantojamajam inventāram vai aprīkojumam valsts vai pašvaldība papildus sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtījuma līgumos vai maršruta atļaujā noteiktajam nosaka prasības, kuru ieviešana tam rada papildu izdevumus, pārvadātājam ir tiesības prasīt no valsts vai pašvaldības šo izdevumu kompensēšanu.
Satversmes tiesa
Ierosināta lieta par zemes lietošanas maksas apmēru
Satversmes tiesā ierosināta lieta par likuma “Par atjaunotā Latvijas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otrās daļas otrā teikuma vārdu “četri procenti” un 42. panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.
Apstrīdētās normas noteic, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā un attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem paredz zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojumu laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.
Pieteikuma iesniedzējai pieder zeme, uz kuras atrodas vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar privatizētiem, citām personām piederošiem dzīvokļiem. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas būtiski samazina ieņēmumus, ko zemes īpašnieks gūst no sev piederošā īpašuma. Atlīdzību četru procentu apmērā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā nevarot uzskatīt par tādu, kas pildītu atlīdzības funkciju. Ņemot vērā iepriekšējos Satversmes tiesas spriedumus, pieteikuma iesniedzējai esot bijušas saprātīgas un pamatotas tiesības paļauties uz to, ka tāds ierobežojums, kāds ietverts apstrīdētajās normās, netiks ieviests. Tādējādi pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ir aizskartas viņai Satversmes 1. pantā un 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietvertās pamattiesības.
Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2024. gada 24. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada 24. decembris.
Augstākā tiesa
Senāts izceļošanas aizliegumu atzīst par pamatotu un tiesisku
22.07.2024. Senāta spriedums lietā Nr. SA-1/2024
Senāta Administratīvo lietu departaments 22.jūlijā noraidīja pieteikumu, kurā lūgts atcelt iekšlietu ministra lēmumu par Latvijas pilsonim noteikto izceļošanas aizliegumu no Latvijas. Pārsūdzētais lēmums atzīts par pamatotu un tiesisku. Konstatēts, ka konkrētajā gadījumā izceļošanas aizliegums ir samērīgs līdzeklis nacionālās drošības interešu aizsardzībai.
Iekšlietu ministrs, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta atzinumu, bija noteicis pieteicējam izceļošanas aizliegumu no Latvijas. Pārsūdzētajā lēmumā uzsvērts, ka pieteicējs, izceļojot no Latvijas, var iesaistīties darbībās, kuras atgriežoties rezultēsies ar apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai. Senāts, izvērtējis administratīvās lietas materiālus un informāciju, kas satur valsts noslēpumu, ministra un dienesta apsvērumus atzina par pamatotiem. Senāts guva pārliecību, ka izceļošanas aizliegums pieteicējam noteikts pamatoti un tas ir nepieciešams nacionālās drošības interešu aizsardzībai, kā arī ticis ievērots patvaļas aizlieguma un samērīguma princips.
Nacionālās drošības likums neparedz tiesības pieteicējam un viņa pārstāvei iepazīties ar Valsts drošības dienesta atzinumu, kas klasificēts kā valsts noslēpums. Lai līdzsvarotu pieteicēja tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumu, Senāts pats atbilstoši objektīvās izmeklēšanas principam pilnībā pārbaudīja pārsūdzētā lēmuma pamatotību un tiesiskumu, neaprobežojoties tikai ar pieteicēja vai viņa pārstāves argumentu izvērtējumu. Senāts iepazinās ar informāciju, kas ir valsts noslēpums, un uzklausīja ministra un dienesta pārstāvju paskaidrojumus. Tāpat pieteicējam ir darīti zināmi apsvērumi, kāpēc noteikts izceļošanas aizliegums, cik to pieļauj valsts noslēpuma aizsardzība.
Pieteicējs izvirzīja vairākus iebildumus, kas saistīti ar pret viņu uzsākto kriminālprocesu. Senāta norādīja, ka izceļošanas aizliegums neskar nevainīguma prezumpciju. Tas nav sods par darbībām, kas tiek vērtētas kriminālprocesa ietvaros. Tas arī nav noteikts pret pieteicēju uzsāktā kriminālprocesa mērķu sasniegšanai. Senāta judikatūrā jau vairākkārt skaidrots, ka izceļošanas aizliegums ir nepieciešams Latvijas nacionālās drošības interešu aizsardzībai kā atsevišķs mehānisms, kas nav atkarīgs no kriminālprocesa norises un izmaiņām kriminālprocesa ietvaros piemērotajos drošības līdzekļos.
Pieteicēja pārstāve uzskatīja, ka pieteicējs tiek sodīts par saviem politiskajiem uzskatiem. Pēc iepazīšanas ar informāciju, kas ir valsts noslēpums, un ministra un dienesta pārstāvju uzklausīšanas, Senāts šo argumentu noraidīja kā nepamatotu. Pieteicējam izceļošanas aizliegums nav noteikts vienkārši viņa politisko uzskatu dēļ. Tas ir noteikts, konstatējot konkrētas pieteicēja darbības un izvērtējot iespējamos riskus.
Stājas spēkā notiesājošs spriedums lietā par gredzena kontrabandu
24.07.2024. Senāta spriedums lietā Nr. SKK-49/2024
Senāta Krimināllietu departaments 22.jūlijā izskatīja lietu, kurā vīrietis apsūdzēts par to, ka ieveda muitošanai pakļautu preci Latvijas muitas teritorijā lielā apmērā, to nedeklarējot. Pārsūdzētais spriedums atstāts negrozīts daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Atstāts negrozīts arī viņam piespriestais sods – brīvības atņemšana uz 1 gadu, notiesājot nosacīti, un tiesību atņemšana veikt starptautiskus preču pārvadājumus uz 2 gadiem. Grozīta tiesību norma, uz kuras pamata prece konfiscēta.
No noziedzīgā nodarījuma apraksta izriet, ka apsūdzētais Šveicē iegādājās un nodeva sievai platīna gredzenu ar dabīgiem briljantiem. Abi kopā atlidoja no Cīrihes uz Rīgu un šķērsoja lidostas muitas kontroles punkta “zaļo koridoru” – vietu, kuru drīkst šķērsot personas, kam nav deklarējamu preču. Tādējādi netika deklarēta muitošanai pakļautā prece – gredzens 92 599,15 eiro vērtībā (muitas vērtība 74 661,68 eiro, muitas nodoklis 1866,54 eiro un pievienotās vērtības nodoklis 16 070,93 eiro).
Apsūdzētais iebilda, ka gredzenu bija uzdāvinājis sievai. Izvērtējusi apsūdzētā rīcību, apgabaltiesa secināja, ka viņš zināja preces vērtību. Zināja, ka sieva to nedeklarēs, jo par vērtību nav informēta. Pie viņa atradās gredzena iegādi apstiprinoši dokumenti. Viņš rīkojās ar to, lai atgūtu Šveicē samaksātos nodokļus. Attiecīgi Senāts nekonstatēja pamatu apšaubīt, ka noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir apsūdzētais. Atbilstoši Krimināllikumā noteiktajam par noziedzīga nodarījuma izdarītāju uzskatāma arī tāda persona, kas noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā izmantojusi citu personu, kura saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nav saucama pie kriminālatbildības.
Apgabaltiesa pamatoti secinājusi, ka jau sākotnēji apsūdzētā nodoms bija nedeklarēt Šveicē iegādāto dārgmetāla gredzenu, viņš zināja, ka nelikumīgi ieved kontrabandas priekšmetu Eiropas Savienības muitas teritorijā, un vēlējās to darīt.
Senāts grozīja tiesību normu, uz kuras pamata prece konfiscēta, jo atzina, ka tā ir ar noziedzīgu nodarījumu saistīta manta, nevis noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets. Manta, kas saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, ir arī kontrabandas preces, jo attiecībā uz tām ir pārkāptas prasības pārvietošanai pāri Latvijas muitas teritorijai, tādējādi šādu preču nonākšana brīvā apgrozībā nav atļauta.
Senāts vērsa uzmanību, ka mantas īpašā konfiskācija nav kriminālsods. Tā ir patstāvīgs krimināltiesību institūts, kas krimināltiesību teorijā tiek pieskaitīts pie citiem krimināltiesiskajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem. Šo līdzekļu mērķis ir atturēt personas, kurām tas piemērots, no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kā arī brīdināt citas personas par noziedzīgu nodarījumu juridiskām sekām.
Senāts arī skaidroja, ka konkrētajā gadījumā kontrabandas prece tika aizturēta pirmajā muitas iestādē un konfiscēta. Līdz ar to par preci nav pienākums maksāt muitas administrētos nodokļus, muitas parāds tiek dzēsts. Muitas administrēto nodokļu brīvprātīga samaksa pēc tam, kad noziedzīgs nodarījums ir pabeigts, neietekmē apsūdzētās personas vainīgumu un nosacījumu, ka prece jākonfiscē.
Stājas spēkā notiesājošs spriedums par noziegumu, kurā cieta jaunietis ar Ukrainas karogu
25.07.2024. Senāta spriedums lietā Nr.SKK-391/2024
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 25.jūlijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, tāpēc stājās spēkā spriedums, ar kuru apsūdzētais notiesāts par huligānismu, kas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu, piespriežot brīvības atņemšanu uz 2 gadiem.
No pārsūdzētā sprieduma izriet, ka cietušais līdz ar citām personām pēc publiska pasākuma Ukrainas atbalstam devās savās gaitās. Ieraudzījis cietušajam ap pleciem uzsieto Ukrainas karogu, apsūdzētais apturēja transportlīdzekli, uzvilka motociklista cimdus, piegāja pie viņa, sāka runāt un sist. Kad cita persona aicināja to pārtraukt, apsūdzētais, draudot pielietot vardarbību, vērsās arī pret pārējiem klātesošajiem. To izdarījis, aizbrauca.
Saskaņā ar pārsūdzētajā spriedumā norādīto šādā veidā apsūdzētais rupji traucēja sabiedrisko kārtību. Traucēja cietušā un vēl vismaz piecu personu mieru. Ierobežoja viņu tiesības brīvi pārvietoties. Aizskaroši un ciniski vērsās pret klātesošajiem, atklāti un bezkaunīgi noniecinot viņu nostāju nosodīt karu Ukrainā. Aizskāra personu tiesības brīvi paust savu viedokli. Klaji ignorēja sabiedrībā vispārpieņemtās uzvedības normas. Izrādīja acīmredzamu necieņu pret sabiedrību. Nodarīja cietušajam maznozīmīgus miesas bojājumus.
Iepazinies ar apsūdzētā un viņa aizstāves kasācijas sūdzību, Senāts atzina, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Daļa apsūdzētā un viņa aizstāves argumentu bija saistīti ar sodu ietekmējošo apstākļu atšķirīgu vērtējumu. Tie pēc būtības tika vērsti uz to, lai panāktu pārsūdzētā nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ. Senāts atbilstoši likumā noteiktajam pārbaudīja, vai tiesa ir pareizi piemērojusi materiālo tiesību normas un vai nav pieļāvusi tādus procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas atzīstami par būtiskiem un noveduši pie nelikumīga nolēmuma. Saskaņā ar likumā noteikto kasācijas instances tiesa faktiskos apstākļus lietā nenoskaidroja un pierādījumus lietā no jauna neizvērtēja.
Pārējie apsūdzētā un viņa aizstāves argumenti neradīja šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu. Piemēram, aizstāve argumentēja, ka tiesa ir pakļāvusies Valsts prezidenta spiedienam. Senāts konstatēja, ka sods ir noteikts atbilstoši Krimināllikumā norādītajam soda mērķim, ievērojot Krimināllikumā norādītos soda noteikšanas vispārīgos principus. Attiecīgi aizstāves arguments nekādas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu neradīja.
Senāts vērtē, vai ienākumi no videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošanas un straumēšanas ir apliekami ar nodokli
26.07.2024. Senāta spriedums lietā Nr.SKA-82/2024
Senāts 26.jūlijā izskatīja administratīvo lietu, kurā bija strīds, vai pieteicējs, kas nodarbojas ar videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošanu un straumēšanu, saņemot brīvprātīgus maksājumus no tiešraižu skatītājiem, ir guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Konstatējot, ka nav izvērtēts viens no strīda izšķiršanai būtiskiem aspektiem, Administratīvās apgabaltiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai.
Pieteicējs veidoja videospēļu spēlēšanas tiešraides un straumēja tās savā kanālā sociālajā tīklā YouTube, kā arī datorspēļu straumēšanas servisā Twitch. No skatītājiem viņš par to saņēma brīvprātīgus maksājumus. Valsts ieņēmumu dienests uzskatīja, ka pieteicējs ir nodarbojies ar nereģistrētu saimniecisko darbību un guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Attiecīgi tika aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, kopumā gandrīz 14 000 eiro. Pieteicējs iestādes lēmumam nepiekrita un vērsās tiesā.
Atceļot apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteikums noraidīts, Senāts par pareizu atzina apgabaltiesas secināto, ka pieteicējs ir veicis saimniecisko darbību un guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Pretēji apgabaltiesai, Senāts atzina, ka videospēļu spēlēšanas video un tiešraides, izpildoties noteiktiem kritērijiem, var tikt atzītas par autortiesību objektiem. Līdz ar to jāvērtē, vai ir piemērojams specifiskais regulējums par atskaitāmajiem autoru un izpildītāju izdevumiem.
Kā tika norādīts, apgabaltiesa pamatoti konstatēja saimnieciskās darbības pazīmju esību. Tiešā saikne starp pieteicēja veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ļauj secināt, ka pieteicējs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Tāpat ņemama vērā pieteicēja profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot Streamlabs.com piedāvātos produktus. Līdz ar to nav šaubu, ka pieteicēja saņemtie maksājumi no skatītājiem ir uzskatāmi par tādiem ienākumiem, kas saņemti saimnieciskās darbības rezultātā.
Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja to radījusi fiziskā persona un tajā ieguldīta jaunrade. Tas, vai konkrētie video atzīstami par autortiesību objektiem, pārbaudāms, izskatot lietu pēc būtības. Ja tiks atzīts, ka pieteicējs ir radījis aizsargājamus autortiesību objektus un saistībā ar tiem saņēmis autoratlīdzību, lietā būs pamats vērtēt attaisnoto izdevumu attiecināšanu uz pieteicēja gūtajiem ienākumiem.
Stājas spēkā notiesājošs spriedums lietā par neizpaužamu ziņu izpaušanu
31.07.2024. Senāta spriedums lietā Nr.SKK-48/2024
Senāts 30.jūlijā izskatīja krimināllietu, kurā prokurore apsūdzēta par neizpaužamu ziņu izpaušanu, bet advokāte – par uzkūdīšanu. Vidzemes apgabaltiesa apsūdzētās atzinusi par vainīgām un sodījusi. Prokurorei piespriests naudas sods 4960 eiro, savukārt advokātei – 3720 eiro. Izvērtējis apsūdzēto un aizstāvja iebildumus, Senāts pārsūdzēto spriedumu atstāja negrozītu.
No apgabaltiesas sprieduma izriet, ka advokāte, izmantojot draudzīgas attiecības, lūdza prokurori sniegt informāciju par personu, kas nebija viņas aizstāvamais, un prokurore šo lūgumu izpildīja.
Apgabaltiesa atzina, ka prokurore izpauda ziņas, kas ir ierobežotas pieejamības informācija. Šis atzinums tika pamatots gan ar lietā iegūtajiem pierādījumiem, gan ar atsaucēm uz tiesību normām.
Apgabaltiesa noraidīja apgalvojumus par to, ka attiecīgajā brīdī prokurore ir pildījusi dienesta pienākumus. Netika gūts apstiprinājums advokātes apgalvojumam, ka viņa bija noslēgusi vienošanos par konkrētās personas pārstāvību kriminālprocesā. Tika secināts, ka vienošanās un orderis ir noformēts ar atpakaļejošu datumu. Netika konstatētas ziņas par to, ka prokurore konkrētajā kriminālprocesā būtu uzņēmusies procesa virzītāja vai apsūdzības uzturētāja funkcijas.
Apgabaltiesa atzina, ka apsūdzētās viņām inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarījušas ar tiešu nodomu. Prokurore apzinājusies, ka informācijas iegūšana viņai nav nepieciešama sakarā ar amata pienākumu veikšanu, savukārt advokāte apzinājusies, ka konkrētās informācijas pieprasīšanai viņai nav tiesiska pamata.
Senāts konstatēja, ka pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam apgabaltiesa lietā iegūtos pierādījumus ir izvērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām. Iztiesājot lietu, apgabaltiesa nav pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus, kas būtu par pamatu pārsūdzētā sprieduma atcelšanai vai grozīšanai. Kasācijas sūdzībās norādītais par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem, izlemjot jautājumu par apsūdzēto vainīgumu, ir saistīti ar vēlmi panākt atkārtotu pierādījumu izvērtēšanu un pārsūdzētā sprieduma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ. Šāds nolūks ir pretrunā Kriminālprocesa likumā noteiktajam.