Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Gabriela Mora Petroviča
Enerģētika
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekts Nr.: 502/Lp14. Izsludināts: 28.06.2024.
Ar likumprojektu tiek paredzēts veikt vairākus grozījumus, tai skaitā precizējot jēdzienus un papildinot likumu ar papildu pantiem.
Transporta enerģijas likums
Likumprojekta Nr.:660/Lp14. Iesniegts Saeimā: 28.06.2024.
Likuma mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un apkārtējai videi drošu transporta enerģijas apriti, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ar transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanu veicinātu emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu.
Likumprojekts definē prasības, kas jāievēro veicot transporta enerģijas apriti, par šo prasību ievērošanu atbildīgās personas, par uzraudzību atbildīgās institūcijas un to kompetenci, sankcijas par prasību pārkāpšanu, kā arī dod deleģējumu detalizētāku nosacījumu noteikšanai.
Banku un finanšu tiesības
Grozījumi Kredītu reģistra likumā
Likumprojekts Nr.: 471/Lp14. Izsludināts: 28.06.2024.
Likumprojekta mērķis:
- Nodrošināt Kredītu reģistra ziņu aktualitāti gadījumā, kad reģistra dalībnieks vai ierobežots reģistra dalībnieks ir iekļāvis Kredītu reģistrā ziņas par sava klienta vai klienta galvinieka saistībām, bet līdz bijušā reģistra dalībnieka statusa iegūšanai (izslēgšanas no Uzņēmuma reģistra uzturētā komercreģistra vai reģistra žurnāla gadījumā) nav tās aktualizējis, norādot ziņas par saistību izbeigšanos.
- Nodrošināt reģistra dalībniekiem iespēju efektīvāk, pilnīgāk pārvaldīt kredītrisku, izmantojot Kredītu reģistrā iekļautās ziņas.
Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā
Likumprojekts Nr.: 662/Lp14. Iesniegts Saeimā: 01.07.2024.
Likumprojekta mērķis ir pārņemt Regulā 2024/886 iekļautās direktīvas 2015/2366 un regulas 260/2012 grozījumus un veicināt maksājumu jomas, īpaši tūlītēju kredīta pārvedumu attīstību, dodot tiesības Latvijā, citās ES valstīs, EEZ valstīs licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, kļūt par maksājumu sistēmas likuma “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” 1. panta 1. punkta izpratnē dalībniecēm, tādējādi vēl vairāk veicinot konkurenci un nodrošinot vienādus apstākļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai.
Krimināltiesības
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr.: 463/Lp14. Izsludināts: 28.06.2024.
Likumprojekts izstrādāts, lai:
- Atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība;
- Reformētu tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem;
- Precizētu terorisma definīciju.
Saistītie grozījumi:
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 464/Lp14. Izsludināts: 28.06.2024.
Likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem Krimināllikumā.
Dažādi
Grozījumi Pacientu tiesību likumā
Likumprojekts Nr. 346/Lp14. Izsludināts: 28.06.2024.
Likumprojekta mērķis ir precizēt Pacientu tiesību likumā esošās normas un papildināt ar jaunām tiesībām un pienākumiem, lai uzlabotu pacientu, tai skaitā nepilngadīgo pacientu, tiesību ievērošanu un uzraudzību, noteikt jaunus pienākumus gan ārstniecības iestāžu vadītājiem, gan ārstniecības personām, precizēt pacienta likumisko vai pilnvaroto pārstāvju tiesības, paredzēt iespēju pacienta izvēlētās personas (atbalsta persona) līdzdarbību pacienta ārstniecībā u.c.
Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā
Likumprojekts Nr.: 551/Lp14. Izsludināts: 28.06.2024.
Likumprojekts mērķis ir iekļaut Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā tiesību normas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu Direktīvas 2021/2167 prasību piemērošanu.
Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā
Likumprojekts Nr.: 557/Lp14. Izsludināts: 28.06.2024.
Ar likumprojektu tiek saskaņots ar Civillikumā (likuma redakcijā uz 2024. gada 1. jūliju) un likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” ietvertajiem grozījumiem par atteikšanos no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā. Vienlaikus Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā tiek veikti atsevišķi grozījumi civilstāvokļa aktu reģistrācijas tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”
Likumprojekts Nr.: 565/Lp14. Izsludināts: 28.06.2024.
Ar konkrēto likumprojektu paredzēts saglabāt jau šobrīd normatīvi noteikto zemes lietošanas maksas apmēru – četri procenti no zemes kadastrālās vērtības. Vienlaikus likums pieļauj, ka puses var vienoties par citu zemes lietošanas maksas apmēru. Savukārt, lai mazinātu zemes īpašniekam uzlikto nastu un ņemtu vērā zemes īpašnieku izdevumus, tādējādi nodrošinot, ka likumiskā lietošanas maksa pilda atlīdzības funkciju, izstrādājams komplekss risinājums, kas vienlaikus arī nerada nesamērīgu slogu būves īpašniekam.
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekts Nr.: 651/Lp14. Izsludināts: 28.06.2024.
Likumprojekta mērķis ir noteikt vienlīdzīgu kārtību daudzbērnu ģimenes statusa saglabāšanai un arī atvieglojuma piemērošanai par bērniem, kuri dienē pilna laika jeb 11. mēnešu perioda valsts aizsardzības dienestā, neatkarīgi no tā, vai dodas pildīt šo pienākumu uzreiz pēc vidusskolas, vai uz laiku pārtraucot mācības augstskolā vai profesionālās izglītības iestādē.
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā
Likumprojekts Nr.: 652/Lp14. Izsludināts: 28.06.2024.
Ar grozījumiem tiek paredzēts noteikt jaunus DRN objektus plastmasas iepakojumam, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts. Atbilstības izmaksas saistāmas ar to, ka par pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojumu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem un kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts, būs jāmaksā DRN.
Grozījums Imigrācijas likumā
Likumprojekts Nr.:561/Lp14. Izsludināts: 04.07.2024.
Lai stiprinātu valsts drošību un veicinātu starptautisko noziegumu un cilvēktiesību pārkāpumu pārtraukšanas veicināšanu saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karu Ukrainā, Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 22. septembrī pieņēma likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (stājās spēkā 2022. gada 24. septembrī), tādējādi izslēdzot Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, kas paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt Latvijas Republikā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vienlaikus paredzot, ka visas tās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kas bija izsniegtas Krievijas Federācijas pilsoņiem saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, bija attiecīgi derīgas līdz 2023. gada 1. septembrim vai 2023. gada 31. decembrim.
Savukārt, ja Krievijas Federācijas pilsonis, kurš ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, vēlējās atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, viņam līdz 2023. gada 1. septembrim bija iesniedzams apliecinājums par valsts valodas apguvi vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2) un citi nepieciešamie dokumenti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jaunas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un sniedzama attiecīgā informācija, lai nodrošinātu papildu pārbaudes veikšanu (kompetentās iestādes veic arī padziļinātu pārbaudi, izvērtējot, vai persona nerada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai).
Ievērojot valsts rīcības brīvību noteikt ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus, ir izstrādāts grozījums Imigrācijas likumā, paredzot, ka Krievijas Federācijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Ārvalstnieku likuma 23.1 pantu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz:
1) 2025. gada 15. maijam, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē līdz 2025. gada 30. aprīlim nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai;
2) 2025. gada 15. septembrim attiecībā uz personu, kurai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē līdz 2025. gada 1. maijam ir saņemta informācija par to, ka šī persona līdz 2025. gada 1. maijam vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un šai personai noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošana līdz 2025. gada 31. jūlijam, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē līdz 2025. gada 31. augustam nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Satversmes tiesa
Satversmes tiesā ierosināta lieta par aizliegumu laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus
Pieteikuma iesniedzēja ir kapitālsabiedrība, kuras saimnieciskā darbība ir elektronisko smēķēšanas ierīču, to uzpildes tvertņu un šķidrumu, kā arī tabakas aizstājējproduktu, tai skaitā nikotīna spilventiņu, ražošana un izplatīšana.
Apstrīdētajās normās noteiktais aizliegums laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kuru sastāvā ir tādas piedevas kā mentols, tā analogi un geraniols, stāsies spēkā 2024. gada 1. augustā, savukārt aizliegums laist tirgū minētos produktus, kas satur jebkādus aromatizētājus, izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu, stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
No pieteikuma izriet, ka pieteikuma iesniedzējai esot nepieciešami vairāki mēneši jaunu produktu saskaņošanai un laišanai tirgū, tādēļ apstrīdētās normas jau tagad tai liekot pieņemt lēmumus par savu turpmāko saimniecisko darbību. Tādējādi ar apstrīdētajām normām esot aizskartas pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.
Pieteikuma iesniedzēja norādījusi, ka pirms apstrīdēto normu spēkā stāšanās Likums neparedzēja aromatizētāju ierobežojumus attiecībā uz tās ražotajiem produktiem, tādēļ tai bija radusies tiesiskā paļāvība, ka šāds piedevu ierobežojums netiks ieviests pēkšņi un bez tiesiska pamata. Turklāt tā esot paļāvusies, ka grozījumi normatīvajā regulējumā būs samērīgi un nenoteiks pēc būtības pilnīgu piedevu aizliegumu bez samērīgāku risinājumu izvērtēšanas. Tāpat Pieteikuma iesniedzēja esot paļāvusies, ka uz tās ražotajiem produktiem, kuru sastāvā neesot tabaka, netiks attiecināts tiesiskais regulējums, kas paredzēts tabakas produktiem.
Ierosināta lieta par kredītiestādes pienākumu maksāt kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu
Apstrīdētās normas regulē hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas objektu, subjektus, kas maksā nodevu, tās apmēru, kārtību, kādā nodevas maksātājs iesniedz nodevas deklarāciju un samaksā to valsts budžetā, kā arī to, kādā procesā ir risināmi strīdi par kompensācijas apmēru starp patērētāju un nodevas maksātāju. Tāpat šīs tiesību normas noteic arī kredīta ņēmējus, kuri ir tiesīgi saņemt kompensāciju, kas tiks izmaksāta no nodevas ieņēmumiem, un darbības, kas nodevas maksātājam jāveic saistībā ar minēto kompensāciju, kā arī laika periodu, par kuru ir piemērojama nodeva un kompensācija.
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka pieteikuma iesniedzējai saskaņā ar apstrīdētajām normām esot pienākums maksāt hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un aprēķināt ar to saistīto kredītu procentu kompensāciju, kas izmaksājama hipotekārā kredīta ņēmējam. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka nodevas maksāšanas pienākums, kā arī citi ar to saistītie pienākumi, kuru rezultātā nepieciešams veltīt papildu darba spēka un informācijas tehnoloģiju resursus, tostarp tieši tas, ka pieteikuma iesniedzēja ir atbildīga par kompensācijas aprēķina pareizību, aizskar tai Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu, kā arī pārkāpj Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.
Augstākā tiesa
Bērna interešu un tiesību prioritāte, izlemjot jautājumu par bērna pilsonību; Bērna adopcija neietekmē viņa tiesisko saikni ar valsti un pilsonību
25.06.2024. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-621/2024
Tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, prioritāri ir nodrošināmas bērna tiesības un intereses – arī bērna tiesības kļūt par Latvijas pilsoni. Pārbaudot jebkura lēmuma, kas pieņemts attiecībā uz bērnu, tiesiskumu, tas jāvērtē caur bērna labāko interešu prizmu. Tostarp tas nozīmē, ka formāli apsvērumi nav pamats liegt bērnam Latvijas pilsonību.
Ja bērns atrodas valsts aizbildniecībā un par viņa personiskajām un mantiskajām tiesībām (to aizstāvību) ir atbildīga bāriņtiesa, tieši bāriņtiesai, īstenojot bērna tiesības uz pilsonības iegūšanu, ir jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar attiecīgu iesniegumu.
Senāts lēmis, ka saskaņā ar Civillikuma 173.pants pantu adopcija izbeidz bērna radniecības attiecības ar vecākiem un no tām izrietošās savstarpējās tiesības un pienākumus, tomēr adopcija automātiski neietekmē (izbeidz vai groza) personas tiesisko saikni ar valsti. Tiesības kļūt par Latvijas pilsoni un šo tiesību īstenošana ir pašas personas un valsts savstarpējo tiesisko attiecību jautājums, kurš izlemjams, ievērojot katra gadījuma individuālos apstākļus un iesaistītās personas tiesības un intereses. Adopcija neietekmē jautājuma par personas tiesībām kļūt par Latvijas pilsoni izlemšanu.
