Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Kristīne Ilga Budkēviča.

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā

Likumprojekta Nr.: 751/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024. (steidzams)
Likumprojekts izstrādāts, lai īstenotu jaunus, inovatīvus valsts mēroga izložu projektus, un lai palielinātu VAS “Latvijas Loto” valsts budžetā iemaksāto dividenžu apjomu 2025., 2026. un 2027. gadā.

Nodokļi

Valsts ieņēmuma dienesta likums

Likumprojekta Nr.: 644/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 31.10.2024.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai koncentrētā veidā atrunātu tikai būtiskākos ar iestādes darbību saistītos aspektus, tādējādi likumu veidojot pēc iespējas īsāku un vienkāršāk uztveramu.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Likumprojekta Nr.: 646/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 31.10.2024.

Ar 2026.gada 1.janvāri spēku zaudēs likums “Par Valsts ieņēmuma dienestu” un stāsies spēkā jaunais “Valsts ieņēmuma dienesta likums”, kurā koncentrētā veidā būs atrunāti tikai būtiskākie ar iestādes darbību saistītie aspekti. Tādējādi ir izstrādāts likumprojekts, lai pārņemtu tās likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” tiesību normas, kas ir saistītas ar vispārējo nodokļu administrēšanu.

Nodokļu un muitas policijas likums

Likumprojekta Nr.:645/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 31.10.2024.

Likuma mērķis ir noteikt Nodokļu un muitas policijas tiesisko statusu un darbību, veicot kontroles, uzraudzības un novēršanas pasākumus, kā arī nodrošinot izmeklēšanu un operatīvo darbību valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.

Grozījumi Muitas likumā

Likumprojekta Nr.: 647/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 07.11.2024.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai tajā pārņemtu atsevišķas normas muitas jomā, kuras netiek no likuma “Par Valsts ieņēmuma dienestu” pārņemtas jaunajā Valsts ieņēmuma dienesta likumā.

Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”

Likumprojekta Nr.: 648/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 31.10.2024.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai izpildītu Ministru kabineta doto uzdevumu, kas paredz izveidot jaunu valsts pārvaldes iestādi – nodokļu un muitas policiju – kurai tiks nodotas Valsts ieņēmuma dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes īstenotās funkcijas un uzdevumi.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Likumprojekta Nr.:641/Lp14. Izsludināts: 06.11.2024.

Likumprojekts nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, un savstarpēji salāgos likumu “Par nodokļiem un nodevām” ar Maksātnespējas likuma regulējumu.

Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”

Likumprojekta Nr.: 731/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024. (steidzams)

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt papildu līdzekļus valsts budžetā, kas ļautu vairāk finansēt sabiedrības fiskālās un pieaugošās nacionālas drošības vajadzības nacionālās drošības risku apstākļos, vienlaicīgi īstenojot informatīvajā ziņojumā “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā” paredzētos pasākumus.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Likumprojekta Nr.: 735/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024. (steidzams)

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt turpmāku PVN samazinātās likmes 12 procentu apmērā piemērošanu konkrētām pārtikas produktu piegādēm.

Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā

Likumprojekta Nr.: 741/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024. (steidzams)

Likumprojekta mērķis ir sagatavojoties turpmākajām izmaiņām minimālajos nodokļu līmeņos kurināmajam, kas paredz palielināt Dabas resursu nodokļa likmi akmeņoglēm, koksam un lignītam, ko izmanto kā fosilo kurināmo.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Likumprojekta Nr.: 742/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024. (steidzams)

Likumprojekta mērķis ir uzlabot darbaspēka konkurētspēju Baltijas reģionā un mazināt darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, kā arī vienkāršot iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu.

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”

Likumprojekta Nr.: 745/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024. (steidzams)

Pārskatīt akcīzes nodokļa piemērošanu, lai varētu daļēji kompensēt gan darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazinājumu, gan arī palielināt valsts budžeta līdzekļus, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad kritiski ir nepieciešams finansējums ārējai un iekšējai drošībai u.c. sabiedrībai būtiskiem pasākumiem.

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

Likumprojekta Nr.: 749/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024. (steidzams)

Likumprojekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu, vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un padarīt to draudzīgāku nodokļu maksātājiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Likumprojekta Nr.: 755/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024. (steidzams)

Likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu nodokļu nomaksas uzraudzību, ierobežojot skaidras naudas apriti, veicinot bezskaidras naudas izmantošanu darījumos, atturot nodokļu maksātājus no pārkāpumu izdarīšanas.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Likumprojekta Nr.: 763/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 07.11.2024.

Likumprojekta mērķis ir vērsts uz ES direktīvu pārņemšanu attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu vienkāršošanas pasākumiem PVN piemērošanas procesā, PVN 0 procentu likmes piemērošanas pārskatīšanu darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, preču iegādes ES teritorijā definīcijas precizēšanu, pakalpojumu sniegšanas vietas precizēšanu kultūras un sporta pasākumiem, kā arī PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām un saskaņošanu ar citu nozaru tiesisko regulējumu.

Krimināltiesības

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekta Nr.: 649/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 31.10.2024.

Likumprojekts izstrādāts, lai īstenotu informatīvajā ziņojumā “Par Valsts ieņēmuma dienesta darbības pilnveides pasākumiem” izvirzītos mērķus, nodalīt Valsts ieņēmumu dienesta izmeklēšanas iestādes no VID nodokļu administrēšanu veicošajām struktūrvienībām, ar mērķi stiprināt nodokļu administrāciju, koncentrējot tās funkcijas VID nodokļu un muitas administrācijas darbības būtībai.

Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (steidzams)

Likumprojekta Nr.: 738/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024.

Ar likumprojektu paredzēts, ka par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības un kuru rezultātā iestājušās kādas no likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3. panta ceturtajā daļā minētajām sekām, izmaksā valsts kompensāciju tādā pašā apmērā kā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ar nodomu (tīši).

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekta Nr.: 746/Lp14 Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024. (steidzams)

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumu Krimināllikumā, nosakot atbildību par atteikšanos no alkohola koncentrācijas pārbaudes personas izelpas gaisā, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, kuram nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), kā arī transportlīdzekļa vadītājs, kurš izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, kura rezultātā cietušajam nodarīts viegls, vidējs vai smags miesas bojājums vai kura rezultātā iestājusies cilvēka nāve.

Darba tiesības

Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”

Likumprojekta Nr.:740/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024. (steidzams)

Likumprojekts izstrādāts, lai terminēti (vienu gadu) nodrošinātu lielāku vecāku pabalsta daļas izmaksu strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem, tādējādi palielinot ienākumus strādājošiem pabalsta saņēmējiem, vienlaikus veicinot iespēju saskaņot ģimenes un darba dzīvi.

Noteikumu projekta Nr.: 24-TA-2450. Pieņemts:29.10.2024.

Grozījumu mērķis ir izpildīt protokollēmumā uzdoto uzdevumu, nosakot minimālās algas apmēru 2025. gadā 740 euro mēnesī.

Finanses un apdrošināšana

Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā

Likumprojekta Nr.:599/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 07.11.2024.

Grozījumi ir nepieciešami, lai atvieglotu Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma pamatmērķi – veicināt personu maksātnespējas atjaunošanu.

Grozījumi Grāmatvedības likumā

Likumprojekta Nr.:711/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 31.10.2024. (steidzams)

Grozījumi ir izstrādāti, lai precizētu un noteiktu tiesisko regulējumu attaisnojuma dokumenta, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam− samaksāšanai (rēķinu) noformēšanā, nosakot, ka rēķins noformējams kā strukturēts elektroniskais rēķins.

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā

Likumprojekta Nr.:759/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 07.11.2024.

Ar likumprojektu paredzēts precizēt atsevišķu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma (turpmāk – MPENL) normu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25.novembra direktīvai (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū.

Solidaritātes iemaksas likums

Likumprojekta Nr.:736/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024. (steidzams)

Likumprojekts nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, kā arī citu valstu kredītiestāžu filiālēm Latvijā veikt solidaritātes iemaksu, lai rastu papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai.

Nekustamais īpašums un būvniecība

Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums

Likumprojekta Nr.: 431/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 07.11.2024.

Likuma mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu, nosakot termiņus un nosacījumus privatizācijas procesa pabeigšanas darbībām.

Grozījumi Būvniecības likumā

Likumprojekta Nr.: 643/Lp14. Izsludināts: 06.11.2024.

Grozījumi Būvniecības likumā samazinās iespēju brīvi iegūt informāciju par valsts aizsardzībai paredzēto objektu būvniecību, kā arī ļaus ātrāk uzsākt atsevišķu aizsardzības objektu ekspluatāciju.

Transports

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Likumprojekta Nr.:608/Lp14. Izsludināts: 06.11.2024.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanas ceļu satiksmē Latvijā deklarēšanu, noteikt transportlīdzekļa vadītājiem tiesības pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas savas valsts teritorijā vadīt pasažieru pārvadāšanai paredzēto D un D1 kategorijas transportlīdzekli, un atteikties no vizuālas informācijas (uzlīmes) par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē derīguma termiņu, attiecībā uz automobili, motociklu, piekabi un militāro transportlīdzekli.

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā

Likumprojekta Nr.:733/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024. (steidzams)

Likumprojekta mērķis ir, ieviešot jaunās autoceļu lietošanas nodevas likmes, veicināt autoparka nomaiņu, motivējot izvēlēties augstākas efektivitātes, zemu emisiju transportlīdzekļus.

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Likumprojekta Nr.:737/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024. (steidzams)

Likumprojekta mērķis ir precizēt Ceļu satiksmes likumā ietverto regulējumu, kas saistīts ar alkohola koncentrācijas noteikšanas pārbaudēm, lai pēc būtības izslēgtu nepieciešamību ik reiz, kad persona varētu nepiekrist amatpersonas veiktās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpas gaisā veikšanai vai tās rezultātiem, obligāti nogādāt to ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.

Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā

Likumprojekta Nr.:739/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024. (steidzams)

Likumprojekta mērķis ir noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu, kā arī indeksēt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes.

Dažādi

Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā

Likumprojekta Nr.:739/Lp14. Izsludināts: 06.11.2024.

Grozījumu mērķis ir noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācijā tiek skaidri un nepārprotami norādīts tas, ka aģitācijas materiāls tiek radīts mākslīgā intelekta sistēmā vai ka jebkādā citā veidā priekšvēlēšanu aģitācijā tiek izmantota mākslīgā intelekta sistēma.

Grozījumi Stratēģiskās nozīmes preču aprites likumā

Likumprojekta Nr.: 697/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 07.11.2024.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt dažādus izņēmumus stratēģiskas nozīmes preču apritē, kas precizē prasības stratēģiskas nozīmes preču pārvadātājiem, akadēmiskajam sektoram, iesaistoties stratēģiskas nozīmes preču pētniecībā/izstrādē, kā arī divējāda lietojuma preču ražotājiem un komersantiem, kas nodarbojas ar civilo šaujamieroču tirdzniecību Eiropas Savienības ietvaros.

Grozījumi Administratīvās atbildības likumā

Likumprojekta Nr.: 744/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024. (steidzams)

Likumprojekta mērķis ir precizēt Administratīvās atbildības likumā ietverto regulējumu, kas saistīts ar alkohola koncentrācijas noteikšanas pārbaudēm, lai pēc būtības izslēgtu nepieciešamību ikreiz, kad pie administratīvās atbildības saucamā persona nepiekrīt amatpersonas pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpas gaisā veikšanai vai tās rezultātiem, obligāti nogādāt viņu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.

Tieslietu akadēmijas likums

Likumprojekta Nr.:699/Lp14. Izsludināts: 31.10.2024.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu tālākizglītības sistēmu tiesu un prokuratūras funkciju kvalitatīvai izpildei, izveidojot Tieslietu akadēmiju.

Satversmes tiesa

Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par sistēmas operatora tiesībām pārrēķināt elektroenerģijas apjomu, ja lietotājs iejaucies mēraparāta darbībā

Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 113. punkta atbilstību Satversmes 64. un 105. pantam un Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai daļai.

Apstrīdētā norma noteica, ka sistēmas operators, kas konstatējis elektroenerģijas lietotāja iejaukšanos komercuzskaites mēraparāta darbībā, ir tiesīgs pārrēķināt elektroenerģijas apjomu par laikposmu līdz vienam gadam pēc pievienojuma maksimālās caurlaides spējas diennakts 24 stundu periodā neatkarīgi no iepriekšējo pārbaužu rezultātiem.

Lieta ierosināta pēc Rīgas pilsētas tiesas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Ministru kabinets ar apstrīdēto normu pārkāpis Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pilnvarojumu un minētā norma tādējādi neatbilst Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai daļai un Satversmes 64. pantam. Vienlaikus, pieteikuma iesniedzējas ieskatā, apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu.

Ierosināta lieta par normu, kas liedz par tīšu noziedzīgu nodarījumu sodītai personai atrasties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā

Satversmes tiesā ierosināta lieta par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. panta 4. punkta, ciktāl tas liedz atrasties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā personai, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, atbilstību Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam.

Apstrīdētā norma noteic, ka dienestā var atrasties persona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Pieteikumu iesniedzis Senāts, kura izskatīšanā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc personas pieteikuma par administratīvā akta atcelšanu, ar kuru tā atvaļināta no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, jo ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Senāts uzskata, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo personas tiesības pildīt valsts dienestu un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu.

Augstākā tiesa

Dalītā īpašuma gadījumā nekustamā īpašuma nodokli par zemi maksā zemes īpašnieks

Senāts, izskatot administratīvo lietu, atzina, ka jaunais dalītā īpašuma regulējums, ar kuru pirms tam ieviestais piespiedu nomas institūts tika aizstāts ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, nemaina iepriekš pastāvējušo kārtību, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs par zemi ir zemes īpašnieks.

Senāts ir apturējis tiesvedību divās administratīvajās lietās un uzdevis prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai, lai tās sniegto Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju izmantotu, izskatot strīdu par tiesībām izbūvēt elektroenerģijas tiešo līniju

Privātpersonas vēlējās ierīkot elektroenerģijas tiešo līniju un lūdza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju izsniegt atbilstošu atļauju. Komisija atļaujas izsniegšanu atteica. Privātpersonas vērsās tiesā. Abās lietās ir izšķirams strīds, vai privātpersonu iecerētā elektrolīnija atzīstama par tiešo līniju Elektroenerģijas tirgus likuma izpratnē.

Senāts ņēma vērā, ka Elektroenerģijas tirgus likumā ir transponēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 5.jūnija Direktīvas (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (pārstrādāta redakcija) regulējums par tiešajām līnijām un tiešās līnijas ir autonoms Eiropas Savienības tiesību jēdziens. Līdz ar to Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par to, vai tāda elektrolīnija, kādu iecerējušas ierīkot pieteicējas, atbilst tiešās līnijas jēdzienam direktīvas izpratnē.

Reabilitētās personas mantinieka tiesības prasīt kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzību

Reabilitētai personai ir tiesības prasīt atlīdzināt kaitējumu, ja tāds ir nodarīts ar iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesisku vai nepamatotu rīcību. Taču šajā gadījumā atlīdzinājumu ir lūdzis nevis reabilitētais, bet gan pieteicējs kā reabilitētās personas mantinieks.

Saskaņā ar vispārējo kārtību atlīdzinājumu par nepamatotu tiesību aizskārumu piešķir personai, kuras tiesības nepamatoti aizskartas. Likumdevējs ir tiesīgs paredzēt izņēmumus un noregulēt konkrētus jautājumus atšķirīgi no vispārējās kārtības, taču šajā gadījumā tas nav darīts. Likumdevējs nav paredzējis, ka pēc personas nāves tās mantiniekiem būtu tiesības prasīt atlīdzību par mirušajam dzīves laikā kriminālprocesā nodarīto kaitējumu.

Lai gan strīdus jautājums ir valstij un visai sabiedrībai nozīmīgs, diskusijas Saeimā par to nav notikušas. Kā uzsvērusi Satversmes tiesa, par ikviena tāda svarīga un nozīmīga valsts un sabiedrības dzīves jautājuma reglamentāciju, kuros nepieciešama konceptuāla izšķiršanās un politiska diskusija, jālemj likumdevējam pašam. Līdz ar to Senāts, ievērojot varas dalīšanas principu, neatrada tiesisku pamatu pieņemt pieteicēja pieteikumu par kaitējuma atlīdzinājumu citai, lai arī tuvai, personai un pārsūdzēto lēmumu attiecīgajā daļā atzina par pamatotu.