2024. gada 1. februārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Sodu reģistra likumā, kas nosaka, ka reģistra arhīva datubāzē netiks glabātas ziņas par personu, pret kuru sāktais kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un par attaisnotu personu.
Ko nozīmē “izbeigt kriminālprocesu reabilitējoši”, kur glabājas ziņas par personām, kuras kaut kādā veidā bija iesaistītas kriminālprocesā? To ieskicē Sorainen krimināltiesību advokāte, Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses vadītāja Violeta Zeppa-Priedīte un jurista palīdze Jekaterina Puzirevska.
Sodu reģistrs ir valsts informācijas sistēma jeb uzskaite par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām. Vairākus gadus pirms grozījumiem reģistra arhīva datubāzē glabāja ziņas par personu, kurai dzēsta vai noņemta sodāmība, personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, attaisnoto personu, personu, kurai piemērotais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis ir izpildīts, personu, kurai piemērotais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis ir atcelts, — gadu pēc tam, kad no Fizisko personu reģistra bija saņemtas ziņas par personas nāvi, bet ne ilgāk kā 100 gadus pēc personas dzimšana. Iekšlietu ministrijas pārstāvji, atbalstot attiecīgos grozījumus, norādījuši, ka attaisnotas personas datu papildu dublēšana un glabāšana Sodu reģistra arhīva datubāzē 100 gadus no personas dzimšanas brīža vai gadu pēc personas nāves nav nepieciešama leģitīmo mērķu sasniegšanai. No vienas puses personas datu glabāšana datubāzēs pēc kriminālprocesa izbeigšanās var būt vērsta uz sabiedrības drošības un interešu aizsardzību. Piemēram, šādi dati varētu būt noderīgi noziedzīgu nodarījumu novēršanā un turpmākajos izmeklēšanas procesos Tomēr, no otras puses saskaņā ar personas tiesībām uz privāto dzīvi un tiesībām uz savu personas datu aizsardzību, to personu datu glabāšana, kuri ir attaisnoti kriminālprocesā, var uzskatīt kā nepamatotu iejaukšanās personas privātajā dzīvē, jo reģistrā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija, tā kā reģistrā iekļauj ziņas par personas vārdu, personas kodu, valstisko piederību, dzīvesvietu utt. Kā arī reģistrā esošā informācija var negatīvi ietekmēt personas reputāciju, radīt personai un tās tuviniekiem nevēlamu publicitāti.
Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu var tikt pieņemts visos kriminālprocesa posmos. Šie lēmumi var būt divu veidu – personu reabilitējoši un personu nereabilitējoši. Personu nereabilitējošā lēmumā persona tiesiski tiek atzīta par vainīgu, bet process pret viņu izbeigts sakarā ar tādiem apstākļiem, kas nepieļauj kriminālprocesu, vai arī sakarā ar iespējamību atbrīvot viņu no kriminālatbildības. Piemēram, persona tiek atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos, kas ir personu nereabilitējošs pamats. Izbeigt kriminālprocesu uz personu nereabilitējoša pamata iespējams vien tad, kad savākti pietiekami pierādījumi personas vainīgumam. Savukārt reabilitējošs pamats nozīmē to, ka persona tiesiski nav atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, proti, personas vaina nav pierādīta likumā noteiktā kārtībā.
Ir svarīgi nošķirt šos divus veidus, lai zinātu, kad ir nepieciešama personas piekrišana, lai izbeigtu kriminālprocesu, proti, ja personas atzīšana par vainīgu notiek ārpus tiesas, tad izbeidzot procesu, ir jāsaņem personas piekrišana, lai nepārkāptu personas tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā, kā arī ir jāidentificē izbeigšanas pamats, lai zinātu kur pārsūdzēt lēmumu.
