Kad apdarīti iekavētie pagājušā gada darbi un sastādīti 2024.gada plāni, laiks atskatīties uz žurnāla “iTiesības” 2023.gada lasītāko rakstu TOP3.
3.vieta – ko rakstīt darba kārtības noteikumos?
Un mūsu 2023.gada lasītāko rakstu topu noslēdz SIA “ ZAB” darba tiesību prakses grupas vadītāja un zvērināta Anda Burkevica publikācija “Darba kārtības noteikumu nianses”. Šajā publikācijā zvērināts skaidro, vai pastāv prasības, kas būtu jāiekļauj iekšējās kārtības noteikumos?
Raksta autors norāda, ka “Darba likuma (DL) 1.pantā, kopā ar Satversmi kā darba attiecības regulējošu dokumentu, pieminēti arī darba kārtības noteikumi, uzsverot to būtisko lomu tieši katra uzņēmuma līmenī. Savukārt, DL 28.panta 2.daļa nosaka, ka pakļaušanās darba devēja noteiktai darba kārtībai ir viena no darba attiecību tipiskākajām pazīmēm, kas nereti ir izšķiroša, vērtējot tiesisko attiecību būtību, t. i., vai neatkarīgi no līguma nosaukuma, piemēram, uzņēmuma līgums, starp pusēm tomēr pastāv tieši darba attiecības”.
“Saskaņā ar DL 54.pantu darba kārtību uzņēmumā nosaka darba kārtības noteikumos līdztekus darba koplīgumam, darba līgumam un darba devēja rīkojumiem,” norāda A. Burkevics, kā piemēru minot Senāta Civillietu departamenta 2021.gada 28.oktobra spriedumu lietā SKC-884-2021, kurā norādīts, ka ar darba kārtību ir saistāmi arī amatu apraksti, dienesta instrukcijas, dažādi nolikumi un citi vadības izdoti dokumenti.
Instrukcijas, kodeksi, rokasgrāmatas …
“Jautājums, vai citi darba devēja izdoti dokumenti, kā instrukcijas, politikas, kodeksi, rokasgrāmatas, ir uzskatāmi par darba kārtības noteikumiem, vairāk ir teorētisks nekā praktisks. Skaidrs ir viens – darbiniekam tie ir jāievēro tieši tāpat kā darba kārtības noteikumi. Tā ir tikai un vienīgi darba devēja izvēle, pieņemt vienu apjomīgu dokumentu un nosaukt to par “Darba kārtības noteikumiem”, vai pieņemt vairākus atsevišķus dokumentus, sīkāk regulējot kādu konkrētu savas darbības jomu, piemēram, atsevišķi pieņemot konfidenciālas informācijas aizsardzības vai personas datu apstrādes noteikumus,” stāsta .
Saskaņā ar DL darba kārtības noteikumus ir nepieciešams izstrādāt un pieņemt visiem uzņēmumiem, kur parasti tiek nodarbināti vismaz 10 darbinieki. Raksta autors piebilst, ka tas ir izdarāms ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no uzņēmuma darbības uzsākšanas dienas. Pirms noteikumu pieņemšanas darba devējam ir jākonsultējas ar darbinieku pārstāvjiem.
“Lai arī DL to nenosaka kā obligātu prasību, tomēr darba devēja interesēs būtu saglabāt pierādījumus, ka attiecīgais darbinieks ar darba kārtības noteikumiem, tāpat kā ar jebkura līdzīga satura dokumentu, tiešām ir iepazinies. Strīdā ar negodprātīgu darbinieku šis jautājums var būt izšķiroši svarīgs,” uzsver A. Burkevics un piebilst, “ja darba devējs nevarēs pierādīt, ka darbinieks ir iepazinies ar attiecīgajiem noteikumiem, darba devējam nebūs iespējams sodīt viņu par to pārkāpšanu”.
Ar visu TOP3 iekļuvušo rakstu kopsavilkumiem varat iepazīties šeit.
