Mūsdienās dažādu sociālo tīklu, aplikāciju un tiešsaistes platformu attīstība ir ne tikai radījusi jaunas iespējas cilvēkiem patērēt vai publicēt konkrēta veida saturu, bet arī diemžēl pavērusi noziedzniekiem jaunu horizontu nelikumīgām aktivitātēm. Paplašinoties digitālajai videi, paplašinās arī inovatīvās metodes, ko izmanto noziedznieki, kas cenšas legalizēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izpausmes veidi un metodes paliek ar vien daudzveidīgākas un savā ziņā arī “radošākas“.
Šonedēļ mūsu interesi piesaistīja informācija ārzemju medijos par to, kā noziedznieki nodarbojas ar naudas mazgāšanu, izmantojot visiem pazīstamo mūzikas straumēšanas platformu Spotify.
Ieskatu jaunākajās kriminālziņās veica Korporatīvo noziegumu prakses vadītāja, zvērināta advokāte Dr Violeta Zeppa-Priedīte un jurista palīdze Andīna Brīvule.
Nesen Zviedrijas medijos parādījās informācija par to, ka Zviedrijas noziedznieki izmanto kriptovalūtu, lai maksātu par mūzikas straumēšanas[1] giganta Spotify pakalpojumiem un tādējādi attīrītu netīro naudu.
Četri Stokholmas bandu locekļi, kā arī kāds anonīms izmeklētājs zviedru laikrakstam atklāja informāciju par naudas mazgāšanu, kas saistīta ar vardarbīgiem noziegumiem. Ienākumi, kas gūti no narkotiku tirgošanas darījumiem, pasūtījuma slepkavībām un laupīšanām, tiek slēpti, izmantojot fiktīvus mūzikas straumēšanas līgumus un maksājot par saturu, ko publicējuši ar noziedznieku grupām saistīti mākslinieki.
Noziedznieku grupas vispirms savu netīro naudu konvertē bitkoinos (kriptovalūtā). Pēc tam noziedznieki samaksā šiem māksliniekiem, izmantojot kriptovalūtu kā norēķināšanās līdzekli, jo to ir grūtāk izsekot nekā ierastos maksājumus. Galu galā māksliniekiem tiek samaksāts par viņu mūzikas straumēšanu, un noziedznieki var iekasēt iztīrīto naudu.
Viens no bandas locekļiem atklāja, ka viņa banda sāka izmantot Spotify naudas atmazgāšanai 2019. gadā, aptuveni tajā laikā, kad Zviedrijas gangsteru reps kļuva populārs valstī un sāka gūt mūzikas balvas. Viņi esot maksājuši cilvēkiem, kas to esot sistemātiski darījuši viņu labā.
Anonīmais izmeklētājs zviedru laikrakstam norādīja, ka Spotify ir kļuvis par bankas automātu bandām un šīs bandas ir saistītas ar nāvējošu vardarbību. Spotify saistībā ar izskanējušo naudas mazgāšanas risku iebilda, ka tikai mazāk nekā 1% no visiem Spotify straumējumiem[2] ir atzīti par fiktīviem, piebilstot, ka visi manipulētie skaitļi tiek nekavējoties samazināti pirms jebkādas izmaksas.
Saskaņā ar Zviedrijas laikraksta sniegto informāciju viens miljons audiostraumējumu Zviedrijā rada ienākumus aptuveni 40 000 līdz 60 000 Zviedrijas kronu apmērā, kas ir aptuveni 3 450 līdz 5 180 eiro. Mūzikas straumēšanas platformas Spotify autoratlīdzības sistēma jau iepriekš ir tikusi kritizēta par to, ka tā ļauj lietotājiem krāpt sistēmu, nevis novirzīt ieņēmumus īstiem māksliniekiem. Nesen tika aprēķināts, ka desmit procentus no visiem straumējumiem platformā patērē automatizēti klausītāji un ka Spotify abonenti varētu nopelnīt 1 200 ASV dolāru (1140 eiro) mēnesī, klausoties savu dziesmu atkārtoti. Spotify šādu teoriju līdz šim noliedz.
Raksti pieejami:
—
[1] Straumēšana – informācijas, parasti multivides audio vai/un video datņu pārraides process internetā, nodrošinot vienmērīgu informācijas plūsmu, kurai saņēmējs var piekļūt reāllaikā.
[2] Audiostraumējums – audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta.
