Epizodes ieraksts pieejams ŠEIT.
Kārlis Ketners ir profesors, ekonomikas zinātņu doktors, 2022.g. uzņemts Latvijas Zinātņu akadēmijā, RSU padomes loceklis, nedaudz vairāk par gadu bijis VID ĢD, autors grāmatām par nodokļiem.
Runājām par hokeju, Tinu Terneri, grāmatām (Vīrietis vārdā Uve, Bulgakova Batgvarde, 100 vientulības gadi), soc-tīkliem, nodokļu domas apvienošanos, grēku nodokli, ofšoriem. Kripto, ēnu apkarošanu, VID reputācijas uzlabošanas recepti, to reformējot pēc funkcionālā audita. Runājām arī, ka viss nodokļos redzētais jau kādreiz ir bijis un par to, ka Bastīlijas ieņemšana patiesībā bija akcīzes noliktavas ieņemšana.
Pasapņojām, kādu nodokļu sistēmu Kārlis veidotu, ja viņam būtu tiesības lemt un nebūtu nekādu ierobežojumu:
· atteikties no sadrumstalotas auto aplikšanas ar visdažādākajiem nodokļiem;
· PVN pamatlikmes celšana ir neizbēgama, samazinot likmes precēm un pakalpojumiem, ko izmanto mazāk turīgie, g.k. pārtikai;
· mazāk turīgos būtu arī jāatbalsta ar IIN atvieglojumiem, ne pabalstiem, jo IIN atvieglojums veicina nodarbinātību;
· būtu arī jāpārskata IIN atvieglojumu līmeni – sen jau neko īpašu nevar atļauties likumā tagad paredzēto EUR 600 robežās, it sevišķi, ja runājam par izglītību;
· diferencēta neapliekamā minimuma vietā jāpiemēro fiksēto;
· bagātības nodoklis 0,2-0,4% tiem, kam īpašuma vērtība pārsniedz EUR 1,5 milj., jo ienākumus slēpt ir vieglāk, kā īpašumus; gan kripto tirgus ieguvumi, gan PVN izkrāpēju ieguvumi materializēsies Latvijā, iegādājoties te dažādus dārgus aktīvus;
· vienāda IIN likme visiem;
· vienkāršu sistēmu mazajam biznesam pēc SDI konta principa, tik ar mazāku likmi, piemēram 5% no apgrozījuma; sistēma nestrādās, ja banka automātiski paņem 40%, kā tagad;
· jāievieš akcīzes nodokli junk food;
· VSAOI 2.līmenis varētu būt brīvprātīgs; mūsdienās ieguldījums sava mājokļa uzlabošanā varētu būt vērtīgāks uzkrājums nākotnei, it īpaši ņemot vērā šī brīža 2.līmeņa ienesīgumu, inflāciju un administratīvos izdevumus;
· Ne mazāk svarīga ir de-regulācija un de-birokratizācija;
· jocīgi, ka Igaunijā IIN un UIN ir vienā likumā – tad kādēļ nepārņēmām arī IIN, t.sk. attiecību starp valsts un pašvaldību budžetiem[1].
Interesants bija Kārļa veiktais salīdzinājums par Top20 UIN maksātājiem pirms 2018.g. reformas un tagad. Krasi pazuda azartspēļu uzņēmumi un bankas. Tādēļ šīm nozarēm varētu kļūt aktuāls jautājums par virspeļņas nodoklis. Monopolistiem u.c. lielajiem uzņēmumiem iespējams aplikt peļņu pēc tradicionālā UIN principa, kopā ar lielo starptautisko uzņēmumu 15% UIN minimālās likmes ieviešanu. Šajā sistēmā varētu piedāvāt dāsnas R&D atlaides, ka pētniecību veiktu uz vietas Latvijā.
[1] Piemēram 20% IIN Igaunijā sadalās – 11,93% aiziet pašvaldībai, bet 8,07% – valsts budžetā. https://www.oecd-ilibrary.org/sites/9bc74132-en/index.html?itemId=/content/component/9bc74132-en Latvijā pašvaldību budžetiem pienākas — 75% no IIN, bet valsts budžetam — 25%. Kaut arī Igaunijā zemes nodokļa likmes ir 0,5-2,5%, pašvaldības nav tik dāsnas ar atlaidēm – vidēji piemērotā likme ir 2,1%, jo vairākums pašvaldību piemēro maksimālo likmi.
