Sorainen Tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju sektora grupa katru mēnesi apkopo jaunumus par nozarē notiekošo. Šomēnes esam apkopojuši ziņas par oktobri, iekļaujot aktualitātes par kiberdrošību, tehnoloģijām, digitalizāciju, telekomunikācijām, jaunumiem ES likumdošanā, medijiem kā arī par citām nozarēm.
Tehnoloģijas
Aicina industriju iesaistīties satura izstrādē digitālo prasmju apguvei
Projektā “Augsta līmeņa digitālo prasmju apguve Latvijā augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā” zinātnes universitātes līdz 2026. gadam izstrādās un īstenos 12 studiju moduļus augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā. Moduļus veidojošie studiju kursi tiks gan integrēti studiju procesā Latvijas lielākajās universitātēs, gan tiks izmantoti tālākizglītībā industrijā nodarbinātajiem.
Jaunā Piekļūstamības direktīva regulēs arī vienkāršo valodu e-komercijā
2025. gada 28. jūnijā stāsies spēkā jauna direktīva par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām. Direktīvas obligāti ieviešamās prasības attiecas uz banku pakalpojumiem, universāldatoriem, pašapkalpošanās termināļiem, piemēram, bankomātiem un biļešu automātiem, e-lasītājiem, e-komerciju un citām nozarēm.
Darbinieku digitālo prasmju trūkums ir šķērslis biznesa izaugsmei
Lai gan 51% uzņēmumu vadītāju savu darbinieku digitālās prasmes vērtē kā labas, 27% uzņēmumu vadītāju norāda, ka darbinieku digitālo prasmju trūkums bremzē uzņēmuma iespējas ieviest jaunus biznesa vadības procesus un projektus, liecina “Bites” un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums “Uzņēmēju digitālā drošība un pārliecība Latvijā”. Kā nopietnu šķērsli biznesa izaugsmei to visbiežāk redz lielie uzņēmumi, kas nodarbina 250 un vairāk darbinieku.
Vai Rīga var kļūt par vienu no pirmajiem metaversa projektiem Eiropā?
Pagājušajā gadā forumā “5G Techritory” nozares, zinātnes un ministriju pārstāvji parakstīja trīs saprašanās memorandus, tostarp par metapilsētas izveidi. Šīs iniciatīvas ir nozīmīgs solis Latvijas ekonomikas veicināšanā, taču to īstenošana prasa daudz zināšanu, resursu un izpratnes par tām.
Pētījums: 61 % Eiropas banku plāno mainīt maksājumu karšu sistēmas
Eiropā nepilnas divas trešdaļas (61%) apzināto banku no pašreizējām maksājumu karšu sistēmām plāno pāriet uz drošākiem, elastīgākiem un modernākiem risinājumiem, secināts informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma “Tietoevry Banking” veiktajā pētījumā.
LIAA atver Inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecību Šveicē
Ženēvā oktobrī darbu uzsāka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kuras uzdevums būs nodrošināt saikni starp Eiropas Kodolpētniecības organizāciju (CERN) Latvijas uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām. Jaunā pārstāvniecība darbosies saskaņā ar Latvijas CERN stratēģiju.
Microsoft apstrīd ASV prasību samaksāt 29 miljardu dolāru nodokļu parādu
ASV Iekšējo ieņēmumu dienests (IRS) pieprasījis datortehnoloģiju kompānijai “Microsoft” samaksāt 29 miljardu dolāru (27 miljardi eiro) nodokļu parādu, kas izveidojies 2004.-2013. gadā, paziņoja kompānija, kas šo prasību apstrīd. “Microsoft” pauda gatavību vērsties tiesā, ja administratīvajā procesā neizdosies panākt IRS prasības atcelšanu.
Jaunais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) ziņojums – Dzeltenā kartīte Latvijai
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā.
Vācija raugās uz jaunu digitālo stratēģiju
Vācijas mērķis ir palielināt savu starptautisko konkurētspēju ar jaunu digitālo stratēģiju, savukārt eksperti ir brīdinājuši par pieaugošu ģeopolitisko sacensību par tehnoloģisko pārākumu un nepieciešamību aizsargāt liberālās vērtības un cilvēktiesības digitālajā telpā.
Datu centri gatavojas jauniem ES enerģijas ziņošanas pienākumiem
Eiropas Komisija pastiprina nozares ziņošanas pienākumus, lai nodrošinātu, ka ES sasniedz savu izvirzīto mērķi līdz 2030. gadam, proti, padarīt datu centrus klimatneitrālus.
Nozare ar tādu izaugsmes potenciālu, ko nevar ignorēt
Vērtējot pēc aktīvu apmēra un salīdzinot finanšu tehnoloģiju un banku nozari, finanšu tehnoloģiju nozare pagaidām nav liela. Taču ir liels potenciāls palielināt finanšu tehnoloģiju nozares aktīvu apmēru. Viens no signāliem tam, ka nozare valsts līmenī tiek uztverta nopietni, ir 2023. gadā pieņemtā Finanšu tehnoloģiju nozares stratēģija.
Intelektuālā īpašuma aizsardzību nodrošina 26% jaunuzņēmumu
29% Eiropas jaunuzņēmumu ir parūpējušies, lai viņu radītās preču zīmes, dizainparaugi un izgudrojumi būtu tiesiski aizsargāti, tādējādi veicinot savas uzņēmējdarbības turpmāku izaugsmi un investoru piesaisti, liecina jaunākais Eiropas patentu iestādes (EPO) pētījums “Patenti, preču zīmes un jaunuzņēmumu finansēšana Eiropā”. Latvijā šis rādītājs ir nedaudz zemāks: no 728 Latvijā reģistrētiem jaunuzņēmumiem sava intelektuālā īpašuma aizsardzību ir nodrošinājuši 26% jaunuzņēmumu.
Paraksta memorandu par kvantu tehnoloģiju attīstību Latvijā
Valsts pārvaldes iestādes, augstskolu un pašmāju tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvji ir parakstījuši sadarbības memorandu, lai veicinātu kvantu tehnoloģiju attīstību Latvijā.
Uzņēmēji novērtē eZīmoga iespējas
Paraksts, eAdrese, eVeselība, elektroniskās deklarēšanas sistēma un daudzi citi “e” kļuvuši par privātās un korporatīvās dzīves elementiem, kā arī digitālās transformācijas vitamīniem. Uzņēmēju vidē arvien pieprasītāks kļūst vēl viens, mazāk zināms, “e”- eZīmogs.
Ir pieejams Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) politikas ziņojums “Ceļā uz zaļu un digitālu nākotni” latviešu valodā, kuru sagatavojusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA)
Lai veiksmīgi nodrošinātu Eiropas pāreju uz Zaļu un digitālu nākotni, šajā pētījumā ir apkopotas galvenās prasības sekmīgam divējādās pārkārtošanās procesam Eiropas Savienībā.
Līdzfinansēs kiberdrošības projektu “Nacionālais koordinācijas centrs – Latvija”
Ministru kabinets atbalsta Aizsardzības ministrijas priekšlikumu ļaut Aizsardzības ministrijai un Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, lai īstenotu un līdzfinansētu kiberdrošības projektu “Nacionālais koordinācijas centrs – Latvija”.
Efektīva incidentu pārvaldība. Kāpēc ieviest incidentu reģistru?
Savlaicīgi izveidots incidentu reģistrs ir nozīmīgs instruments, lai ne tikai novērstu datu aizsardzības pārkāpumu, bet arī operatīvi uz to reaģētu. Tas nozīmē, ka reģistra izveide nav tikai “ķeksīša pēc” un “izveidoju un aizmirsu”, tas ir jāievieš organizācijas kultūrā.
SMART-ID kļuvis pieejams arī Apple Watch viedpulksteņos
Ieklausoties Baltijas valstu iedzīvotāju vēlmēs, Smart-ID izstrādātājs SK ID Solutions ir pabeidzis darbu pie Smart-ID lietotnes atbalsta ieviešanas Apple Watch viedpulksteņos, padarot elektronisko parakstīšanos un autentifikāciju vēl ērtāku. Jaunais risinājums nepieprasa atsevišķas lietotnes instalēšanu.
LIKTA ikgadējā konferencē diskutēs par mākslīgo intelektu un ilgtspēju
Šogad Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotās konferences “LIKTA(I)2023” fokusā būs mākslīgais intelekts (MI). Tajā apskatīs MI attīstību Latvijā un pasaulē, īpaši pievēršoties šī rīka izmantošanas potenciālam ekonomikas transformācijā un ilgtspējā. Konference norisināsies 30. novembrī konferenču telpā “Fantadroms” Rīgā.
Kiberlaikapstākļi (OKTOBRIS)
Kiberlaikapstākļu vērotājiem CERT.LV piedāvā ikmēneša pārskatu par aizvadītā mēneša spilgtākajiem notikumiem kibertelpā TOP 5 kategorijās.
Telekomunikācijas
Publicēti grozījumi VAS ES publisko maksas pakalpojumu cenrādī
2023. gada 17. oktobrī Ministru kabinetā pieņemti noteikumi Nr. 589 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 27. septembra noteikumos Nr. 600 “Valsts akciju sabiedrības “Elektroniskie sakari” publisko maksas pakalpojumu cenrādis””, kas stājas spēkā 2023. gada 20. oktobrī. Grozījumi pieejami oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un vietnē likumi.lv.
Latvija palīdzēs Ukrainas telekomunikāciju infrastruktūras atjaunošanā
Latvijas valdība 18. oktobrī apņēmās palīdzēt Ukrainai atjaunot un attīstīt tās telekomunikāciju infrastruktūru, atbalstīt ES telekomunikāciju prasību izpildē, kā arī palīdzēt tai piedalīties ES un starptautiskajās programmās.
“Bite” mēneša laikā novērš vairāk nekā 14,5 miljonus drošības risku
Šī gada septembrī informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēja “Bite” drošības pakalpojums “Antivīruss+” novērsis vairāk nekā 14,5 miljonu drošības riskus, pasargājot operatora tīklā pieslēgtās ierīces no nopietniem kibervides apdraudējumiem. Mēneša laikā drošības riskus mobilajām ierīcēm radījuši teju 14,7 miljoni ļaunprātīgu domēnu.
Tele2 investīcijas trešajā ceturksnī pieaugušas par vairāk nekā 130%
Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šī gada trešajā ceturksnī savā attīstībā investējis 4,5 miljonus eiro, kas ir par 133% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā. Savukārt uzņēmuma apgrozījums palielinājies par 4,3% un sasniedzis 44,9 miljonus eiro.
LMT un MikroTik demonstrē kopīgi radīto 5G lieljaudas rūteri
Pašmāju tehnoloģiju uzņēmumi LMT un MikroTik radījuši 5G lieljaudas rūtera prototipu. Rūteris darbojas 5G mmWave spektrā un savienotajām iekārtām spēj nodrošināt līdz šim nebijušas kvalitātes datu pārraidi.
Noslēgusies izsole ierobežotas radiofrekvenču joslas 3750 MHz – 3800 MHz lietošanas tiesību iegūšanai, rezultāti vēl jāapstiprina SPRK padomei
30. oktobrī noslēgusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) rīkotā izsole par ierobežotas radiofrekvenču joslas 3750 MHz – 3800 MHz lietošanas tiesībām. Rezultāti vēl jāapstiprina SPRK padomei. Plānots, ka SPRK padome par to lems šī gada 9. novembrī.
Pieņemtas ierobežotas radiofrekvenču joslas un aktīvās infrastruktūras kopīgas izmantošanas vadlīnijas
Lai nostiprinātu vienotu pieeju, kā nošķirama kopīga ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošana no aktīvās infrastruktūras kopīgas izmantošanas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izstrādājusi vadlīnijas.
Mediji
“Latvijas mediju valodas balva”
Valsts valodas centrs un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome Valsts valodas dienā, 15. oktobrī, ir izsludinājusi akciju “Latvijas mediju valodas balva”, kurā noteiks, izvērtēs un apbalvos elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumu vadītājus, kuri lieto kvalitatīvu latviešu valodu, kā arī periodiskās preses izdevumus un interneta ziņu portālus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju sektora grupas vadītāju, zvērinātu advokāti Lindu Sarāni-Reneslāci.