Šā gada 16. maijā norisinājās nekustamā īpašuma un būvniecības sektora grupas rīkotas biznesa brokastis, kur Sorainen speciālisti stāstīja par aktualitātēm sektorā no vairākiem juridiskiem skatu punktiem. Šajā ziņu izlaidumā informēsim par būtiskākajām atziņām, kas tika izteiktas pasākumā.

Raivo Raudzeps stāstīja par sankciju regulējuma piemērošanu publisko iepirkumu un PPP jomā

Raivo norādīja, ka kopš pagājušā gada vasaras Starptautisko un LR nacionālo sankciju likums ir papildināts ar specifiskiem noteikumiem.  Tie nosaka, ka publiskajos iepirkumos (t.sk. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, aizsardzības un drošības jomas un publiskās un privātās partnerības iepirkumos) jāpārbauda, vai ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras ietekmē līguma izpildi attiecībā uz:

  • kandidātu vai tādu pretendentu, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības,
  • to amatpersonām un pārstāvēt tiesīgajām personām un
  • to apakšuzņēmējiem, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 procenti no kopējās līguma vērtības, vai
  • personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu savas kvalifikācijas atbilstību.

Raivo uzsvēra, ka, ja šādas sankcijas ir noteiktas un tās kavē līguma izpildi, kandidāts un pretendents ir jāizslēdz no tālākās dalības iepirkuma procedūrā, savukārt apakšuzņēmēju un personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, var aizstāt. Līgumā, savukārt, jāparedz tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja līgumu nav iespējams izpildīt dēļ piemērotām sankcijām.

Tāpat Raivo informēja, ka pašreiz tiek virzīti grozījumi minētajā likumā, kas ieviesīs būtiskas izmaiņas. Likumprojekts 2019. gada 14. maijā tika izskatīts Ministru kabineta sēdē. Prognozējams, ka Saeima likumu varētu grozīt līdz vasaras pārtraukumam. Izmaiņas varētu skart personu loku, ko jāpārbauda, kā arī plānots papildus aizliegt piešķirt ārvalstu finansējumu, kā arī veikt maksājumus, tādām personām, attiecībā uz kurām vai to amatpersonām, pārstāvēt tiesīgajām personām un patiesā labuma guvēju noteiktas sankcijas, kuras ietekmē līguma izpildi. Līgumā būs jāparedz tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja līgumu nav iespējams izpildīt dēļ piemērotām sankcijām.

Visbeidzot, Raivo rezumēja, ka  komersantiem ieteicams rūpīgi izvērtēt sankciju piemērošanas risku to sadarbības partneriem, t.sk. apakšuzņēmējiem un personām, uz kuru iespējām tie balstās iepirkumos. Gan komersantiem, gan pasūtītājiem ieteicams līgumos paredzēt risinājumus situācijai, ja līguma izpildes laikā sadarbības partnerim tiek piemērotas sankcijas.

Dace Everte vēstīja par nodokļu jomas aktualitātēm nekustamā īpašuma un būvniecības sektorā

Dace informēja, ka pēdējā pusgada laikā vairums nodokļu jautājumu nekustamā īpašuma un būvniecības sektorā tiek risināti saistībā ar pareizu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu nekustamā īpašuma būvniecībai, attiecīgi vēršot apmeklētāju uzmanību uz šādām aktualitātēm:

1) Apgrieztā PVN maksāšanas kārtība par būvizstrādājumiem

Dace norādīja, ka Finanšu ministrija vēl turpina saraksti ar Eiropas Komisiju par to, lai saglabātu esošo PVN regulējumu, kas liek būvmateriālu saņēmējam aprēķināt PVN par iegādātajiem būvmateriāliem. Plānots atkārtoti lūgt atļaut apgriezto PVN piemērot tiem pašiem būvizstrādājumiem, kam līdz šim. Tomēr, Finanšu ministrijas ieteikums nodokļu maksātājiem ir – gatavoties regulējuma maiņai sākot ar 2020. gada 1. janvāri,  jo šobrīd nav pamata paļauties, ka EK apstiprinās Latvijas lūgumu.

2) Apgrieztā PVN piemērošana, ja projekta kompānija izraksta rēķinus par objekta būvniecību īpašniekam

Dace vērsa uzmanību uz to, ka šajā situācijā projekta kompānija nav reģistrējusies būvniecības informācijas sistēmā kā būvkomersants, bet pati saņem būvniecības pakalpojumus no būvkomersanta, un objekta īpašniekam piestāda izmaksas, kas radušās par būvdarbiem objektā. VID ir piekritis, ka projekta kompānija var izrakstīt rēķinus ar apgriezto PVN, ja vien pārējo pakalpojumu īpatsvars šajā darījumā ir nebūtisks. Protams, šāds VID apstiprinājums ir ļoti individuāls un ir vienmēr pakārtots faktiskajiem darījuma apstākļiem. Tomēr Dace uzsvēra, ka VID skaidrojums konkrētajā situācijā atbilst Eiropas Savienības tiesas judikatūrai – proti, PVN piemērošanā vienādi darījumi ir jāapliek vienādi, neatkarīgi no to veicēju juridiskajiem statusiem, licencēm u.tml.

Zane Akermane analizēja pēdējā laika aktualitātes saistībā ar sodu piemērošanu par normatīvo aktu prasībām neatbilstošu notekūdeņu novadīšanu

Zane uzsvēra, ka par šādu rīcību var draudēt administratīvā atbildība, tāpat vainīgajai personai var uzlikt pienākumu kompensēt notekūdeņu piesārņojuma radīto kaitējumu videi un tā novēršanas izmaksas, piemērot dabas resursu nodokli desmitkārtīgā apmērā, kā arī atsevišķās situācijās atbildīgajai personai var draudēt pat kriminālatbildība.

Tāpat Zane uzsvēra, ka saistībā ar vides piesārņojumu īpaša vērība jāpievērš personām, kuras saņēmušas A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju, izmanto savā darbībā bīstamas ķīmiskas vielas, vai nav pieslēgtas centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Zane aicināja visus, kas atbilst minētajiem kritērijiem, pievērst pastiprinātu uzmanību notekūdeņu kvalitātei un problēmu konstatēšanas gadījumā veikt nepieciešamās darbības, lai notekūdeņu kvalitāti uzlabotu.

Jorens Jaunozols klāstīja par praksē visbiežāk sastopamajām FIDIC līgumu formām, t.i., “Balto”, “Sudraba”, “Sarkano” un “Dzelteno” grāmatu

Jorens norādīja, ka, pretēji praksē redzētajam, FIDIC “Balto” grāmatu nav ieteicams izmantot projektēšanas darbiem, kā arī, ka “Baltā” grāmata ir faktiski vienīgais FIDIC līgums, kurā atbildības jautājumi ir noteikti par labu izpildītājam. Latvijas situācijā “Balto” grāmatu vislabāk var izmantot būvuzraudzības darbiem, bet tajā ir nepieciešams veikt grozījumus, lai pušu atbildību sabalansētu.

Lai arī daudz pasūtītāju vēlas izmantot “Sudraba” grāmatu, praksē tas notiek reti. Iemesls slēpjas tajā, ka “Sudraba” grāmata ir visaugstāko risku pakāpi izpildītājam, kas secīgi nozīmē arī cenas sadārdzinājumu pasūtītājam.

Praksē visbiežāk izmantotās – “Dzeltenā” un “Sarkanā” grāmata – regulē būvdarbu un t.s. “design & build” būvniecības līgumu jautājumus; lai arī abi līgumi ir piemēroti mūsu tirgum, tajos joprojām jāveic apjomīgas izmaiņas, lai mazinātu iespējamus vēlākus strīdus par, piemēram, izmaiņu (variations) cenas noteikšanas kārtību, apakšzemes izpētēm un citiem jautājumiem.

Visbeidzot Lelde Laviņa vērtēja obligāto apdrošināšanu būvniecībā, norādot, ka pašreizējais regulējums nesasniedz savu mērķi – sniegt efektīvu aizsardzības mehānismu trešajām personām, kuru veselība vai manta ir cietusi būvniecības procesā pieļauto kļūdu dēļ.

Iemesls minētajam ir vienkāršs – normatīvie akti nenoteic obligātus apdrošināšanas polišu noteikumus. Tas nozīmē, ka būvvaldes veiktās pārbaudes par šādu polišu esamību ir ar formālu dabu, jo iestādes nav tiesīgas pārbaudīt pašu polišu saturu, t.sk., izņēmumus.

Piemēram, normatīvie akti neparedz, ka polisē kā izņēmums nevar būt  norādīta “rupja neuzmanība”, taču prakse rāda, ka ar šādu izņēmumu apdrošinātāji var pamatot gandrīz jebkuru atlīdzības izmaksas atteikumu, t.sk. būvspeciālistu pieļauto kļūdu gadījumos.

Attiecīgi Lelde secināja, ka pašreizējā regulējuma ietvaros obligātā apdrošināšana būvniecībā ir vien butaforija, un reālu segumu ir iespējams saņemt, vien nopērkot apdrošināšanu, kuras segums ir krietni plašāks, nekā normatīvajos aktos noteiktais.