Desmitiem Latvijas uzņēmēju vērsušies VID, lai uz viņiem netiktu attiecināta norma par nodokļa ieturēšanu maksājumiem uz Krieviju. Krievija kopš pērnā gada vasaras iekļauta ārzonu valstu sarakstā. Maksājumi uz ārzonām tiek aplikti ar nodokli. Taču, ja uzņēmējs vēršas VID ar skaidrojumu par šiem darījumiem, VID var atļaut nodokli nepiemērot. Tā tas pārsvarā gadījumu arī notiek.
Eiropas Savienībā jau pirms vairākiem gadiem izveidots Zemu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts. Mērķis apzināt tās jurisdikcijas, kas šajā jomā nesadarbojas un var tikt izmantotas ļaunprātīgi.
Latvijā arī speciāli pasākumi attiecībā uz šīm teritorijām. Maksājumiem uz tur esošiem uzņēmumiem jāpiemēro 20% tā sauktais ieturējuma nodoklis. Piemēram, ja Latvijas uzņēmums vēlas šādam ārzonu uzņēmumam samaksāt 1000 eiro, faktiski galamērķi sasniedz 800 eiro, bet 200 eiro nokļūst Latvijas budžetā.
Šī norma gan neattiecas uz preču tirdzniecību, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt šo nodokli.
Maksājumi uz Krieviju neapstājas
Šeit varam redzēt, kā pēdējos gados attīstījies šo izsniegto atļauju skaits tam, lai nebūtu jāpiemēro tā sauktais ieturējuma nodoklis maksājumiem uz uzņēmumiem, kas atrodas zemo nodokļu valstīs. Redzam, ka ir milzu uzrāviens 2023. gadā, un tas tāpēc, ka pērn vasarā šajā ofšoru sarakstā iekļāva arī Krieviju – no 148 izsniegtajām atļaujām 139 bijušas maksājumiem uzņēmumiem, kas atrodas agresorvalstī.
Atļaujas izsniegtas par kopējo summu aptuveni 13 miljonu eiro. Tas nozīmē, ka, šādā praksē neieturot nodokli, apmēram divarpus miljoni no Latvijas papildus aizplūduši uz Krieviju.
Valsts ieņēmumu dienests apstiprinājis 85% no pieteikumiem attiecīgajai atļaujai. Galvenais nosacījums – uzņēmējam jāpierāda, ka maksājums uz ārzonu, šajā gadījumā Krieviju, nav saistīts ar mēģinājumu apiet nodokļus.
“Ja nodokļu maksātājs pamatoti pierāda, ka tas maksājums ir veikts saimnieciskās darbības nodrošināšanai un ir nepieciešams veikt šo maksājumu tieši Krievijas uzņēmumam, atļauja tiek izsniegta,” skaidro VID Nodokļu pārvaldes Procesu organizācijas daļas vadītāja Inga Antipova.
Lielākā daļa no šo atļauju summas ir maksājumi uz Krieviju, kas saistīti ar dzelzceļa pārvadājumiem.
Stāstā par šīm atļaujām vēl viena svarīga piebilde.
Inga Antipova: “Faktiski sanāk, ka nodokli Latvijā nomaksā tas ārvalsts uzņēmums, un Latvijas uzņēmums ir tikai tas kā starpnieks, kas šo nodokli ietur no tiem maksājumiem, proti, ārvalstu uzņēmums saņem mazāku summu.”
Attiecīgi – konkrētie Latvijas uzņēmumi faktiski prasa, lai Krievijas kompānijai nebūtu jāmaksā šis nodoklis un tā saņemtu vairāk naudas.
Sašutums par šādu VID praksi Ukrainas atbalsta organizācijā “Uzņēmēji mieram“. Tur uzskata, ka jau patlaban norma ir gana plaša, lai šādas atļaujas neizsniegtu.
“Tāda sajūta, ka viņi dzīvo kaut kur uz Marsa un neredz, kas notiek blakus valstī. Šeit ir jābūt tomēr kaut kādam veselajam saprātam. Ja notiek karš un ir jebkādas iespējas neizsniegt atļaujas, neizsniedzam,” stāsta “Uzņēmēji mieram” pārstāvis, “” nodokļu eksperts .
Saeima drīzumā skatīs iniciatīvu, kas paredz, ka VID šādas atļaujas vairs nevarēs izsniegt.
TV3.lv ziņu sižetu varat noskatiītes šeit.
