Rīgas pilsētas tiesa šodien plkst.14 sāks skatīt Saeimas deputātes Skaidrītes Ābramas (P) strīdu ar bijušo Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (AS) par viņa rīcību pērna gada 12.oktobra Saeimas sēdē un ierakstu tviterī, ar kuru pēc Ābramas domām tika aizskarts viņas gods un cieņa, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Iepriekš “” zvērināts paziņojumā presei informēja, ka pēc ziņu saņemšanas par iespējamu Somijas-Igaunijas gāzes vada bojājumu, Ābrama pērnā gada 11.oktobrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļiem rosinājusi uz nedēļu atlikt likumprojekta “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” izskatīšanu Saeimā. Lai arī izteikts lūgums Saeimai atlikt likumprojekta skatīšanu, nākamajā dienā, tas ir, pirms plānotās Saeimas sēdes, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pieņēmusi jaunu lēmumu par likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā.
Nākamajā dienā Saeimas sēdē un vēlāk sociālajā tīklā Smiltēns norādījis uz Ābramas iespējami noziedzīgo rīcību, kas izpaudusies dokumentu viltošanā un pieņemto lēmumu manipulēšanā. Smiltēns skaidrojis, ka Ābramas rīcība ir analoģiska un tikpat nopietna kā 2009.gada septembra notikumi, kad Juridiskās komisijas vadītāja Vineta Muižniece izdarījusi dokumentu viltošanu, par ko deputāte atzīta par vainīgu un sodīta.
Arī uz politiķiem attiecas nevainīguma prezumpcija
Ābramas pārstāvis skaidro, ka, lai arī politiķa cieņas aizsardzība vienmēr ir samērojama ar sabiedrības interesēm, arī politiķis bauda nevainīguma prezumpcijas principa aizsardzību. Atzinums noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nedrīkst būt izteikts nekādā formā, ja to nav konstatējušas kompetentās tiesību sargājošās institūcijas. Nepatiesu, tostarp politiķi apvainojošu izteikumu izplatīšana, par konkrētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, būtiski ietekmē deputāta kā publiskas personas sabiedrisko novērtējumu.
Turklāt šādi izteikumi grauj attiecības tuvinieku starpā, personai saskaroties ar morālu nosodījumu un nepamatotu nepieciešamību sniegt skaidrojumu par publiskajā telpā izskanējušo. Ikvienam, tostarp politiķim, ir tiesības uz sava goda un cieņas aizsardzību un ikvienam, tostarp politiķim, ir pienākums šīs pamattiesības ievērot. Nevainīguma prezumpcija kā brīdinājuma zīme novelk treknu robežu personas tiesībām uz vārda brīvību.
Prasībā tiesai izteikts lūgums uzlikt par pienākumu Smiltēnam atsaukt godu un cieņu aizskarošās ziņas un atlīdzināt radīto morālo kaitējumu.
Jau vēstīts, ka iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma neierosināt ētikas kodeksa lietu pret Smiltēnu pēc Ābramas aicinājuma par politiķa pausto.
Ar pilnu rakstu varat iepazīties šeit.
