Rīgas pilsētas tiesā 10.septembrī tiks skatīts Saeimas deputātu Skaidrītes Ābramas (P) un bijušā Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna (AS) strīds par viņa rīcību pērna gada 12.oktobra Saeimas sēdē un ierakstu tviterī, ar kuru pēc Ābramas domām tika aizskarts viņas gods un cieņa.

Iepriekš “Sorainen” zvērināts advokāts Andris Tauriņš paziņojumā presei informēja, ka pēc ziņu saņemšanas par iespējamu Somijas-Igaunijas gāzes vada bojājumu, Ābrama pērnā gada 11.oktobrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļiem rosinājusi uz nedēļu atlikt likumprojekta “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” izskatīšanu Saeimā.

Lai arī izteikts lūgums Saeimai atlikt likumprojekta skatīšanu, nākamajā dienā, tas ir, pirms plānotās Saeimas sēdes, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pieņēmusi jaunu lēmumu par likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā. Nākamajā dienā Saeimas sēdē un vēlāk sociālajā tīklā Smiltēns norādījis uz Ābramas iespējami noziedzīgo rīcību, kas izpaudusies dokumentu viltošanā un pieņemto lēmumu manipulēšanā.

Smiltēns skaidrojis, ka Ābramas rīcība ir analoģiska un tikpat nopietna kā 2009.gada septembra notikumi, kad Juridiskās komisijas vadītāja Vineta Muižniece izdarījusi dokumentu viltošanu, par ko deputāte atzīta par vainīgu un sodīta.

Ābrama prasa atsaukt nepatiesās ziņas un atlīdzināt morālo kaitējumu

Ābramas pārstāvis skaidro, ka, lai arī politiķa cieņas aizsardzība vienmēr ir samērojama ar sabiedrības interesēm, arī politiķis bauda nevainīguma prezumpcijas principa aizsardzību. Atzinums noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nedrīkst būt izteikts nekādā formā, ja to nav konstatējušas kompetentās tiesību sargājošās institūcijas. Nepatiesu, tostarp politiķi apvainojošu izteikumu izplatīšana, par konkrētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, būtiski ietekmē deputāta kā publiskas personas sabiedrisko novērtējumu. Turklāt šādi izteikumi grauj attiecības tuvinieku starpā, personai saskaroties ar morālu nosodījumu un nepamatotu nepieciešamību sniegt skaidrojumu par publiskajā telpā izskanējušo. Ikvienam, tostarp politiķim, ir tiesības uz sava goda un cieņas aizsardzību un ikvienam, tostarp politiķim, ir pienākums šīs pamattiesības ievērot. Nevainīguma prezumpcija kā brīdinājuma zīme novelk treknu robežu personas tiesībām uz vārda brīvību. Prasībā tiesai izteikts lūgums uzlikt par pienākumu Smiltēnam atsaukt godu un cieņu aizskarošās ziņas un atlīdzināt radīto morālo kaitējumu.

Jau vēstīts, ka iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma neierosināt ētikas kodeksa lietu pret Smiltēnu pēc Ābramas aicinājuma par politiķa pausto. Vaicāts par savu nostāju, Smiltēns aģentūrai LETA iepriekš pēc komisijas sēdes uzsvēra, ka vienkārši cēlis gaismā faktu par likumu “klaju pārkāpumu” Ābramas rīcībā. Komentējot valdības partijas politiķes pārmetumus, opozīcijas deputāts secina, ka jaunā koalīcijas nākusi ar jaunu kārtību – cieši klusēt par likuma pārkāpumiem. Smiltēns akcentēja, ka Saeimas, arī tās komisiju darbam ir jābūt likumīgam, jo jebkura būtiska novirze no likuma pieņemšanas procesa nozīmē, ka šie lēmumi var tikt apstrīdēti un atzīti par spēkā neesošiem.

“Šādā veidā – pārkāpjot Saeimas Kārtības rulli, likumus – ļoti nopietni tiek diskreditēta Saeimas reputācija un uzticamība no sabiedrības puses,” akcentēja iepriekšējais Saeimas priekšsēdētājs. Politiķis atzīst, kā šīs situācijas dēļ varētu būt “pazaudējis draugu”, taču Smiltēns neesot varēji nereaģēt uz šo situāciju. Deputāts vērsa uzmanību, ka vēl pirms 12.oktobra Saeimas sēdes, kurā vajadzēja skatīt attiecīgo likumprojektu, “Apvienotā saraksta” deputāti vērsuši uzmanību šai situācijai, taču kļūdas pieļaušana no Ābramas puses joprojām neesot atzīta.