Daudzi Latvijas iedzīvotāji tirgo, izīrē īpašumus vai sniedz pakalpojumus dažādās digitālajās platformās, tostarp ārvalstīs reģistrētajās. Ne vienmēr par to tiek maksāti nodokļi. Tagad visa informācija par šādu saimniecisko darbību būs zināma Valsts ieņēmumu dienestam (VID), jo spēkā stājusies jaunā direktīva DAC7, kas paredzēja, ka atskaites par 2023. gadu jāiesniedz līdz šī gada 31. janvārim. TVNET+ skaidro, ko skar jaunā direktīva. Vai ar nodokļiem tiks aplikti ienākumi tādās digitālajās platformās kā “GetaPro”, “AndeleMandele” un “Facebook Marketplace”?

Iedzīvotāju ienākumi digitālajās platformās būs zināmi nodokļu institūcijām

Eiropas Savienībā darbojas vairāk nekā 10 tūkstoši digitālo platformu – kā lokālās, tā arī globālās, kas tiek izmantotas dažādu pakalpojumu sniegšanai. Tomēr vēl pavisam nesen platformas ar katras valsts nodokļu dienestiem nedalījās ar informāciju par to lietotājiem. Respektīvi, varēja kaut kur ko notirgot – vai nu kādas organizācijas vārdā tajā pašā “Amazon”, vai arī sniegt pakalpojumus kā frīlansers, bet naudu saņemt pa dažādiem apvedceļiem un nemaksāt nodokļus savai valstij.

Tomēr tagad šai praksei būs pielikts punkts. Pilnā apjomā sākusi darboties direktīva par administratīvo sadarbību nodokļu maksāšanas sfērā (DAC7), kas aicina ievērot nodokļu caurspīdīgumu un uzliek par pienākumu digitālajām platformām un to operatoriem automātiski sniegt atskaites nodokļu institūcijām.

Kopumā pēc DAC7 ieviešanas Eiropas Savienības dalībvalstis var palielināt nodokļu ieņēmumus no 1,1 līdz 7,1 miljardam eiro, liecina Eiropas Komisijas aprēķini.

Process ir sācies

Kā norādīja VID, pirmajām atskaitēm bija jābūt iesniegtām līdz šī gada 31. janvārim. Tomēr uz jautājumu, kuras tieši platformas ir nosūtījušas datus uz VID, nodokļu inspekcijā neatbildēja, atsaucoties uz to, ka likums liedz šādu informāciju izpaust publiski. Līdz ar to saraksts ar platformām, kurām jāsniedz informācija par lietotāju darbību, publiskots netiks.

TVNET+ centās noskaidrot, kuru jomu platformas skars jaunās izmaiņas. Kā norāda juridiskās kompānijas “Sorainen” partnere Aija Lasmane, ziņošanas pienākums Valsts ieņēmumu dienestam attiecas uz digitālajām platformām, kuru operatori ir reģistrēti Latvijā un kas slēdz līgumus ar savas platformas lietotājiem (pārdevējiem) par to, ka šie pārdevēji, izmantojot platformu, veic kādas no zemāk nosauktajām darbībām:

  • preču pārdošanu,
  • individuālu pakalpojumu sniegšanu,
  • transporta iznomāšanu,
  • jebkāda veida (dzīvojama vai komerciāla) nekustamā īpašuma iznomāšanu.

Savukārt, ja platforma neiesaistās pārdevēja darbībā un atļauj tikai izvietot sludinājumus vai reklamēt kādu pārdevēja augstāk nosaukto darbību, vai arī, piemēram, ļauj tikai novirzīt platformas lietotājus uz citu platformu, tad šādas platformas operatoram nav ziņošanas pienākuma.

Tāpat ziņošanas pienākums attiecas uz ārpus ES esošā jurisdikcijā reģistrētām vai strādājošām platformām, kuras iesaistās pārdevēja – ES rezidenta darbībā.

Līdz ar to ziņošanas pienākums attieksies arī uz tādām platformām kā Amazon, Booking, Airbnb un citām līdzīgām. Vairākas platformas jau pagājušajā gadā brīdināja savus lietotājus, ka nepieciešams precizēt reģistrācijas datus – vārdu, uzvārdu, adresi, identifikācijas kodu vai reģistrācijas numuru, utt.

Piemēram, “Wolt” savā vietnē raksta, ka “”Wolt” ir jāziņo informācija VID par mūsu partneru darbību – gan par saimniecības subjektiem, gan par fiziskajām personām, kas īsteno biznesu mūsu platformā, kā arī par biznesa transakcijām. Ja neaizpildīsiet formu vai nesniegsiet pareizus un precīzus datus, “Wolt” būs spiests ierobežot mūsu partneru pakalpojumus mūsu platformā”.

Kāda informācija ir jāsniedz?

Uz DAC7 attiecas visi pakalpojumu un servisu sniedzēji vai preču pārdevēji:

  • tie, kas ir Eiropas Savienības valstu rezidenti (vai tie, kuri izīrē nekustamo īpašumu ES teritorijā);
  • tie, kuri veic no 30 transakcijām gadā;
  • tie, kuru gada peļņa ir no 2000 eiro gadā.

Uz viesnīcām, kas izīrē numuriņus, direktīva neattiecas.

Informācija, kuru nepieciešams ziņot VID, iekļauj sevī identifikācijas informāciju, darījumu skaitu, ko veicis pārdevējs un iegūtās summas.

Kas notiks ar frīlanseriem?

Rodas jautājums – vai informāciju VID sniedz platformas, kuras piedāvā dažādu nozaru speciālistu darbus vai ļauj cilvēkiem tajās pārdot savas lietas? Šādas platformas ir “GetaPro”, “AndeleMandele”, SS.LV, kā arī ārvalstu frīlanseru portāli un sociālo tīklu tirdzniecības platformas.

Aija Lasmane norāda: ja platforma tiešā veidā nepiedalās pārdevēja finanšu darbībā, bet tikai izvieto viņa reklāmu vai informē par pakalpojumiem, tad šai platformai ziņas VID nav jāsniedz.

Tādējādi DAC7 nebūtu attiecināms uz tādām platformām kā “Facebook Marketplace”, maksājumu apstrādes centriem (“PayPal”), kā arī augstākminētajiem “GetaPro”, “AndeleMandele” un citiem.

Kāds būs sods par datu neiesniegšanu?

Kā jau iepriekš minēts, platformu datiem bija jābūt iesniegtiem VID līdz šī gada 31. janvārim. Paredzams, ka apkopoti šie dati tiks 2024. gada otrajā pusē. Rodas jautājums – kas notiks ar tiem, kuri nebūs datus iesnieguši VID?

Lasmane atgādina, ka platformām šāds ziņošanas pienākums ir ieviests ar mērķi, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Līdz ar to Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir ienākumi digitālajās platformās no preču vai pakalpojumu pārdošanas, un kuri maksā par tiem nodokļus atbilstoši normatīvajiem aktiem, problēmām nevajadzētu būt.

Ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nonāks informācija par pārdevēju, kas, piemēram, nav reģistrējis savu saimniecisko darbību, vai arī nav reģistrējies Latvijas PVN reģistrā, bet ir jau pārsniedzis reģistrācijas slieksni (apgrozījums virs 50 tūkst. eiro), tad šādai personai ir risks saņemt uzaicinājumu no VID veikt nodokļu nomaksu atbilstoši Latvijas likumiem un viss no tā izrietošais (nokavējuma naudas, administratīvais sods vai pat kriminālatbildība).

Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.