Pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku ziņo, ka ir Facebook biļešu grupās pirkuši biļetes uz pasākumiem un ir saņēmuši vai nu viltotas biļetes vai nav saņēmuši neko. Lai gan visiem, pērkot biļetes no rokas, būtu pašiem kritiski jāizvērtē, vai pārdevējs tiešām ir uzticams, krāpnieku var saukt pie atbildības. Šajā rakstā mūsu partneris, zvērināts advokāt Valts Nerets un jurista palīdze Hannelora Voiciša skaidro, kādu sodu krāpnieks var saņemt par šādu “joku” un ko darīt apkrāptajiem.

Gads cietumā par minimālo algu

Krāpšana ir noziegums, par kuru Krimināllikums paredz kriminālatbildību. Krāpšana ir izdarīta nelielā apmērā, ja izkrāptā summa nav lielāka par vienu minimālo mēnešalgu – šobrīd 620 euro. Sods par krāpšanu šādā apmērā ir brīvības atņemšana līdz vienam gadam. Pārsniedzot šo summu, sods jau var būt brīvības atņemšana no diviem līdz desmit gadiem. Tas ir sevišķi smags noziedzīgs nodarījums. Tātad vienas minimālās mēnešalgas cena ir ļoti (vai pat pārāk?) augsta – līdz pat gadam cietumā.

Sekas uz mūžu

Kriminālatbildība ir smagākais atbildības veids Latvijā. Līdz ar to gadījumā, kad persona vilto biļetes vai tai nemaz šādu biļešu nav, un tā tikai saņem naudu no personām, kas vēlas biļetes iegādāties, var nākties saskarties ar sodāmības nepatīkamām sekām, kas var ietekmēt turpmāko dzīvi. Piemēram, sodāmība ir šķērslis, lai persona varētu pretendēt uz daudziem amatiem finanšu, drošības, juridiskajā jomā. Arī darba devējam noteiktos gadījumos ir tiesības pieprasīt ziņas par darbinieka sodāmību. Tādēļ sodāmības sekas var būt par smagākas par pašu sodu un sodāmības zīmogs palikt uz mūžu.

Arī krāpnieku personas dati ir aizsargājami

Saprotams ir krāpšanas upuru sarūgtinājums, un arī tautai ir jāzina savi varoņi. Tomēr publicēt potenciālā krāpnieka fotoattēlu, vārdu, uzvārdu vai citu personīgu informāciju steigties nevajadzētu. Visbiežāk tādās sociālo mediju platformās kā Facebook, Instagram, X (Twitter) publikāciju redzēs neierobežots personu loks, kas automātiski būs Datu regulas tvērumā, kuras mērķis ir pasargāt personas no nelikumīgas personas datu apstrādes. Tas nozīmē, ka, publicējot potenciālā krāpnieka personas datus, var nākties saskarties ar nevēlamām sekām, piemēram, naudas sodu vai vismaz paskaidrojumu rakstīšanu Datu valsts inspekcijai.

Kā rīkoties krāpšanas upuriem?

Par krāpšanas faktu ir jāvēršas ar iesniegumu Valsts policijā. Tā pieņems iesniegumu un izvērtēs, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums. Jārēķinās, ka tas ir laikietilpīgs process bez ātra rezultāta, kā arī vajadzēs atbildēt uz papildus jautājumiem un veltīt diezgan daudz laika vainīgā saukšanai pie atbildības.
Jāņem vērā arī, ka vainīgā saukšana pie atbildības nenozīmē, ka persona atgūs izkrāpto naudu. Potenciālajiem krāpniekiem savukārt jāatgādina, ka naudas atdošana jau pēc krāpšanas fakta noziegumu neatceļ. Un vai tiešām gads cietumā ir cena, ko maksāt par vienu minimālo mēneša algu?

 

Saite uz Tvnet.lv portālu ŠEIT.