Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024–2027 liela uzmanība pievērsta skaidras naudas aprites ierobežošanai, stingrāk kontrolējot arī skaidras naudas iemaksas bankomātos.
Iespējams, kredītiestādēm reizi ceturksnī nāksies ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par regulārām iemaksām bankomātos, kas ik mēnesi pārsniedz 700 eiro jeb minimālās algas apmēru.
Latvijas Bankas (LB) dati liecina, ka 2023.gadā bankomātos skaidrā naudā iemaksāti 2.15 miljardi eiro, kas ir nedaudz mazāk nekā 2022.gadā, kad iemaksas tika veiktas 2.4 miljardu eiro apmērā. Savukārt no bankomātiem izņemtās summas pēdējos gadus ir apmēram vienādas – ap 4.6 miljardiem eiro.
Patlaban likumā “Par nodokļiem un nodevām” bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteikts pienākums reizi gadā sniegt VID informāciju par naudas apgrozījumu klienta kontos, ja tas pārsniedz 15 000 eiro gadā.
Galvenais ir pierādīt naudas izcelsmi
Gan ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka, gan zvērinātu biroja “” zvērināts , nodokļu eksperts valsts vēlmi vairāk kontrolēt skaidras naudas apriti, lai mazinātu ēnu ekonomiku, vērtē atzinīgi.
“Aplokšņu algas ir galvenais ēnu ekonomikas cēlonis Latvijā, un tas ir cieši saistīts ar skaidru naudu. Šai plūsmai ir jāpievērš uzmanība. Turklāt Latvijā izmaksas un iemaksas bankomātos ir milzīgas,” saka Sauka.
Viņaprāt, Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā ir virzieni, kas var mazināt ēnu ekonomiku. Skaidras naudas izmaksu un iemaksu kontrole bankomātos ir viena no aktivitātēm, bet tā ir jāievieš pareizi.
“Pamatjautājums ir – vai cilvēks var vai nevar pierādīt savas naudas izcelsmi? Ja persona saņem minimālo algu mēnesī, bet bankomātā iemaksā vairākus tūkstošus – kur ir radusies šī nauda? Ja var pierādīt naudas izcelsmi, par ko satraukties? Ja no bankomāta izņem neadekvātas summas vai ir neadekvātas mājas un mašīnas, pilnīgi normāli, ka pajautās: no kurienes tas viss? Ja nevarēsiet pierādīt, būs problēmas. Kā savādāk cīnīties pret aplokšņu algām?” spriež Sauka.
“Nav vairs 90.gadi, kad visi tolerēja – bankas deva kredītus un VID neskatījās uz to, ka nav attaisnojuma, no kurienes cilvēkam nāk iztikas līdzekļi,” piekrīt Taukačs.
Jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs
Saskaņā ar pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2022. gadā” datiem ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā bija 26,5% no iekšzemes kopprodukta.
“Nebūtu slikti radīt vidi, kurā nebūtu tik liela ēnu ekonomika,” saka Sauka. “Valsts gan pati rāda piemēru ar korupciju, nodokļu morāles daļu. Ir daļa iedzīvotāju, kas nemaksās nodokļus, ja valsts neprot tos izmantot. Bet ir arī negodprātīgi cilvēki, kas nemaksā nodokļus, tie nav nemaz tik maz.”
Sauka norāda, ka nodokļu slogam būtu jābūt vienkāršākam un zemākam. Kā labo piemēru viņš min iespēju maksāt 10% iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), izīrējot nekustamo īpašumu. “Šī sistēma reāli strādā,” spriež Sauka. “Ja nodoklis būtu 30% vai 40%, droši vien tā nebūtu.”
Mazu nodokli, viņaprāt, vajadzētu piemērot dažādās sadzīves situācijas, piemēram, algojot bērniem auklīti vai suņu staidzinātāju, veicot remontdarbus u. c.
Arī Taukačs norāda, ka būtu jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs, jāvienkāršo saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izmantošana un attaisnotie izdevumi jāievieš arī par būvniecības izmaksām – tas varētu izvilkt no pelēkā sektora privātmāju apbūves un dzīvokļu remontu industriju.
“Pēc statistikas virs 22% iedzīvotāju joprojām dzīvo zem iztikas minimums. Tādēļ te redzama skaidra prioritāte – palielināt ar IIN neapliekamo minimumu mazajām algām, lai nāk no “ēnām” ārā,” piebilst .
“Jo ātrāk tiksim vaļā no skaidras naudas, jo labāk šajā valstī dzīvosim,” spriež Taukačs. “To, protams, nevar darīt, aizliedzot skaidro naudu, bet radot izdevīgākas, ērtākas alternatīvas. Somijā lielveikalā, piemēram, esmu novērojis paziņojumus, ka norēķini skaidrā naudā nav iespējami.”
Taukačs nāk klajā ar statistiku par fiziskām personām, kurām vispār nav oficiālu ienākumu. 2020.gadā tādu bija ap 20 000. Neskatoties uz to, ap 6000 no viņiem pieder nekustamais īpašums, ap 1500 atvērti konti ārvalstu bankās, ap 300 ir uzturlīdzekļu nemaksātāji, bet 20 personas figurē miljonāru sarakstos.
Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.
