Lai gan daudziem deputātiem pieder biržā tirgotas gan pašmāju, gan ārzemju uzņēmumu akcijas, kā liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības, deputātiem ir jāuzmanās, kādu uzņēmumu akcijas tie liek savā portfelī.

Saeimas deputātiem ir ierobežotas iespējas ieņemt amatus un veikt saimniecisko darbību. To nosaka likums. Tomēr, kā norāda eksperti un liecina prakse, dažos gadījumos likumu nepieciešams interpretēt, un interpretācijas var atšķirties.

“Delfi Bizness” rīcībā esoša informācija liecina, ka tā ir gadījies arī vismaz diviem Saeimas deputātiem. Proti, KNAB pavasarī ir vērsies pret deputātiem, jo viņi bija iegādājušies Latvijas degvielas mazumtirgotāja “Virši-A” akcijas.

Tā kā KNAB vēl procesu nav noslēdzis un iesaistītie deputāti vēl sniedz paskaidrojumus, viņi vēlējās palikt anonīmi, taču “Delfi Bizness” apstiprināja, ka šāds gadījums ir bijis. Pēc deputātu teiktā, pārmetuma būtība ir saistīta ar to, ka “Virši-A” piedalās publiskajos iepirkumos.

Abi izvaicātie deputāti akcijas iegādājās, kad “Virši-A” 2021. gada rudenī startēja biržā, un abi uzskata, ka viņu amats nekādā veidā neļauj ietekmēt publisko iepirkumu iznākumu.

KNAB skaidro, ka Saeimas deputātam kā valsts amatpersonai ir saistoši likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā un citos normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi. Tostarp šī likuma 10. pantā ir liegums būt akcionāram uzņēmumā, kas “saņem publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, valsts finanšu līdzekļus vai valsts garantētus kredītus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā”.

“Fakts, ka kādam Saeimas deputātam pieder akcijas, pats par sevi nenozīmē, ka noticis pārkāpums. Saeimas deputātam nedrīkst piederēt akcijas komercsabiedrībā, kura saņem publiskos iepirkumus,” atbild korupcijas uzraugi.

Tad kā īsti – drīkst vai nē?

Abi aptaujātie deputāti saka, ka minētā uzņēmuma akcijas ir pārdevuši, tiklīdz uzzinājuši par KNAB pārmetumiem. Viens no viņiem gan norāda, ka izsekot tam, kuri uzņēmumi piedalās publisko iepirkumu konkursos, ir grūti, jo akcionāri nesaņem nekādu īpašu informāciju par to, tādēļ var gadīties, ka līdzīga situācija varētu rasties arī citiem Saeimas deputātiem.

“Delfi Bizness” deputātiem arī vaicāja, vai KNAB pārmetumos nav saklausāms tas, ka “Virši-A” pērn iegādājās 20% “Skulte LNG Terminal” akciju. To deputāti noliedza, un viņiem atsūtītajā vēstulē ir norādīts tikai par konkrētiem publiskajiem iepirkumiem.

“Sorainen” zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika KNAB pieeju raksturo kā “samērā vienkāršu”. Viņa skaidro, ka teorētiski uz radušos situāciju varētu paskatīties plašāk un uzdot jautājumu par to, vai deputātiem vispār drīkst piederēt akcijas uzņēmumos, kas darbojas nozarēs, kuras neiekļaujas šaurajā nozaru grupā, piemēram, zemkopībā, kur deputāti drīkst veikt saimniecisko darbību. “Mūsu traktējums par to, kas attiecas uz Saeimas deputātiem, – viņi tomēr nedrīkst [turēt akcijas],” saka Pļaviņa-Mika.
Tāpat eksperte norāda, ka aktuāls ir arī jautājums, kas notiek, ja deputāts iegādājas ārzemju uzņēmumu, piemēram, “Facebook” vai “Apple”, akcijas un saņem dividendes.

Taču, kā liecina Saeimas deputātu, kuri parlamentā ir pavadījuši ilgāku laiku, deklarācijas – KNAB neliedz turēt ārvalstu uzņēmumu akcijas.