Saistībā ar pēdējās dienās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira pausto tēzi par nepamatoto Euribor likmes piemērošanu kredītiem, vēlos paust savu skatījumu kā finanšu tirgus tiesību profesionālis. Atklātībai – daru to pēc Finanšu nozares asociācijas lūguma, bet paužot savu viedokli.
Pacta sunt servanda (līgumi ir jāpilda)
Euribor likme kreditēšanā ir izplatīta virknē Eiropas valstu un dažādos kreditēšanas segmentos. Visi atceras, ka vēl nesen tā ilgstoši bija negatīva. Zinu, ka tās bankas, kuru kredīta līgumi paredzēja ņemt vērā Euribor arī negatīvā vērtībā, to darīja. Attiecīgo kredītu klienti līdz ar to bija ieguvēji no negatīvā Euribor, kas nozīmēja zemāku kopējo likmi. To paredzēja attiecīgie līgumu noteikumi. Tagad, tie paši noslēgtie līgumi paredz Euribor un pievienotās likmes saskaitīšanu. Banka vienkārši pilda noslēgto līgumu abos gadījumos. Arī pašreizējā diskusijā ir svarīgi nejaukt kopā kreditēšanas politiku turpmāk ar jau noslēgto līgumu pildīšanu. Attiecībā uz esošajiem līgumiem, apgalvojums, ka Euribor piemērošana ir nepamatota vai ka tā ir negodīga uzņēmējdarbība, ir aplams un maldinošs.
Kur bankas ņem naudu?
Atbilstoši mediju citātiem minētajā publikācijā tiek norādīts, ka bankām tagad ir “sava nauda”, ka tām nav jāaizņemas un jāmaksā par to Eiropas Centrālajai Bankai. Taču būtībā bankas lielāko daļu kredītos izsniegtās naudas ir aizņēmušās un arī nākotnē aizņemsies no sabiedrības – vai nu piesaistīto noguldījumu veidā, vai arī finanšu tirgos caur parāda vērtspapīru emisiju. Abos gadījumos banka maksā procentus par šo “aizņemto” līdzekļu lietošanu kreditēšanai. Tādēļ tai ir jāgūst pietiekami ienākumi, lai segtu šos procentu maksājumus, savas darbības izmaksas, un dotu peļņu saviem akcionāriem, kas ir katra komersanta dabisks pienākums. Euribor atspoguļo aizņemšanās un aizdošanas vidējo cenu starpbanku tirgū (kur kredītrisks ir zemāks). Nosacīti – tik daudz banka varētu pelnīt, aizdodot naudu citām bankām. Aizdodot naudu parastam klientam, procentu likmei ir jābūt augstākai dēļ palielinātā kredītriska – tātad, Euriboram (kas atspoguļo zema riska cenu) tiek pieskaitīta papildus cena par paaugstināto risku, ko rada izsniegtais kredīts. Tādēļ arī apgalvojums, ka bankām ir sava nauda, par ko aizņemšanās cena nav jāmaksā, ir – kā minimums – neprecīzs.
Kas ir godīga komercdarbība
Protams, man kā kredīta ņēmējam, arī pirmajā mirklī šķiet vilinošs priekšlikums, ka man vairs nebūtu jāmaksā Euribor. Taču ir skaidrs, ka tādam no konteksta izrautam priekšlikumam nav ne tiesiska, ne ekonomiska pamatojuma. Nevar mainīt spēles noteikumus spēles vidū. Un, ja es sevi iedomājos kā bankas akcionāru (ikvienam no mums varētu piederēt, piemēram, Swedbank vai SEB grupas akcijas Stokholmas biržā), tad es skaidri sajustu netaisnību minētajā idejā. Tāpēc es palieku pie uzskata, ka mūsu visu interesēs ir godīgu komercdarbību veicinoša vide – visiem vienādi spēles noteikumi, brīva konkurence (kas ir efektīvākais mehānisms, lai nodrošinātu zemākas cenas un augstāku pakalpojuma kvalitāti), mazāk populisma un vairāk zināšanās balstītu argumentu. Un vairāk finanšu pratības mums visiem – jo, ja mēs labāk pārzināsim alternatīvas iespējas likt savai bankas kontā esošajai naudai strādāt (krājobligācijas, birža, pūļa finansēšanas iespējas, un tā tālāk), bankas naskāk domās par likmju celšanu mūsu kontu atlikumiem. Ja kaut kas jāmaina nākotnē, lai ekonomiku finansētu vēl vairāk, ar lielāku vai tādu pašu konkurenci, ar daļēji fiksētām vai mainīgām likmēm, tad šī diskusija ir noturama atsevišķi.
