Zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika dalās ar viedokli savā LinkedIn publikācijā.
Kad klienta ceļu šķērso netaisnīgs likums, viena no pēdējām iespējām vērst lietas par labu ir lūgt prezidentu prasīt likumprojekta otrreizēju caurlūkošanu Saeimā. Ar lielāko nozares asociāciju vadītājiem pirms nedēļas spriedām, ka Levita kungs pagaidām nav lēmis palīdzēt uzņēmējiem svarīgos jautājumos. Tomēr 9. jūnijā mums parādījusies cerība.
Kopš ievēlēšanas amatā Levita kungs bija atgriezis otrreizējai caurlūkošanai Saeimai jeb atteicies izsludināt tikai vienu likumprojektu – “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Tas ļāva pašvaldībai atļaut publiskā pasākumā izmantot bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas simboliku. Salīdzinājumam, prezidents Valdis Zatlers pilnvaru laikā atgrieza kopā 13 likumprojektus, piemēram, grozījumus Publisko iepirkumu likumā un likumā “Par Ostām”.
Nupat 9.jūnijā Levita kungs prasīja Saeimai otrreiz caurlūkot jaunu Elektronisko sakaru likuma redakciju. Tās galvenais mērķis ir pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvu Nr.2018/1972/ES un piedalīties Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidošanā. Lai arī Latvijai šī direktīva bija jāievieš 2020.gada beigās, likumprojekts tikai tad nonāca likumdošanas procesa pirmajā posmā – Valsts sekretāru sanāksmē. Likumdošanas process Saeimā noslēdzās pusotru gadu vēlāk. Likumprojekta pieņemšanas gaitā pret dažiem tā pantiem iebilda arī Tieslietu ministrija, Datu valsts inspekcija un vēlāk Saeimas Juridiskais birojs. Līdz pat pēdējam lasījumam Saeimā likumprojektu komentēja arī lielākie elektronisko sakaru uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas.
Prezidents prasa Saeimu otrreiz caurlūkot likumprojektu, jo tas uzdod elektronisko sakaru komersantiem 18 mēnešus glabāt datus par visām personām un, piemēram, visu zvanu faktu un vai interneta vietņu apmeklēšanas faktu bez jebkādas nošķiršanas, ierobežojumiem vai izņēmumiem. Īsāku glabāšanas apjomu, termiņus un ierobežotu piekļuvi Latvijai jānodrošina saskaņā ar personas datu aizsardzības principiem.
Ja prezidents izsludinātu Elektronisko sakaru likumu, tad Eiropas Komisija varētu uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju. Vai arī kāds apsūdzētais svarīgā krimināllietā varētu panākt, ka lietā nepieļauj pierādījumus, kas iegūti, vispārīgi glabājot datus par viņa mobilā tālruņa sarunu laiku un atrašanās vietai tuvīno torni. Par šiem riskiem deputātus informēja gan Saeimas Juridiskais birojs, gan vairākas iestādes.
Ne mani, ne citus ekspertus, kas regulāri pārstāv uzņēmēju intereses Saeimas Tautsaimniecības komisijā, nepārsteidz tas, cik daudz darba jāvelta deputātu pārliecināšanai jebkurā uzņēmējiem svarīgā jautājumā. Tomēr ironiski, ka šoreiz deputāti ignorēja pat valsts pārvaldes ekspertus. Pagaidām šāda 13.Saeimas attieksme nav analizēta Satversmes tiesas praksē. Tomēr tā ir hrestomātisks piemērs labas likumdošanas principa pārkāpumam.
Atgriežoties pie prezidenta, paziņojumā par Elektronisko sakaru likumprojektu prezidents neatsaucas uz uzņēmēju iebildumiem vai viņu aizskartām interesēm. Šajā jautājumā to visdrīzāk nav – ja valsts prasa uzturēt pretlikumīgu datu bāzi, tad primāri tas ir likumdevēja pienākums nodrošināt šādas prasības tiesiskumu un uzņemties atbildību, ja tas tā nav. Tomēr ceru, ka Eiropas Savienības tiesību pārkāpumu gadījumā varam turpmāk cerēt uz prezidenta iejaukšanos arī tad, kad par šo pārkāpumu trauksmi cels nozaru asociācijas.
Visbeidzot šis ir lielisks piemērs, kad nozares asociācijām lūgt Eiropas Komisiju iejaukties likumdošanas procesā, lai novērstu pārkāpumu. Parasti tas palīdz motivēt lēmējus apdomāt savu lēmumu sekas.
