Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika un jurista palīdze Andīna Brīvule.

Tiesiskais regulējums

Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā

Likumprojekts Nr.: 683/Lp14. Izsludināts: 12.12.2024.

Likumprojekts izslēdz likuma 13. panta trešo daļu, kurā līdz šim bija paredzēti ierobežojumi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai, ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 euro. Tādējādi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas apmērs turpmāk netiks ierobežots.

Likums papildināts ar 12.panta 3.1 daļu šādā redakcijā: “Izmaksas par juridisko palīdzību atlīdzina atbilstoši normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksu administratīvajās lietās noteiktajiem veidiem un apmēram. Izņēmuma gadījumā iestāde vai tiesa var noteikt atlīdzināmo izdevumu apmēru, kas pārsniedz normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksu administratīvajās lietās noteikto apmēru, ja šie izdevumi ir bijuši objektīvi nepieciešami.”

Pēc likumprojekta spēkā stāšanās MK noteikumi Nr.859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” zaudēja spēku un likuma 7.panta trešajā daļā noteiktā regulējuma piemērošanā un juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanai tiek izmantoti MK noteikumi Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”.

Tātad juridiskās palīdzības izmaksas turpmāk tiks aprēķinātas pēc MK noteikumiem Nr. 1493, bet izņēmuma gadījumā tiesa vai iestāde varēs noteikt augstāku apmēru, ja būs objektīva nepieciešamība atlīdzināt vairāk.

Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā

Likumprojekts Nr.: 697/Lp14. Izsludināts: 31.01.2025.

Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā galvenokārt saistīti ar regulējuma pielāgošanu Eiropas Savienības tiesību aktiem un drošības prasību pastiprināšanu.

Viens no būtiskākajiem jaunumiem ir references maiņa – visā likumā atsauces uz Regulu (EK) Nr. 428/2009 aizstātas ar Regulu (ES) Nr. 2021/821, kas nosaka jaunu Savienības režīmu divējāda lietojuma preču apritei. Tāpat precizēta “stratēģiskas nozīmes preču” definīcija un paplašināts to subjektu loks, kuriem nepieciešamas licences šādu preču apritei. Likumā iekļauti arī jauni jēdzieni.

Papildus precizēti licencēšanas noteikumi, tostarp nosakot, ka noteiktām izglītības iestādēm, kas veic stratēģiskas nozīmes preču izpēti, nav nepieciešama komercdarbības licence. Izmaiņas skar arī militāro preču apriti, nosakot stingrākas prasības licenču izsniegšanai un derīguma termiņiem, kā arī precizējot gadījumus, kad licence nav nepieciešama.

Likumā stiprināti arī kontroles mehānismi, paredzot stingrākas pārbaudes muitas procedūrās un precizējot kompetento iestāžu atbildību stratēģiskas nozīmes preču aprites uzraudzībā.

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā

Likumprojekts Nr.: 716/Lp14. Izsludināts: 28.12.2024.

Likumprojekts transponē Padomes 2019. gada 18. jūnija direktīvas (ES) 2019/997 ar ko izveido ES pagaidu ceļošanas dokumentu un atceļ Lēmumu 96/409/KĀDP normas, vienlaikus nosakot, ka turpmāk atgriešanās apliecību un pagaidu ceļošanas dokumentu vietā tiks izsniegts vienots viena veida dokuments – pagaidu ceļošanas dokuments.

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

Likumprojekts Nr.: 734/Lp14. Izsludināts: 19.12.2024.

Šis likumprojekts paredz šādas izmaiņas:

Terminoloģija:

  • Definē terminu “Politikas un darbības joma”, kas attiecas uz ministriju un citu centrālo iestāžu politikām, darbībām un mērķiem.
  • Ņemot vērā jaunā ES fiskālās politikas ietvara prasību turpmāk sagatavot vidēja termiņa plānošanas dokumentu – vidēja termiņa Fiskāli strukturālo plānu – četriem gadiem, likuma I nodaļā tiek atrunāts, ka vidējs termiņš ir četru gadu periods, ko veido saimnieciskais gads, kuram plāno valsts budžetu, un tam sekojošie trīs saimnieciskie gadi.
  • Visā likumā vārdu “atzinums” aizstāj “revīzijas ziņojums”.

Budžeta struktūras maiņa:

  • Apropriācijas iedala atbilstoši ministriju un citu centrālo iestāžu politikām un darbības jomām.
  • Budžeta klasifikāciju pielāgo politikas un darbības jomu realizācijai, sadalot to valsts pamatfunkcijās un ES instrumentu līdzfinansētajos projektos.

Apropriāciju pārdales kārtības precizēšana:

  • Ministrijām un citām iestādēm būs tiesības sadalīt apropriācijas pa budžeta programmām, apakšprogrammām un ekonomiskajām kategorijām.
  • Finanšu ministram būs tiesības veikt apropriāciju pārdales un izmaiņas noteiktos gadījumos, piemēram, starp ministrijām vai starp valsts pamatfunkcijām un ES projektiem.

Revīzijas un pārskatu sagatavošana:

  • Nosaka jaunu kārtību gada, ceturkšņa un mēneša pārskatu iesniegšanai un konsolidēšanai.
  • Valsts kasei līdz katra mēneša 10. datumam jāpublicē dinamiskos budžeta pārskatus par izpildes procesā veiktajām apropriācijām.

Pašvaldību finanšu stabilizācija:

  • Iekļauj jaunu normu par finanšu stabilizācijas procesu pašvaldībām, kuras nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās.
  • Nodrošina valsts budžeta aizdevumus finanšu situācijas stabilizēšanai pēc Ministru kabineta lēmuma.

Pārejas noteikumi:

  • Grozījumi piemērojami pakāpeniski, piemēram, termins “Politikas un darbības joma” stāsies spēkā 2026. gadā, bet atsevišķi apropriāciju pārdales noteikumi – 2027. gadā.

Solidaritātes iemaksas likums

Likumprojekts Nr.: 736/Lp14. Izsludināts: 19.12.2024.

Likumprojekts nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, kā arī citu valstu kredītiestāžu filiālēm Latvijā (turpmāk – SI maksātāji) veikt solidaritātes iemaksu (turpmāk – SI). SI maksā, piemērojot 60% likmi SI bāzei, kas tiek noteikta kā SI maksātāja kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada neto procentu ienākumus, kas aprēķināti par pieciem finanšu gadiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī un beidzas 2022. gada 31. decembrī. Paredzēts, ka SI maksātāji veic SI avansa ceturkšņa maksājumus. SI iemaksa ir jāveic par trijiem maksāšanas periodiem – par 2025., 2026. un 2027. gadu. Vienlaikus likumprojekts nosaka arī SI atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošina līdz pat 100% SI atlaides piemērošanu, ja kredītiestāde maksāšanas periodā vai kalendārā gada ceturksnī, par kuru veicams SI avansa maksājums, sasniedz noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju. Par aprēķinātās atlaides summu SI maksātājs ir tiesīgs samazināt maksāšanas perioda (kalendārā gada) SI maksājumus (ieskaitot avansa ceturkšņa maksājumus). Savukārt, apkopojot visu maksāšanas periodu (kalendārā gada) rezultātus (2025., 2026. un 2027.gada), SI maksātājs, iesniedzot SI maksāšanas perioda deklarāciju par 2027.gadu, būs tiesīgs atgūt pārmaksāto SI, vērtējot kopējās atlaides summu.

SI mērķis ir nacionālās drošības riska apstākļos uz terminētu periodu, solidāri ar visu Latvijas sabiedrību, tieši vai netieši rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai. SI maksātāju ieguldījums attiecīgā mērķa sasniegšanai var notikt tieši, veicot SI maksājumus budžetā, vai netieši, būtiski palielinot nefinanšu sektora, kas neietver valsts pārvaldi, kreditēšanu un tādējādi arī ekonomisko aktivitāti un budžeta ieņēmumu apjomu, kas ļautu vairāk finansēt tuvākajos gados pieaugošās nacionālas drošības vajadzības.

Grozījumi Tiesībsarga likumā

Likumprojekts Nr.: 770/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 23.01.2025.

Likumprojekta mērķis ir Tiesībsarga likumā skaidri noteikt tiesībsargu kā valsts preventīvā mehānisma funkcijas un uzdevumu veicēju, kā arī noteikt tiesībsargam tiesības veikt datu apstrādi.

Līdz šim Tiesībsarga likums noteica tiesībsarga tiesības bez speciālas atļaujas apmeklēt “slēgta tipa iestādes”, tomēr ar to netika aptvertas visas brīvības ierobežošanas vietas, tāpēc tagad likumā tiks lietots termins “brīvības ierobežošanas vietas”. Tāpat tiesībsargam tiek paredzētas tiesības sniegt ieteikumus attiecībā uz izturēšanos pret personām, kuras uzturas brīvības ierobežošanas vietās, kā arī nepieciešamajiem pilnveidojumiem attiecībā uz uzturēšanās apstākļu uzlabošanu šajās vietās un citus ieteikumus privātpersonas cilvēktiesību aizsardzībai. Savukārt, lai tiktu īstenoti Tiesībsarga likumā noteiktie uzdevumi, ir būtiski, lai tiesībsargs saņemtu atgriezenisko saikni par sniegto ieteikumu ieviešanu. Piemēram, parasti pirmais solis dialoga veidošanai pēc pārbaudes vizītes ir rakstiskas atbildes sniegšana par tiesībsarga sniegto rekomendāciju ieviešanu. Likuma 13. pants ir precizēts, nosakot, ka valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, biedrības un nodibinājumi, reliģiskās organizācijas un citas iesaistītās puses rakstiski informē tiesībsargu par ieteikumu ieviešanas rezultātiem.

Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā

Likumprojekts Nr.: 812/Lp14. Nodots komisijai: 09.01.2025.

Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka licences laukuma jūrā izmantošanas tiesības tiek piešķirtas, rīkojot ne tikai konkursu, bet arī izsoli, lai uz Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma pamata izdotajā normatīvajā aktā paredzētu, ka licences laukuma jūrā izmantošanas tiesības atkrastes vēja elektroenerģijas parka moduļa (vēja parks) būvniecībai, ar to saistītai izpētei un būvju ekspluatācijai tiek piešķirtas izsolē.

Ņemot vērā, ka likuma 19. panta divi prim daļā minētās atļaujas nodibina personu tiesības būvēt un ekspluatēt būves tūrisma un rekreācijas vajadzībām jūras piekrastes ūdeņos, publisko ūdeņu nomas tiesiskais regulējums nav pilnīgs. Attiecīgi, piemērojot atļaujas izsniegšanai publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību, iespējams precīzāk noteikt tiesisko attiecību regulējumu starp pusēm saistībā ar būvēm, kuras būvētas, pamatojoties uz nomas līgumu. Turklāt inženierbūvju I un II grupā var būt pēc sava veida un izmaksu apmēra ļoti dažādas būves, kuras var izmantot tūrisma un rekreācijas vajadzībām. Piemērojot vienotu nomas kārtību inženierbūvēm, kuras ir saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu jūrā un inženierbūvēm piekrastes ūdeņos iespējams arī salāgot atļaujas izsniegšanas termiņu, kas atbilstoši publiskas personas mantas iznomāšanas regulējošiem normatīvajiem aktiem ir līdz 30 gadiem.

Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā

Likumprojekts Nr.: 824/Lp14. Nodots komisijai: 16.01.2025.

Grozījumi piešķirs Ministru kabinetam deleģējumu paredzēt nosacījumus un kārtību, kādā lielā komercsabiedrība apliecina faktu, ka tā neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm, kad tai objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams saņemt finanšu pārskatu datus no tās saistītiem uzņēmumiem, kas reģistrēti ārvalstīs.

Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums

Likumprojekts Nr.: 830/Lp14. Nodots komisijai: 06.02.2025.

Ar likumprojektu paredzēts noteikt aizliegumu personu grupai – Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, juridiskām personām (ar izņēmumiem) vai juridiskiem veidojumiem iegūt īpašumā nekustamos īpašumus vai to daļas Latvijas Republikā. Likumprojekts attiecas uz visa veida atsavināšanas un īpašuma tiesību iegūšanas gadījumiem, ar ko minētās personas potenciāli varētu iegūt īpašumā nekustamo īpašumu Latvijas Republikā. Darījumi, kas noslēgti neievērojot šo likumu, būs spēkā neesoši un zemesgrāmatu tiesnesis, konstatējot šādu darījumu, atteiks darījuma koroborāciju zemesgrāmatā.

Grozījums Pašvaldības domes vēlēšanu likumā

Likumprojekts Nr.: 845/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 06.02.2025.

Likumprojektā paredzēts, ka balsošanas materiāli vēlētājiem, kuri izvēlēsies balsot pa pastu, būs pieejami 50 dienas pirms domes vēlēšanām. Likums nodrošinās, ka tiešsaistes formā iespēja pieteikties balsošanai pa pastu tiks nodrošināta brīdī, kad tajā jau atradīsies balsošanas materiāli, personai būs iespēja tos lejupielādēt un nobalsot, tādējādi nepieciešamās darbības persona varēs īstenot vienā tiešsaistes formas izmantošanas reizē.

Minētais termiņš noteikts, ievērojot likumā noteikto dienu skaitu kandidātu sarakstu iesniegšanai un iestāžu praktiskajām procedūrām to apstrādei (kandidātu sarakstu reģistrēšana, kandidātu sarakstu numuru izloze, vēlēšanu zīmju maketu sagatavošana un to ievietošana e-pakalpojumā), nodrošinot kandidātu sarakstu pieejamību pasta balsošanas īstenošanai maksimāli ātrākajā iespējamajā termiņā.

Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumi

Administratīvo lietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: novembrī klasifikatoros pievienoti nolēmumi

Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros novembrī pievienoti Administratīvo lietu departamenta nolēmumi.

SKA-353/2024 “Brīdinājums par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu ir starplēmums ar būtisku ietekmi”

Tēze:

Brīdinājums par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu ir starplēmums, kas pats par sevi skar būtiskas nodokļu maksātāja tiesības un tiesiskās intereses, jo brīdinājumā norādīto pārkāpumu nenovēršana acīmredzami noved pie nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanas, kas attiecīgi nodokļu maksātājam – komersantam – liedz nodarboties ar tā pamatmērķi – veikt saimniecisko darbību peļņas gūšanas nolūkā.

SKA-595/2024 “Tiesas kļūda nedrīkst liegt personai iespēju pieprasīt atlīdzinājumu par zaudējumiem”

Tēze:

Tiesas kļūda nedrīkst radīt tādu situāciju, ka personai tiek liegta iespēja pieprasīt atlīdzinājumu par zaudējumiem, kas tai varētu būt nodarīti ar iestādes rīcību. Šāda situācija tiesiskā valstī nav pieļaujama un rada nepieciešamību rast taisnīgu un pēc iespējas efektīvu risinājumu. Pretējā gadījumā tiesas rīcības dēļ personai tiek liegtas likumā garantētās tiesības vērsties tiesā ar prasījumu atlīdzināt iestādes rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus.

Administratīvo lietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: decembrī klasifikatoros pievienoti nolēmumi

Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros decembrī pievienoti Administratīvo lietu departamenta nolēmumi.

SKA-88/2024 “Tiesas pienākums pārbaudīt administratīvā akta atcelšanas tiesisko pamatu pēc būtības”

Tēze:

Tiesa atsevišķos gadījumos var atzīt, ka faktiski kāda tiesību norma lietā ir piemērota, pat ja tā lēmumā nav minēta vai norādīta kļūdaini. Šādā gadījumā būtisks ir pārsūdzētajā lēmumā ietvertais faktu konstatējums un lēmuma pamatojums, kā arī pašas iestādes attieksme pret iespējamu kļūdu, ka lietā faktiski piemērota nevis lēmumā norādītā tiesību norma, bet cita tiesību norma.

Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētā lēmuma pamatojums un iestādes argumentācija procesa gaitā varētu norādīt, ka iestāde pēc būtības sākotnējā lēmuma atcelšanai varētu būt piemērojusi Administratīvā procesa likuma 86.pantu, lai gan pārsūdzētajā lēmumā norādīts uz Administratīvā procesa likuma 85.panta otrās daļas 4.punktu, tad tiesai pašai arī jāpārbauda, vai iestāde pēc būtības nav piemērojusi Administratīvā procesa likuma 86.pantu, kas regulē prettiesiska administratīvā akta atcelšanu.

SKA-98/2024 “Valsts atbalsta piešķiršana, ievērojot kritēriju „komersants, kuru ietekmējusi ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību”

Tēzes:

  1. Ņemot vērā likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” mērķi un 13.panta pirmo daļu, secināms, ka valsts piedāvātie atbalsta mehānismi attiecas uz tādiem komersantiem, kuru saimniecisko darbību ietekmējusi ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Ministru kabineta 2020.gada 2.aprīļa noteikumi Nr. 180 „Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību” ir izdoti, pamatojoties uz minēto likumu, tāpēc minētā likuma mērķi ņemami vērā, piemērojot attiecīgos Ministru kabineta noteikumus.
  2. Priekšnoteikums valsts atbalsta piešķiršanai komersantam, kuru ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, ir, lai minēto noteikumu Nr. 180 3.punktā un Ministru kabineta 2020.gada 14.jūlija noteikumu Nr. 453 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību” 3.punktā uzskaitītie kritēriji atbalsta saņemšanai, tostarp nomnieka ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājums, būtu iestājušies ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmē. To, ka ienākumi ir samazinājušies ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmē, jāpierāda komersantam.

SKA-92/2024 “Nav pieļaujama pamatojuma maiņa, uz kura pamata persona ir atzīta par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas subjektu”

Tēzes: 1. Par administratīvā akta pamatojumu Administratīvā procesa likuma 250.panta izpratnē ir atzīstami apstākļi, uz kuriem administratīvais akts balstīts. Administratīvā akta pamatojuma (tā šaurākā nozīmē) maiņa nav pieļaujama, vienlaikus ir pieļaujams atbilstoši iestādes norādītajam pamatam konkretizēt piemērojamās tiesību normas. Proti, ir pieļaujama zināma administratīvā akta pamatojuma interpretācija un mazāk būtisku kļūdu izskaidrošana. Tāpat arī minētā norma neizslēdz iespēju tiesai vispusīgi noskaidrot to, vai iestādes lēmuma pamatā norādītie apstākļi tiešām pastāv.

  1. No Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izriet, ka no tā, kāds ir personas darbības veids, ir atkarīgs arī subjektam likumā noteikto pienākumu saturs un apjoms. Arī uzraudzības un kontroles institūciju rīcība visupirms ir atkarīga no tā, ar kādu darbības veidu likuma subjekts nodarbojas.

Tādējādi personas darbības veidam ir ietekme gan uz to, vai persona ir atzīstama par likuma subjektu, gan uz to, kā būtu novērtējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski, gan uz tālākajām procedūrām, kas ar šo risku novērtējumu ir saistītas. Secīgi – arī uzraudzības un kontroles institūcijām ir jārēķinās ar šiem darbības veidiem, kas citstarp ir pamatā risku novērtējumam, lai veiktu savas uzraudzības un kontroles funkcijas un novērtētu, vai likuma subjekts ir pieļāvis pārkāpumus.

  1. Pamatojums (tā šaurākā nozīmē), saskaņā ar kuru persona tiek identificēta kā likuma subjekts, ir cieši saistīts ar lēmuma pamatojumu, kas noteic personai uzliktos pienākumus un atbildību par šo pienākumu neizpildi (jeb ir daļa no šā pamatojuma).

Līdz ar to, mainot pamatojumu, uz kura pamata persona ir atzīta par likuma subjektu, var mainīties arī tam likumā noteikto pienākumu saturs un apjoms, savukārt uzraudzības un kontroles institūcijai tās īstenotās uzraudzības un kontroles ietvaros var mainīties noskaidrojamo tiesisko un faktisko apstākļu loks, lai secinātu, vai likuma subjekts ir pieļāvis pārkāpumus un noteiktu atbildību par to. Šādos apstākļos pamatojuma maiņa nav pieļaujama.

SKA-839/2024 “Personas tiesības iesniegt administratīvajā tiesā pieteikumu par AS ,,Attīstības finanšu institūcija Altum” lēmumu, ar kuru atteikta valsts atbalsta piešķiršana”

Tēzes:

  1. Valsts atbalsta piešķiršana, pat, ja tā ietvaros tiek vērtēta pretendenta atbilstība privāttiesībām raksturīgiem kritērijiem, ir publiski tiesisks process.
  2. AS ,,Attīstības finanšu institūcija Altum” ir deleģēta publiska funkcija – valsts atbalsta piešķiršana. Ievērojot, ka valsts atbalsts tiek sniegts no publiskiem resursiem, AS ,,Attīstības finanšu institūcija Altum” darbību saistībā ar valsts atbalsta piešķiršanu nevar salīdzināt ar vienkāršu civiltiesisku finanšu instrumentu piedāvāšanu pilnīgi privāttiesiskās attiecībās.
  3. Komersants nevar paļauties uz to, ka tas saņems valsts atbalstu, pat ja komersants un tā projekts atbildīs atlases formālajiem kritērijiem. Tomēr komersantam jāvar paļauties, ka tā pieteikums atbalsta programmai tiks atbilstoši un tiesiski izvērtēts. Lai pārbaudītu, vai valsts pārvaldes uzdevums – valsts atbalsta piešķiršana – tiek pildīts tiesiski, persona lēmumu par pieteikuma noraidīšanu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

SKA-155/2024 “Administratīvais process”

Tēzes: Apstrīdēšanas iesniegumā nenorādīta argumenta par tiesību normu piemērošanu pieļaujamība tiesā

Administratīvā procesa likums neliedz pieteicējam pieteikumā un tā papildinājumos izvirzīt tādus argumentus par pārsūdzētajā lēmumā piemērotajām tiesību normām, kas iepriekš nebija izvirzīti apstrīdēšanas iesniegumā iestādei.

Tiesas pienākums pārbaudīt, vai lietā piemērojamās tiesību normas atbilst augstāka juridiskā spēka normām

Lietā piemēroto tiesību normu izvērtēšana ir tiesas pienākums. Tas, vai pastāv šaubas, ka lietā piemērotā norma atbilst augstāka juridiskā spēka normai, tiesai ex officio (pašai) ir jāapsver ik katrā lietā. Kaut arī gadījumā, ja tiesai attiecīgas šaubas nerodas, tas parasti nav īpaši jāatrunā tiesas nolēmumā, tiesai tas vispār ir jāapsver. Ja procesa dalībnieks argumentē, kāpēc, viņa ieskatā, lietā piemērotā tiesību norma neatbilst augstāka juridiskā spēka normai, tiesai nevajadzētu šādu argumentu ignorēt. Lai arī procesa dalībnieka viedoklis par tiesību normas neatbilstību augstāka juridiskā spēka normai nav tiesai saistošs, ja šāds arguments ir izvirzīts, tiesai būtu uz to jāatbild, vismaz izskaidrojot, kāpēc attiecīgais arguments tiesai nerada šaubas par piemērotās tiesību normas atbilstību augstāka juridiskā spēka normām.

Iestādes lēmuma par soda piemērošanu vairāku pārkāpumu gadījumā pamatojums un iestādes tiesības tiesas procesā izvērstāk izskaidrot lēmuma pamatā esošos apsvērumus

Ja iestādei ir piešķirta rīcības brīvība noteikt privātpersonai par pieļautajiem pārkāpumiem soda veidu un apmēru, līdz ar šo rīcības brīvību nāk arī pienākums pamatot, kā iestāde nonākusi pie secinājuma par konkrētajā gadījumā piemērojamo soda veidu un mēru. Savukārt tiesai, pārbaudot privātpersonai piemēroto sodu, jānoskaidro, vai iestāde ir pareizi izmantojusi tai piešķirto rīcības brīvību. Likums nepiešķir tiesai tiesības pašai noteikt to, kāds būtu piemērotākais sods par privātpersonas pieļautajiem pārkāpumiem. Līdz ar to, ja iestāde privātpersonai par vairākiem pārkāpumiem noteikusi vienu sodu, viena pārkāpuma izslēgšana no konstatēto pārkāpumu loka vispārīgi rada jautājumu, vai attiecīgi tiesisks ir iestādes noteiktais sods. Tāpēc, pārbaudot iestādes piemērotā soda pamatotību šādā situācijā, būtiski ir pārliecināties, vai un kāda ir bijusi iestādes kļūdaini konstatētā pārkāpuma ietekme uz privātpersonai piemēroto soda veidu un apmēru. Šā jautājuma noskaidrošanai tiesa var ņemt vērā ne tikai tos apsvērumus, kurus iestāde atspoguļojusi administratīvajā aktā, bet arī iestādes tiesas procesa gaitā papildus paskaidroto, ciktāl šie papildu paskaidrojumi nenonāk pretrunā ar administratīvajā aktā norādīto pamatojumu, bet gan izvērstāk izskaidro lēmuma pamatā jau esošos apsvērumus.

Administratīvo lietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: janvārī klasifikatoros pievienoti nolēmumi

Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros janvārī pievienoti trīspadsmit Administratīvo lietu departamenta nolēmumi.

SKA-112/2024 “Pašaizsargājošās demokrātijas” jēdziens

Tiesiska un demokrātiska valsts ir institūcija, kuras pastāvēšanas viens no mērķiem ir cilvēka tiesību un brīvību aizsardzība. Tādēļ atsaukšanās uz cilvēktiesībām un brīvībām nav pieļaujama, lai iznīcinātu demokrātiju, lai vājinātu un iznīcinātu demokrātiskas sabiedrības ideālus un vērtības.

Demokrātiskas iekārtas stabilitāti un efektivitāti garantē „pašaizsargājošās demokrātijas” koncepcija, kas pastāv līdzās un ir līdzsvarojama ar cilvēku individuālajām tiesībām.

SKA-137/2024 “Lemjot par personas tiesībām uz atbalstu par Natura 2000 meža teritoriju, ir jāvērtē personas atbilstība grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam”

Tēzes:

  1. Grūtībās nonākuša uzņēmuma kritērija vērtēšana situācijā, kad persona ir pieteikusies atbalstam par Natura 2000 teritoriju, nepārkāpj ne tiesības uz īpašumu, ne samērīguma un vienlīdzības principu.
  2. Vērtējot personas atbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcijai, vērā nav ņemami uz atbalstu pretendējošā uzņēmuma saistīto uzņēmumu finansiālie dati. Uz atbalstu pretendējošais uzņēmums var tikt vērtēts kopsakarā ar saistītajiem uzņēmumiem tad, ja atbalsta piešķiršanai būtu tādas sekas, ka šo atbalstu pilnā apmērā vai daļēji iegūst cits uzņēmums, kas kāda iemesla dēļ nav tiesīgs saņemt šādu atbalstu. Proti, ja tiktu radīti mākslīgi apstākļi atbalsta saņemšanai.

SKA-331/2025 “Administratīvais akts; Administratīvais process; Administratīvā procesa uzsākšana no jauna”

Tēzes: Sprieduma izpildes rezultātā izdota administratīvā akta pārsūdzēšanas iespējas

Administratīvā procesa likums paredz gan tādas situācijas, kad tiesa, pati pārbaudījusi visus nozīmīgos tiesiskos un faktiskos apstākļus, uzdod iestādei izdot konkrēta satura administratīvo aktu, gan tādas situācijas, kad tiesa ar spriedumu uzdod iestādei izdot administratīvo aktu, nenosakot konkrētu izdodamā administratīvā akta saturu.

Gadījumā, ja tiesa, izskatījusi lietu par administratīvā akta izdošanu, ar spriedumu uzdod iestādei izdot konkrēta satura administratīvo aktu, saskaņā ar res judicata principu šāda akta pārsūdzība nav pieļaujama. Savukārt gadījumā, ja, izpildot tiesas spriedumu par administratīvā akta izdošanu, iestādei pašai vēl jāpārbauda kādi apstākļi vai jāizdara kādi apsvērumi attiecībā uz administratīvā akta saturu, šādu administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā, jo tiesas kontrole pār attiecīgo apstākļu vērtējumu un lietderības apsvērumiem vēl nav notikusi.

Administratīvā procesa uzsākšana no jauna kā veids samērīguma principa ievērošanas nodrošināšanā situācijā, kad vairs nepastāv tiesiskais apstāklis, kas bija pamatā nelabvēlīga administratīvā akta izdošanai

Praksē ir iespējamas situācijas, kurās iestāde, izpildot tiesas spriedumu, izdod privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu, kas balstīts uz tiesas nospriesto, ka tiesiskais regulējums nepieļauj citu attiecīgās situācijas noregulējumu, bet pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās attiecīgais tiesiskais regulējums tiek mainīts un vairs nepastāv tas tiesiskais apstāklis, kuru tiesa spriedumā saskatīja kā pamatu privātpersonai nelabvēlīga administratīvā akta izdošanai. Ja šāds spriedums attiecas uz ilgstoša rakstura situāciju, nevar izslēgt, ka var būt gadījumi, kad būtu pamats apsvērt, vai ir samērīgi turpināt ar tiesas spriedumu noteiktās tiesiskās sekas apstākļos, kuros tiesiskais regulējums ir mainījies. Šādā situācijā iestāde pēc attiecīgās privātpersonas iesnieguma var lemt par procesa uzsākšanu no jauna. Tādējādi samērīguma apsvērumi šādā situācijā varētu tikt izdarīti, izmantojot administratīvā procesa uzsākšanas no jauna instrumentu un lemjot par jau izdotā administratīvā akta atcelšanu un aizstāšanu ar jaunajam tiesiskajam regulējumam atbilstošu administratīvo aktu.

SKA-700/2024 “Soda piemērošanas par Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma pārkāpumiem kontrole administratīvajā tiesā”

Tēze:

Negodīgas komercprakses aizlieguma likums nepiešķir administratīvajai tiesai tiesības pašai noteikt to, kāds būtu piemērotākais sods par privātpersonas pieļautajiem pārkāpumiem. Tāpēc, pārbaudot Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu, ar kuru privātpersonai noteikts sods par minētā likuma pārkāpumiem, tiesai jāpārliecinās par to, vai lēmuma pamatojums attaisno personai piemēroto sodu un vai lēmums atbilst tiesību normu prasībām. Minētais attiecīgi nozīmē, ka arī gadījumā, ja centrs privātpersonai par vairākiem pārkāpumiem ir noteicis vienu sodu, taču tiesvedības gaitā viens pārkāpums ir izslēgts no konstatēto pārkāpumu loka, tiesai ir jāvērtē no pārsūdzētā lēmuma izrietošie soda noteikšanas apsvērumi un tiesa nevar pati iestāties centra vietā un lemt par to, kāda apmēra sods privātpersonai ir piemērojams šādā situācijā.

SKA-314/2024 Publiskie iepirkumi

Tēzes:

Publiskais iepirkums radoša rakstura darbiem

  1. Radoša rakstura darbu iepirkuma nolikumā ir pieļaujams noteikt vērtēšanas kritērijus, nosakot piešķiramo punktu diapazonus par noteiktiem kritērijiem, vienlaikus nenosakot sīkākus kritērijus konkrētu punktu piešķiršanai diapazonu ietvaros.
  2. Situācijā, kad pasūtāmie darbi raksturojami kā radoši un to rezultātu pasūtītājam iepriekš nav iespējams precīzi paredzēt un konkretizēt, katra vērtētāja vērtējums par tiem, ievērojot individuālo izpratni, zināšanas un citus apstākļus, var atšķirties, nepastāvot iespējai šo vērtējumu pilnīgi precīzi sasaistīt ar konkrētiem raksturlielumiem un kvalitātes pazīmēm. Šāda atšķirība, kaut arī rodas katra vērtētāja subjektīvo apsvērumu dēļ, nav uzskatāma par nepareizu vai negodīgu attieksmi pret vērtējamo, kas kropļo konkurenci, bet gan ir saistīta ar iepirkuma priekšmeta kā radoša rakstura darba specifiku. Tas nozīmē, ka iepirkuma procedūra un tās galarezultātā pieņemtais lēmums nav atzīstams par neobjektīvu un prettiesisku tikai tādēļ, ka piedāvājumu vērtēšana notiek pēc kritērijiem, kuros nav pilnībā izslēgta subjektīva novērtējuma iespēja. Tas, vai būtu bijis jābūt subjektivitāti mazāk pieļaujošiem kritērijiem un to novērtēšanas kārtībai, ir vērtējams katrā konkrētā gadījumā.
  3. Tas, ka iepirkumu komisija sastāv no vairākiem locekļiem, palielina iespēju, ka vērtējums kopā veidos pēc iespējas objektīvāku iznākumu arī tad, ja vērtēšana ietver zināmu subjektivitātes elementu.
  4. Pārbaudot iepirkuma procedūras tiesiskumu, vērtēšanas kritēriju piemērošana jāskata kopumā, tostarp jāņem vērā tie instrumenti objektivitātes nodrošināšanai, kādi iestrādāti nolikumā, piemēram, atsevišķu vērtēšanas kritēriju identificēšana, vērtību diapazonu un to robežu noteikšana, individuālā vērtējuma pamatojuma sniegšana, ekspertu pieaicināšana.

„Mazā” iepirkuma nolikuma prasību detalizācijas prasības

Ievērojot likumdevēja mērķi mazāk nozīmīgos iepirkumos piemērot vienkāršākas procedūras prasības, iepirkuma, uz kuru tā zemās līgumcenas dēļ attiecas mazāk striktas iepirkumu procedūras prasības, tiesiskuma vērtējumā jāatturas prasīt tik sarežģītu un detalizētu nolikuma prasību izstrādi, kas padarītu iepirkuma procedūru nesamērīgi apgrūtinošu iepretim iepērkamā pakalpojuma vērtībai.

Lietā par aizliegumu kārtot prasmju pārbaudi privātpilota apliecības saņemšanai Senāts vēršas Eiropas Savienības Tiesā

Senāts uzdeva prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai un apturēja tiesvedību administratīvajā lietā par Civilās aviācijas aģentūras noteikto gada aizliegumu pieteicējam atkārtoti kārtot prasmju pārbaudi privātpilota apliecībai.

Aģentūra konstatēja, ka pieteicēja mācību lidojumi neatbilst lidojumu grāmatiņā norādītajam, tādēļ anulēja pārbaudes rezultātus un noteica aizliegumu. Pieteicējs apstrīdēja šo lēmumu administratīvajā tiesā, uzskatot, ka aģentūrai nebija šādu pilnvaru.

Senāts norādīja, ka lietā piemērojami gan Latvijas, gan Eiropas Savienības tiesību akti. Regulās nav skaidri noteikts, kādas sekas iestājas, ja pretendents krāpnieciski sniedz nepatiesu informāciju. Lai gan kompetentajai iestādei ir tiesības noteikt ierobežojumus drošības nodrošināšanai, pastāv šaubas par konkrētās normas interpretāciju, ja valsts regulējumā nav paredzēts šāds aizliegums.

Pieteicēja tiesību ierobežojumam jābūt skaidri noteiktam tiesību aktos, taču vienlaikus krāpnieciskas rīcības aizlieguma princips liedz iegūt nepelnītas priekšrocības. Lai pārbaudītu, vai noteiktais aizliegums ir pamatots un atbilst ES tiesību mērķiem, nepieciešama Eiropas Savienības tiesību normu interpretācija.

Senāta lēmums pieejams šeit.

Senāts vērtē jautājumus par būtiskas netiešas līdzdalības iegūšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā

Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 28. decembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīts pieteikums par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tagad – Latvijas Banka) lēmuma atcelšanu. Minētais lēmums aizliedza pieteicējiem iegūt būtisku netiešu līdzdalību ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā.

Senāts lietu izskatīja kasācijas kārtībā un spriedumā skaidroja tiesību normu interpretāciju attiecībā uz termiņu, kurā kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu par būtiskas līdzdalības iegūšanas aizliegumu, atzīstot, ka tas ir iespējams jebkurā dienā 60 darbdienu periodā. Tika analizēta arī komisijas kompetence vērtēt privāttiesiskos darījumus, lai nodrošinātu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību un stabilitāti, secinot, ka komisijai šāda izvērtēšana ir nepieciešama publisko funkciju izpildes nodrošināšanai. Senāts arī norādīja, ka privāttiesiska darījuma atbilstība Civillikuma prasībām vien pati par sevi nevar būt pietiekams pamats pozitīva lēmuma pieņemšanai publisko tiesību jomā.

Vērtējot pieteicēju iebildumus par tiesībām iepazīties ar informāciju, kas ir valsts noslēpums, Senāts atzina, ka apgabaltiesa, balstoties uz likumu, pamatoti ierobežoja šīs tiesības, lai aizsargātu valsts drošību un ekonomiskās intereses. Tiesai, pārbaudot pārsūdzētā lēmuma pamatojumu un tiesiskumu, bija leģitīms mērķis nepieļaut kaitējumu valsts drošībai, tāpēc šādā situācijā piešķirams lielāks svars sabiedrības interesēm, salīdzinot ar pieteicēju tiesību ierobežojumu.

Senāta spriedums pieejams šeit.

Senāts lietā par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu uzdod prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai

Senāts ir uzdevis prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai administratīvajā lietā, kurā tiek vērtēts, vai Jelgavas pilsētas pašvaldība pamatoti saukta pie atbildības par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Pašvaldība, piemērojot in-house procedūru, nepiemēroja tobrīd spēkā esošo likumu „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” un bez konkursa noslēdza līgumu par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu ar daļēji tai piederošo SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”. Saņemot privātpersonas iesniegumu, Konkurences padome ierosināja izpētes lietu, kurā konstatēja dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un pašvaldībai piemēroja naudas sodu. Pašvaldība šo lēmumu apstrīdēja tiesā, taču Administratīvā apgabaltiesa tās pieteikumu noraidīja. Pēc sprieduma pārsūdzēšanas Senāts nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā, lūdzot interpretēt Līguma par Eiropas Savienības darbību normu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu.

Senātam radās šaubas, vai pašvaldība, kas nodrošina atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu ar sev piederoša uzņēmuma starpniecību, rīkojas kā tirgus dalībnieks. Atkritumu apsaimniekošanas organizēšana ir pašvaldības publisko tiesību pienākums, kas izriet no tiesību aktiem. Tā kā lēmums par pakalpojuma nodrošināšanas veidu tiek pieņemts likumā noteiktā kārtībā un nav balstīts uz ekonomiskajiem apsvērumiem, Senāts secināja, ka pašvaldība nedarbojas konkurences apstākļos, bet īsteno publiskas varas pilnvaras. Šādos apstākļos pastāv šaubas, vai pašvaldībai vispār var būt dominējošs stāvoklis tirgū, jo tās spēja pieņemt šādu lēmumu izriet nevis no saimnieciskās darbības, bet gan no likumā noteiktā pienākuma organizēt atkritumu apsaimniekošanu. Līdz ar to Senāts norāda, ka šāda situācija varētu būt vērtējama administratīvā procesa ietvaros attiecībā uz publisko iepirkumu regulējuma ievērošanu, nevis konkurences tiesību kontekstā.

Senāta lēmums pieejams šeit.

Satversmes tiesas nolēmumi

Satversmei atbilst norma par patvaļīgi patērētās elektroenerģijas apjoma aprēķināšanu

Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošu normu, kas noteica elektroenerģijas sistēmas operatora tiesības pārrēķināt elektroenerģijas apjomu tās lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā. Tiesa uzsvēra, ka pārrēķina metode nodrošina individualizācijas principa ievērošanu un tādu ekonomisko ekvivalenci, kādu konkrētajos apstākļos iespējams nodrošināt, lai nepamatoti neskartu sistēmas operatora un citu elektroenerģijas sistēmas lietotāju tiesības.

Satversmes tiesā tika izskatīta lieta par Ministru kabineta noteikumu normu, kas noteica elektroenerģijas sistēmas operatora tiesības pārrēķināt elektroenerģijas patēriņu gadījumos, kad lietotājs prettiesiski iejaucies komercuzskaites mēraparāta darbībā vai izveidojis pieslēgumu pirmsuzskaites ķēdēm. Rīgas pilsētas tiesa apstrīdēja šo normu, uzskatot, ka tā pārkāpj Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pilnvarojumu un nesamērīgi ierobežo elektroenerģijas lietotāju tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa analizēja Ministru kabineta pilnvarojumu regulēt elektroenerģijas tirgus attiecības un secināja, ka apstrīdētā norma nav pretrunā likumdevēja noteiktajām pilnvarām, jo tā attiecas uz specifiskiem gadījumiem, kad elektroenerģija patērēta nelikumīgi un bez līguma ar sistēmas operatoru.

Satversmes tiesa norādīja, ka norma paredz vienu no pārrēķina metodēm un ir piemērojama tikai noteiktos apstākļos, kad lietotājs prettiesiski izmantojis elektroenerģiju. Tāpat tiesa uzsvēra, ka sistēmas operatoram ir jāņem vērā konkrētās situācijas individuālie apstākļi un jāveic pārrēķins pēc iespējas precīzāk, nodrošinot taisnīgumu un ekonomisko ekvivalenci. Sistēmas operatoram ir gan iespēja, gan pienākums veikt aprēķinu par īsāku laikposmu, ja tiek konstatēts, ka prettiesiska elektroenerģijas izmantošana notikusi mazāk nekā gadu.

Noslēgumā Satversmes tiesa atzina, ka norma ir samērīga un atbilst Satversmei, jo tā nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības interesēm un elektroenerģijas lietotāju tiesību aizsardzību. Tā paredz efektīvu mehānismu, lai nepieļautu prettiesisku elektroenerģijas patēriņu un novērstu iespējamu ekonomisko ieguvumu no noteikumu pārkāpšanas. Līdz ar to apstrīdētā norma Satversmes tiesas ieskatā ir pamatota un atbilst tiesiskuma principiem.

Spriedums pieejams šeit.

Satversmes tiesas kolēģija atsakās ierosināt lietu pēc Maskavas pilsētas īpašuma departamenta un Maskavas Starptautiskās sadarbības centra pieteikuma

Satversmes tiesā pieteikumu iesniedza Maskavas pilsētas īpašuma departaments un Maskavas pilsētas valsts unitārais uzņēmums “Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs” (turpmāk – Maskavas centrs), apstrīdot  2024. gada 30. maija likuma “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” 1. panta satversmību.

Apstrīdētā norma noteic, kādā kārtībā atbalstam Ukrainas sabiedrībai novirza valsts budžeta līdzekļus, kas tiktu iegūti valsts nekustamā īpašuma Rīgā, Marijas ielā 7, atsavināšanas rezultātā. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā šī likuma norma aizskar tiem Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu.

Satversmē ietverto pamattiesību aizsardzību var prasīt gan Latvijas, gan ārvalstu privātpersonas, ja aizskārumu radījusi Latvijas tiesību norma. Savukārt valsts institūcijām, pašvaldībām, valstij piederošiem uzņēmumiem, kas darbojas kādas valsts vārdā publisko tiesību jomā, Satversmē ietvertās pamattiesības nepiemīt.

Satversmes tiesas kolēģija secināja, ka Maskavas centrs ir juridiska persona, kuras dibinātājs un īpašnieks ir Maskavas pilsētas īpašuma departaments, kas savukārt ir Maskavas pašvaldības struktūrvienība un to pārvalda Maskavas pilsētas mērs. Funkcionāli Maskavas centrs atrodas Maskavas pilsētas ārējo ekonomisko un starptautisko sakaru departamenta pakļautībā, bet centra pamatdarbība saistīta ar Maskavas starptautisko sakaru paplašināšanu.

Satversmes tiesas kolēģija neguva apstiprinājumu tam, ka pieteikuma iesniedzēji attiecībā uz nekustamo īpašumu rīkojas kā privātpersonas, nevis īsteno citas valsts varu. Tādejādi kolēģija atteicās ierosināt lietu pēc Maskavas pilsētas īpašuma departamenta un Maskavas centra pieteikuma.

Lēmums par atteikšanos ierosināt lietu pieejams šeit.

Liegums personai ieņemt tiesu eksperta amatu neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa 2024. gada 17. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2023-47-01 “Par Tiesu ekspertu likuma 6. panta trešās daļas 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam”. Tiesa par Satversmei neatbilstošu atzina Tiesu ekspertu likumā paredzēto ierobežojumu būt par tiesu ekspertu personai, kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Satversmes tiesa secināja, ka ierobežojums ir nepieciešams, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos tiesu ekspertu darbībai un tiesas spriešanas procesam. Proti, šāds ierobežojums noteikts, lai aizsargātu citu personu tiesības un demokrātisku valsts iekārtu, un tas ir piemērots minēto mērķu sasniegšanai. Tomēr tiesa uzsvēra, ka, ievērojot tiesu ekspertiem uzticētās funkcijas un kompetenci, var būt tādi apstākļi, kā piemēram, noziedzīga nodarījuma kaitīguma pakāpe un ar to aizskartās intereses, laiks, kas pagājis pēc nodarījuma, personas attieksme, kā arī uzvedība un rīcība pēc nodarītā, kas kopsakarā var norādīt, ka personas iepriekšējā noziedzīgā rīcība nekaitēs tiesu eksperta funkciju veikšanai. Turklāt Satversmes tiesa jau iepriekš savos spriedumos ir secinājusi, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktam pašam par sevi nevajadzētu vienmēr ietekmēt visu personas atlikušo dzīvi. Tāpēc Satversmes tiesa atzina, ka ierobežojuma leģitīmos mērķus līdzvērtīgā kvalitātē var sasniegt ar citiem, saudzējošākiem līdzekļiem. Līdz ar to apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Spriedums pieejams šeit.

Ierosināta lieta par Ropažu novada pašvaldības domes saistošo noteikumu darbības apturēšanu

Satversmes tiesā 2024. gada 16. decembrī ierosināta lieta par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra 2024. gada 21. augusta rīkojuma Nr. 1-2/105 “Par Ropažu novada pašvaldības domes 2024. gada 15. maija saistošo noteikumu Nr. 22/24 “Nekustamo īpašumu “Remeikas-1” un “Remeiku plānotie grāvji”, Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā, lokālplānojuma, grozot teritorijas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” darbības apturēšanu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta ceturtajai daļai un 8. pantam, Pašvaldību likuma 66. panta pirmajai daļai un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai.

Lieta ierosināta pēc Ropažu novada pašvaldības domes pieteikuma. Ar apstrīdēto aktu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs ir apturējis Ropažu novada pašvaldības domes saistošo noteikumu darbību, ar kuriem tika apstiprināts lokālplānojums nekustamajiem īpašumiem “Remeikas-1” un “Remeiku plānotie grāvji”, Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs apstrīdētajā aktā norāda, ka šo saistošo noteikumu izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi un tādēļ tie neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām.

Ropažu novada pašvaldības domes ieskatā ir nepamatoti ierobežota tās kompetence plānot teritorijas un ekonomisko attīstību. Ministrs esot pārkāpis pieļaujamās pašvaldību kontroles robežas. Apstrīdētais akts neesot tiesisks, jo tajā ietvertie argumenti par konkrētajiem Ropažu novada pašvaldības domes saistošajiem noteikumiem nav pamatoti.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru – līdz 2025. gada 16. februārim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 16. maijs.

Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par valsts valodas lietojumu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā

Satversmes tiesa 2025. gada 14. janvārī sāka izskatīt lietu par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam. Satversmes tiesā lieta ierosināta pēc politiskās partijas ““Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” pieteikuma.

Apstrīdētā norma nosaka principu, ka priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā (tai skaitā latgaliešu rakstu valodā) vai lībiešu valodā. Tajā pašā laikā šī norma paredz arī izņēmumu, proti, iespēju pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācijas materiālos ietvert tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās vai veikt priekšvēlēšanu aģitāciju ar tulkojumu šajās valodās.

Pieteikumā norādīts, ka saistībā ar to, ka priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā vai lībiešu valodā, pieteikuma iesniedzējas izvirzītie kandidāti un politiskās partijas biedri nevar publiskajā vidē komunicēt ar vēlētājiem mazākumtautību valodā, kas tiem ir labāk saprotama. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā šāds ierobežojums samazina politisko diskusiju daudzveidību un vēlētāju dalību vēlēšanās. Tādēļ pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma ierobežo tai Satversmes 100. pantā ietvertās tiesības uz vārda brīvību.

Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.

Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Satversmes tiesā ierosināta lieta par tiesībām studējošajam saņemt stipendiju sociālajam atbalstam

Satversmes tiesā 2025. gada 27. janvārī ierosināta lieta par Augstskolu likuma 52. panta 3.1 daļas pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 109. pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. panta 1. punktam.

Apstrīdētā norma noteic, ka studējošajam līdz 25 gadu vecumam, kurš studē Latvijā pilna laika studijās īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības programmā, kā arī otrā cikla augstākās izglītības programmā, kura īstenojama pēc vidējās izglītības ieguves, ir tiesības saņemt stipendiju sociālajam atbalstam, ja studējošais atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdētās normas satversmību, ciktāl tā neparedz tiesības studējošajam, kurš studē ārpus Latvijas, saņemt stipendiju sociālajam atbalstam.

Pieteikuma iesniedzējs 2023. gada 12. decembra pārbaudes lietas atzinumā aicinājis Saeimu līdz 2024. gada 1. jūnijam grozīt apstrīdēto normu un paredzēt tiesības saņemt sociālo stipendiju “Studētgods” arī studējošajam no daudzbērnu ģimenes, kurš studē augstskolā ārpus Latvijas. Pieteikuma iesniedzējs norādījis, ka stipendija “Studētgods” ir jauns sociālā nodrošinājuma sistēmas elements finansiāla atbalsta veidā noteiktu, sociāli atbalstāmu grupu studējošajiem. Viņa ieskatā, tas, ka studējošais no daudzbērnu ģimenes izvēlas studēt ārpus Latvijas, nemazina viņa un viņa ģimenes nepieciešamību pēc valsts atbalsta. Līdz ar to studējošie no daudzbērnu ģimenēm, kuri studē Latvijā, un studējošie no daudzbērnu ģimenēm, kuri izvēlējušies studēt ārpus Latvijas, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Apstrīdētā norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personām.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2025. gada 27. martam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 27. jūnijs.

Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Ierosinātas lietas par atbalsta apmēru par meža lietošanas ierobežojumiem mikroliegumu dēļ

Satversmes tiesā 2025. gada 29. janvārī tika ierosinātas divas lietas par  Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīļa noteikumu Nr. 171 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī pārejas laikā 2021. un 2022. gadā” 62.1. apakšpunkta un Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 197 “Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai” 90.1. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam.

Apstrīdētās normas noteic atbalsta apmēru par meža lietošanas ierobežojumiem mikroliegumu dēļ. Lietas ierosinātas pēc privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Pieteikuma iesniedzēju nekustamajos īpašumos ir izveidoti mikroliegumi īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai un līdz ar to noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi mikroliegumu teritorijās. Apstrīdētās normas noteic atbalsta apmēru par minētajiem ierobežojumiem. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo viņu tiesības uz īpašumu, jo atbalsta apmērs esot nesamērīgi mazs. Tāpat pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka minētās normas nepamatoti paredz vienādu atbalstu dažādiem meža īpašniekiem un tādējādi pārkāpj arī tiesiskās vienlīdzības principu. Proti, atbalsta apmērs būtu jādiferencē atbilstoši nekustamo īpašumu faktiskajai vērtībai un situācijai dabā.

Lēmums par lietas Nr. 2025-09-03 ierosināšanu pieejams šeit. Lēmums par lietas Nr. 2025-10-03 ierosināšanu pieejams šeit.

Ierosināta lieta par tiesībām pārsūdzēt lēmumu, ar kuru administratīvā pārkāpuma process izbeigts pārkāpuma maznozīmības dēļ

Satversmes tiesā 2025. gada 29. janvārī tika ierosināta lieta par Administratīvās atbildības likuma 183. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Apstrīdētā norma noteic, ka sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt persona, kurai piemērots sods, un cietušais, bet daļā par rīcību ar mantu – arī aizskartais mantas īpašnieks. Savukārt Administratīvās atbildības likuma 11. panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums uzskatāms par maznozīmīgu, tad administratīvā pārkāpuma procesu neuzsāk. Savukārt, ja process ir uzsākts, to var izbeigt jebkurā procesa stadijā, nepiemērojot sodu. Gadījumā, ja to atzīst par lietderīgu, personai var izteikt aizrādījumu. Aizrādījums nerada tiesiskas sekas.

Lieta ierosināta pēc privātpersonas konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu pārkāpuma maznozīmības dēļ nozīmē to, ka administratīvo pārkāpumu patiešām ir veikusi pie atbildības saucamā persona, taču iestāde lietderības apsvērumu dēļ izvēlas personu par izdarīto administratīvo pārkāpumu nesodīt un atbrīvot no atbildības. Lai gan šāds lēmums skar pie atbildības saucamās personas tiesības un likumiskās intereses, tomēr apstrīdētā norma liedz par to iesniegt sūdzību tiesā, kā tas ir noticis pieteikuma iesniedzēja gadījumā. Tādējādi esot aizskartas pieteikuma iesniedzējam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.

Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu līdz 2025. gada 31. martam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 29. jūnijs.

Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.