Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika un jurista palīdze Andīna Brīvule.

Tiesiskais regulējums

Grozījumi Saeimas kārtības rullī

Likumprojekts Nr.: 857/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 06.03.2025.

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar 5.5 nodaļu, kurā noteikts Latvijas Bankas prezidenta pienākums reizi gadā rakstveidā sniegt Saeimai ziņojumu par Latvijas Bankas darbu un noteikta šī ziņojuma sniegšanas kārtība.

Likumprojekts Nr.: 267/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 06.03.2025.

Likumprojekts ieviesīs vairākus būtiskus grozījumus Saeimas kārtības rullī. Grozījumi likuma 30., 87.1, 90.1, 96.1, 99. un 114. pantā paredz apvienot vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu un gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu un turpmāk noformēt tos kā vienu likuma projektu – par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam. Vidēja termiņa budžeta ietvars būs budžeta likumprojekta neatņemama sastāvdaļa. Jaunais 118.4 pants iestrādāts pamatojoties uz izdarītajiem grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību un paredz, ka finanšu ministrs reizi gadā sniedz ziņojumu Saeimas sēdē par Ministru kabineta iesniegto Stabilitātes programmu un iespējamajiem budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem. Par deputātu atvaļinājumiem līdz šim lēma Saeima. Grozījumi Kārtības ruļļa 8. pantā paredz, ka par deputātu atvaļinājumiem un to pagarināšanu lems Prezidijs. Grozījums 114. panta 3. punktā paredz, ka arī tos likumprojektus, kas groza likumu, ar kuru apstiprināts starptautiskais līgums, pieņem tikai divos lasījumos. Līdz šim divos lasījumos pieņēma tikai tos likumprojektus, kuri paredz starptautisko līgumu apstiprināšanu. Jaunajā 32. pantā ir noteikts, ka deputāti no sava vidus ievēl balsu skaitītājus uz visu Saeimas laiku. Līdz šim tas Saeimas kārtības rullī nebija regulēts. Grozījums 95.1 pantā paredz, ka parlamentārā sekretāra iesniegtu priekšlikumu varēs atsaukt gan pats parlamentārais sekretārs, gan attiecīgais ministrs.

Likumprojekts Nr.: 803/Lp14. Izsludināts: 14.03.2025.

Likumprojekts papildina likumu ar 118.4 pantu šādā redakcijā:

118.4  (1) Ministru kabinets ne retāk kā reizi divos gados un ne vēlāk kā 15.septembrī iesniedz Saeimai  ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas politikā. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.

(2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs Ministru kabineta ziņojumu iekļauj izskatīšanai Valsts valodas dienai tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.

(3) Saeimas sēdē, kurā tiek izskatīts minētais ziņojums, Ministru kabineta pilnvarotais pārstāvis ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates, kurās var piedalīties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs un pa vienam deputātam no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi Ministru kabineta pārstāvis.

(4) Pirms Ministru kabineta pārstāvja ziņojuma Saeimas sēdē Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rīko Ministru kabineta iesniegtā ziņojuma publisku apspriešanu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šim nolūkam var pieprasīt vajadzīgās ziņas, paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pieaicināt un uzklausīt lietpratējus un sabiedrības pārstāvjus. Saeima nodrošina Ministru kabineta ziņojuma publiskās apspriešanas tiešraidi Saeimas tīmekļa vietnē.

Likuma 118.4 pants ir nepieciešams, lai nodrošinātu pastāvīgu un pārskatāmu valsts valodas stiprināšanas politikas uzraudzību. Ziņojuma iesniegšana Saeimai ļautu sekot līdzi paveiktajiem darbiem un plānotajām iniciatīvām valsts valodas saglabāšanā un attīstībā. Savukārt atklāta ziņojuma izskatīšana Saeimas komisijā nodrošina atklātību un iespēju sabiedrībai un deputātiem aktīvi piedalīties diskusijās, kā arī izvērtēt, cik efektīvi tiek realizēti šie pasākumi.

Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā

Likumprojekts Nr.: 539/Lp14. Izsludināts: 04.03.2025.

Likums paredz uzlabot divas esošas īpašumu atsavināšanas procedūras, lai veicinātu efektīvāku resursu izmantošanu, kā arī uzlabojot sabiedrībai nozīmīgu objektu izveidošanu pēc iespējas īsākos termiņos. Šo procedūru uzlabošana ir īpaši svarīga esošajos ģeopolitiskajos apstākļus, kā arī ievērojot valstiski nozīmīgu objektu īstenošanas nepieciešamību dažādās valsts tautsaimniecības jomās un civili-militārajā aizsardzības jomā. Viens likuma grozījums paredz atvieglot nelielu nekustamo īpašumu līdz 200 kvadrātmetru platībā atsavināšanas atvieglošanu, atsakoties no nekustamā īpašuma vērtēšanas, ja nepastāv strīds starp darījuma pusēm. Šis grozījums samazina administratīvo slogu un valsts vai pašvaldību izdevumus. Otrs likuma grozījums paredz iespēju nacionālo interešu objektiem Ministru kabineta līmenī noteikt nepieciešamās attīstības robežas un pielietot servitūta iespējas, lai atsavināšanas procedūras izpildes laikā būtu iespējams veikt projektēšanas darbus un uzsākt objekta būvdarbus. Vienlaikus nekustamā īpašuma īpašniekam tiek maksāta nomas maksa par servitūta izmantošanu.

Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā

Likumprojekts Nr.: 824/Lp14. Izsludināts: 04.03.2025.

Likumprojekta mērķis ir piešķirt Ministru kabinetam deleģējumu paredzēt nosacījumus un kārtību, kādā lielā komercsabiedrība apliecina faktu, ka tā neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm, kad tai objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams saņemt finanšu pārskatu datus no tās saistītiem uzņēmumiem, kas reģistrēti ārvalstīs.

Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā

Likumprojekts Nr.: 824/Lp14. Izsludināts: 04.03.2025.

Likumprojekta mērķis ir piešķirt Ministru kabinetam deleģējumu paredzēt nosacījumus un kārtību, kādā lielā komercsabiedrība apliecina faktu, ka tā neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm, kad tai objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams saņemt finanšu pārskatu datus no tās saistītiem uzņēmumiem, kas reģistrēti ārvalstīs.

Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā

Likumprojekts Nr.: 872/Lp14. Nodots komisijai: 06.03.2025.

Pagarināt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (turpmāk – Izšķērdēšanas novēršanas likums) noteiktos publiskas personas nekustamā īpašuma nomas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību maksimālos termiņus no 30 līdz 70 gadiem, tādejādi veicinot investīciju apjomu publiskas personas īpašumos un publisko personu attīstības mērķu sasniegšanu.

Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā

Likumprojekts Nr.: 863/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 13.03.2025.

Lai nodrošinātu, ka arī pēc 2026. gada 1. janvāra Nodokļu un muitas policijai jau kā atsevišķai tiešās pārvaldes iestādei ir tiesības veikt administratīvo pārkāpuma procesu par šajā Likumā noteiktajiem konkrētajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā, likumprojektā iekļauti grozījumi likuma 29. panta sestajā un astotajā daļā, nosakot, ka Nodokļu un muitas policija veic administratīvā pārkāpuma procesu par šī Likuma:

  • 4. pantā minēto pārkāpumu, kas skar attiecīgās iestādes pamatfunkcijas;
  • 6. pantā minēto pārkāpumu.

Nodokļu un muitas policijas likuma 11. panta trešajā daļā ir noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas ierēdņa likumīgās prasības, ko tas izvirzījis, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligātas, savukārt Likuma 4. pantā ir noteikta administratīvā atbildība par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu. Likuma 6. pantā ir noteikta administratīvā atbildība par personas identitātes slēpšanu, sniedzot iestādei nepatiesus personas datus, vai personas identitātes neatklāšanu, (panta pirmā daļa) un par citas personas identitātes izmantošanu (panta otrā daļa).

Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā

Likumprojekts Nr.: 863/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 13.03.2025.

Lai nodrošinātu, ka arī pēc 2026. gada 1. janvāra Nodokļu un muitas policijai jau kā atsevišķai tiešās pārvaldes iestādei ir tiesības veikt administratīvo pārkāpuma procesu par šajā Likumā noteiktajiem konkrētajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā, likumprojektā iekļauti grozījumi likuma 29. panta sestajā un astotajā daļā, nosakot, ka Nodokļu un muitas policija veic administratīvā pārkāpuma procesu par šī Likuma:

  • 4. pantā minēto pārkāpumu, kas skar attiecīgās iestādes pamatfunkcijas;
  • 6. pantā minēto pārkāpumu.

Nodokļu un muitas policijas likuma 11. panta trešajā daļā ir noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas ierēdņa likumīgās prasības, ko tas izvirzījis, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligātas, savukārt Likuma 4. pantā ir noteikta administratīvā atbildība par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu. Likuma 6. pantā ir noteikta administratīvā atbildība par personas identitātes slēpšanu, sniedzot iestādei nepatiesus personas datus, vai personas identitātes neatklāšanu, (panta pirmā daļa) un par citas personas identitātes izmantošanu (panta otrā daļa).

Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums

Likumprojekts Nr.: 876/Lp14. Nodots komisijai: 13.03.2025.

Likumprojekta mērķis ir novērst vai mazināt pret Latvijas nacionālo drošību vērstu kaitīgu un bīstamu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pasākumu turpmāku iespējamību.

Likumprojekts nosaka Latvijas Republikas pienākumu īstenot pasākumus, lai novērstu draudus valsts drošībai, kas saistīti ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas aktivitātēm. Likums paredz ierobežojumus noteiktām personām, piemēram, konkrētām valsts amatpersonu grupām, tiesu un prokuratūras darbiniekiem, kā arī kritiskās infrastruktūras atbildīgajām personām, liedzot tām izbraukt uz minētajām valstīm vai šķērsot to teritoriju tranzītā. Šie ierobežojumi tiek noteikti, lai nepieļautu informācijas noplūdi un valsts drošības apdraudējumu.

Likums arī paredz izņēmumus, atļaujot izbraukšanu amata pienākumu veikšanai vai humānu apsvērumu dēļ, ja saņemta attiecīga atļauja. Ministru kabinets ir atbildīgs par izbraukšanas atļauju piešķiršanas kārtību un informācijas sistēmas izveidi, kas nodrošinātu šo procesu uzraudzību. Tāpat likums nosaka sankcijas par aizlieguma pārkāpšanu, tostarp darba attiecību izbeigšanu ar personām, kas neievēro noteiktos ierobežojumus.

Grozījumi Iesniegumu likumā

Likumprojekts Nr.: 877/Lp14. Nodots komisijai: 13.03.2025.

Projektā paredzēts pienākums iesniegumu pārsūtīt kompetentajai iestādei un samazināt termiņu iesnieguma pārsūtīšanai uz piecām darbdienām. Iestādes pienākums pārsūtīt iesniegumu kompetentajai iestādei mazinās personas administratīvo slogu un veicinās Iesniegumu likuma mērķa sasniegšanu, mazinot birokrātiju.

Lai samērotu iesniegumu izskatīšanas termiņus kopumā un mazinātu birokrātiju, projekts paredz grozīt arī Iesniegumu likuma 4.panta pirmo daļu un otro daļu, aizstājot tajās paredzēto termiņu iesniedzēja informēšanai un iesnieguma pārsūtīšanai no septiņām uz piecām darbdienām. Lai visos gadījumos atbildes sniegšanas termiņa skaitīšanai būtu viens atskaites datums – iesnieguma saņemšanas datums, kā arī ņemot vērā būtiski saīsināto atbildes sniegšanas termiņu, projektā paredzēts, ka atbildes sniegšanas termiņu sāk skaitīt no dienas, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi pārsūtīto iesniegumu.

Tāpat  iesniegums, līdz tas nonāk izskatīšanā kompetentajā iestādē, var tikt pārsūtīts vairākkārt. Piemēram, izskatot pārsūtīto iesniegumu, kas pirmsšķietami ir attiecīgās iestādes kompetencē, pēc satura var tikt konstatēts, ka tā izskatīšana un atbildes sniegšana pēc būtības tomēr ir citas iestādes kompetences jautājums, un iesniegums ir pārsūtams atkārtoti. Līdz ar to likumā jāparedz tāds termiņš iesnieguma izskatīšanai, kas ļauj sniegt atbildi termiņā arī iesnieguma pārsūtīšanas gadījumā.

Vienlaikus paredzēts arī izņēmums – ja tas ir lietderīgi, iestāde var nepiemērot šā panta pirmo daļu un piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas informē iesniedzēju, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav šīs iestādes kompetencē un, ja iespējams, norāda kompetento iestādi. Šāds izņēmums ir vērsts uz personas interešu aizsardzību un uz tiesību iestādei izvērtēt pārsūtīšanas lietderību saglabāšanu.

Grozījumi Tiesībsarga likumā

Likumprojekts Nr.: 770/Lp14. Izsludināts: 19.03.2025.

Likumprojekta mērķis ir Tiesībsarga likumā skaidri noteikt tiesībsargu kā valsts preventīvā mehānisma funkcijas un uzdevumu veicēju, kā arī noteikt tiesībsargam tiesības veikt datu apstrādi.

Līdz šim Tiesībsarga likums noteica tiesībsarga tiesības bez speciālas atļaujas apmeklēt “slēgta tipa iestādes”, tomēr ar to netika aptvertas visas brīvības ierobežošanas vietas, tāpēc tagad likumā tiks lietots termins “brīvības ierobežošanas vietas”. Tāpat tiesībsargam tiek paredzētas tiesības sniegt ieteikumus attiecībā uz izturēšanos pret personām, kuras uzturas brīvības ierobežošanas vietās, kā arī nepieciešamajiem pilnveidojumiem attiecībā uz uzturēšanās apstākļu uzlabošanu šajās vietās un citus ieteikumus privātpersonas cilvēktiesību aizsardzībai. Savukārt, lai tiktu īstenoti Tiesībsarga likumā noteiktie uzdevumi, ir būtiski, lai tiesībsargs saņemtu atgriezenisko saikni par sniegto ieteikumu ieviešanu. Piemēram, parasti pirmais solis dialoga veidošanai pēc pārbaudes vizītes ir rakstiskas atbildes sniegšana par tiesībsarga sniegto rekomendāciju ieviešanu. Likuma 13. pants ir precizēts, nosakot, ka valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, biedrības un nodibinājumi, reliģiskās organizācijas un citas iesaistītās puses rakstiski informē tiesībsargu par ieteikumu ieviešanas rezultātiem.

Likumprojekts Nr.: 893/Lp14. Nodots komisijai: 27.03.2025.

Likumprojekta mērķis ir noteikt to, ka tiesībsargu pēc Valsts prezidenta ierosinājuma amatā apstiprina Saeima. Likumprojekts arī nosaka to, ierosinājums par tiesībsarga amata kandidātu iesniedzams Saeimas Prezidijam ne vēlāk kā 60 dienas pirms esošā tiesībsarga pilnvaru termiņa beigām.

Mākslīgā intelekta centra likums

Likumprojekts Nr.: 811/Lp14. Izsludināts: 19.03.2025.

Likumprojekta mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu un noteikt tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko sektoru, privāto sektoru un augstskolām, tādējādi:

  1. apvienojot publiskā sektora, privātā sektora, kā arī augstskolu resursus, lai sekmētu savstarpējo partnerību un inovāciju ieviešanu un attīstību;
  2. veicinot mākslīgā intelekta iniciatīvu īstenošanu jomās ar augstu potenciālu atbilstoši nacionālajām interesēm;
  3. sekmējot sabiedrības prasmes un vienlīdzīgu pieeju mākslīgā intelekta jomā;
  4. nodrošinot, ka mākslīgā intelekta sistēmas tiek izmantotas ētiski, atbildīgi un droši, ievērojot cilvēka pamattiesības.

Likums noteiks nodibinājuma “Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs” mērķi, uzdevumus, organizatorisko struktūru un finansēšanas kārtību, lai uzlabotu sabiedrības labklājību un veicinātu ekonomisko izaugsmi, kā arī novērstu ar mākslīgā intelekta lietošanu saistītos riskus.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Likumprojekts Nr.: 884/Lp14. Nodots komisijai: 20.03.2025.

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta priekšlikumiem, kas vērsti uz piekļuves ierobežošanu informācijai un tehnoloģijām, kas ir nozīmīgas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai un valsts drošībai. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt šādas informācijas un tehnoloģiju aizsargāšanu no personām, kuras ir nelojālas Latvijas Republikai, kā arī no Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos apstākļus un ar tiem saistītos riskus. Likumprojekta mērķis ir: 1) nodrošināt Direktīvas pārņemšanu, stiprināt kritiskās infrastruktūras noturību; 2) nodrošināt piekļuves ierobežošanu kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai un tehnoloģijām personām, kuras tiek atzītas par nelojālām Latvijas Republikai.

Grozījumi Latvijas Bankas likumā

Likumprojekts Nr.: 892/Lp14. Nodots komisijai: 27.03.2025.

Likumprojekta mērķis ir noteikt to, ka Latvijas Bankas prezidentu pēc Valsts prezidenta ierosinājuma ievēlē amatā Saeima. Likumprojekts arī nosaka to, ka Valsts prezidents kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam iesniedz Saeimas Prezidijam ne vēlāk kā 60 dienas pirms esošā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa beigām.

Grozījumi Valsts kontroles likumā

Likumprojekts Nr.: 894/Lp14. Nodots komisijai: 27.03.2025.

Likumprojekta mērķis ir noteikt to, ka Valsts kontrolieri pēc Valsts prezidenta ierosinājuma amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem. Likumprojekts arī nosaka to, ka Valsts prezidents kandidatūru valsts kontroliera amatam iesniedz Saeimas Prezidijam ne vēlāk kā 60 dienas pirms esošā valsts kontroliera pilnvaru termiņa beigām.

Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā

Likumprojekts Nr.: 897/Lp14. Nodots komisijai: 27.03.2025.

Lai novērstu administratīvo slogu organizācijām, uzņēmumiem un publiskās varas pārstāvjiem, likumprojektā paredzēti grozījumi likuma 3. pantā, ar kuriem tiek izslēgts panta ceturtās daļas 2.punkts un grozīta ar to saistītā šā panta ceturtās daļas 4.punkta redakcija, kas paredz ka interešu pārstāvības reģistrā tiek reģistrēti ne tikai paši interešu pārstāvji, bet arī tos pašus pārstāvēt tiesīgās personas. Likumprojekta 2.pants paredz interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas ieviešanas termiņa pagarinājumu par trim gadiem – līdz 2028. gada 1. septembrim, bet termiņu reģistrāciju reglamentējošo Ministru kabineta noteikumu izdošanai – līdz 2027. gada 31. augustam,

Tāpat Likumprojekts paredz, ka līdz pārstāvības reģistra darbības uzsākšanai ir pagaidu risinājums, proti, interešu pārstāvju saraksta uzturēšana, kas jau saturētu plašākai sabiedrībai publiski pieejamu informāciju par interešu pārstāvjiem. Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar jauniem pārejas noteikumiem, kas noteic, ka šo interešu pārstāvju sarakstu uzturētu Uzņēmumu reģistrs un ziņu iekļaušana tajā būtu brīvprātīga, proti, interešu pārstāvis varētu izvēlēties, vai iesniegt iesniegumu par ziņu iekļaušanu sarakstā vai nē. Paredzams, ka interešu pārstāvju sarakstā par juridiskajām personām – interešu pārstāvjiem tiktu iekļauta informācija par šo personu juridisko formu, nosaukums, reģistrācijas numurs, kā arī reģistrācijas valsts; savukārt par fiziskajām personām – interešu pārstāvjiem – vārds, uzvārds un personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi).

Tāpat Likumprojekts noteic, ka Uzņēmumu reģistrs nodrošinās interešu pārstāvju sarakstā ietverto informācijas publisku pieejamību atvērto datu formātā, aktualizējot šīs ziņas ne retāk kā reizi mēnesī.

Par Līgumu par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā

Likumprojekts Nr.: 805/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 27.03.2025.

Likumprojekta mērķis ir pievienoties Līgumam par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā (Treaty on Principles Governing the Activities of States in the Exploration and Use of Outer Space, including the Moon and Other Celestial Bodies), kas tika parakstīts Londonā, Maskavā un Vašingtonā 1967. gada 27. janvārī un stājās spēkā 1967. gada 10. oktobrī.

Līgums nodrošina pamata tiesisko regulējumu darbībām kosmosā, lai veicinātu kosmosa izmantošanu miermīlīgiem nolūkiem, tostarp nosakot ka kosmoss ir brīvi pētāms un izmantojams visām valstīm, aizliedzot kosmosā izvietot kodolieročus, nepieļaujot bruņošanās sacensību kosmosā un neļaujot nevienai valstij pretendēt uz suverenitāti pār jebkuru debess ķermeni. Līgums ir būtisks, lai uzturētu mieru, drošību, mazinātu konfliktu riskus un veicinātu sadarbību, ņemot vērā pieaugošo interesi kosmosa izmantošanai dažādiem mērķiem. Līgums veicina ilgtspējīgu praksi un vienlīdzīgu piekļuvi kosmosa resursiem, nodrošinot ieguvumu kopīgu izmantošanu.

Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums

Likumprojekts Nr.: 830/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 27.03.2025.

Šā likuma mērķis ir, ņemot vērā to, ka Latvijas Republikai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij ir pienākums veikt īpašus pašaizsargājošās demokrātijas principam atbilstošus pasākumus un personām jābūt gatavām tam, ka dažas to tiesības var tikt ierobežotas, paredzēt nepieciešamu, savlaicīgu, samērīgu un pašaizsargājošās demokrātijas principam atbilstošu valsts rīcību, lai:

  1. ikvienam liegtu iespēju vērsties pret Latvijas Republiku kā demokrātisku tiesisku valsti un noliegt tās pastāvēšanas tiesības;
  2. ikvienam liegtu iespēju veikt Latvijas Republikai naidīgas, kaitnieciskas un bīstamas aktivitātes;
  3. nepieļautu Latvijas Republikas nacionālo un sabiedrības drošību apdraudošu valstu, to pilsoņu un tām lojālu personu uzkrātā kapitāla izmantošanu īpašuma tiesību realizēšanai Latvijas Republikā un attiecīgo līdzekļu novirzīšanai pret Latvijas Republikas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem;
  4. nepieļautu nekontrolējamu ietekmi uz Latvijas Republikas tautsaimniecību (ekonomiskajām interesēm), pie kā var novest Krievijas Federācijai un Baltkrievijas Republikai piederīgu personu un to kapitāla koncentrācija Latvijas Republikas teritorijā;
  5. nepieļautu Krievijas Federācijai un Baltkrievijas Republikai noteikto starptautisko sankciju apiešanu.

Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumi

Senāts uzliek pienākumu Ogres novada pašvaldībai izdot būvatļauju sakaru torņa būvniecībai

Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteicējas lūgums piemērot pagaidu noregulējumu strīdā ar Ogres novada būvvaldi par sakaru torņa būvniecību. Senāts uzlika pienākumu Ogres novada pašvaldības domei uzdot būvvaldei viena mēneša laikā izdot būvatļauju SIA „TeleTower”.

Senāta lēmums pieejams šeit.

Tiesai no jauna jāvērtē faktiskie apstākļi, kas liedz pieteicējai strādāt par tiesu ekspertu

Senāta Administratīvo lietu departaments 11.februārī nodeva jaunai izskatīšanai lietu par Tiesu ekspertu padomes lēmumu, ar kuru pieteicējai izbeigta tiesu ekspertes sertifikāta darbība. Senāts iepriekš bija vērsies Satversmes tiesā, jo secināja, ka lietā piemērojamā tiesību norma nesamērīgi ierobežo personas tiesības, kuras aizsargā Satversme. Nododot lietu jaunai izskatīšanai, apgabaltiesai, iesaistot iestādi, jānoskaidro attiecīgie faktiskie apstākļi un jāvērtē individuālie riski saistībā ar pieteicējas atrašanos tiesu eksperta amatā, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr. 2023-47-01 ietvertās atziņas.

Izskatāmajā lietā bija konstatēts, ka laikā, kad veikts nodarījums un pieņemts lēmums par krimināllietas izbeigšanu, pieteicējai bija 24 gadi. Kopš nodarījuma izdarīšanas pagājuši gandrīz divdesmit gadi. Tiesai izskatāmajā lietā nav ziņu, ka pieteicēja pēc nodarījuma 2004.gadā būtu pieļāvusi jaunus tiesību pārkāpumus, ne veicot amata pienākumus, ne ārpus amata pienākumu izpildes. Pieteicēja tiesu eksperta amatu pilda no 2006.gada, tas ir, vairāk kā desmit gadus. Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde ir norādījusi, ka pieteicēja atbildīgi un kvalitatīvi pilda savus amata pienākumus, par viņas darbu nav saņemtas pretenzijas, pieteicēja disciplināri nav sodīta. Tāpat, ņemot vērā pieteicējas profesionālās spējas, Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde arī ieteikusi kompleksi resertificēt pieteicēju specialitātēs.

Tiesu ekspertu padomes lēmums bija pamatots ar to, ka saskaņā ar Tiesu ekspertu likuma 6.panta trešās daļas 5.punktu par tiesu eksperta kandidātu nevar būt persona, kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Senāts spriedumā norāda, ka tieši individuāls vērtējums, kurā tiktu ņemts vērā gan nodarījuma smagums, gan nereabilitējošie apstākļi, gan arī laiks, kas pagājis pēc nodarījuma, un pašas personas attieksme un uzvedība pēc nodarījuma izdarīšanas, var būt viens no līdzekļiem, ar kuriem personas pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk.

Senāta kompetencē nav lietas faktisko apstākļu pārbaude un vērtēšana, tādējādi lietas apstākļu, kas attiecas uz pieteicējas nodarījumu, laiku, kas pagājis kopš nodarījuma, pieteicējas uzvedību pēc nodarījuma izdarīšanas u.c., pārbaude un vērtēšana ir apelācijas instances tiesas kompetencē.

Senāta spriedums pieejams šeit.

Senāts: ģimenes ārstiem ir tiesības slēgt koplīgumu ar Ministru kabinetu

Senāts, atstājot spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atzinis, ka ģimenes ārsti, kuri sniedz valsts apmaksātus primārās veselības aprūpes pakalpojumus, ir atzīstami par strādājošajiem Satversmes 108.panta izpratnē, kuriem ir tiesības uz koplīguma noslēgšanu jeb, precīzāk, tiesības piedalīties kolektīvajās sarunās ar Ministru kabinetu. Senāts arī atzina par pamatotu apgabaltiesas noteikto pienākumu Ministru kabinetam vest kolektīvās sarunas ar biedrību „Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”, kas pielīdzināma arodbiedrībai ģimenes ārstu tiesību pārstāvībai.

Ar pieteikumu administratīvajā tiesā bija vērsušies līdzpieteicēji – četri ģimenes ārsti un ģimenes ārstu asociācija, lūdzot atzīt, ka ģimenes ārsti, kas ir asociācijas biedri un sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar publisko tiesību līgumu, kas noslēgts starp Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādi, ir strādājošie Satversmes 108.panta izpratnē. Līdzpieteicēji lūdza arī noteikt Ministru kabinetam pienākumu vest kolektīvās sarunas ar ģimenes ārstu asociāciju, lai nodrošinātu līdzpieteicēju tiesības uz koplīguma noslēgšanu. Administratīvā rajona tiesa apmierināja pieteikumu, tāpat arī Administratīvā apgabaltiesa.

Ministru kabinets iesniedza kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu, uzskatot, ka apgabaltiesa nepamatoti secinājusi, ka asociācija var būt ģimenes ārstu pārstāvis kolektīvajās sarunās un koplīguma noslēgšanā.

Senāts, pirmkārt, vērtēja, vai ģimenes ārsti ir atzīstami par strādājošajiem Satversmes 108.panta izpratnē, proti, vai viņi ir atkarīgi no Ministru kabineta kā darba devēja. Senāts norādīja, ka Satversmē lietoto jēdzienu saturs vienmēr noskaidrojams pēc to jēgas un mērķa. Līdz ar to nevar būt pamatots ieskats, ka Satversmes 108.panta garantijas attiecas tikai uz personām, kuras nodarbinātas darba tiesisko attiecību ietvaros uz darba līguma pamata, bet ģimenes ārsti attiecībās ar valsti būtu atstājami ārpus Satversmes 108.panta tvēruma. Ģimenes ārstu tiesiskā statusa organizācija attiecībās ar valsti, viņu tiesību un pienākumu apjoms nerada šaubas par to, ka ģimenes ārsti atzīstami par strādājošajiem Satversmes 108.panta kontekstā.

Otrkārt, Senāts izvērtēja lietas dalībnieku atšķirīgos viedokļus par to, kam ģimenes ārstu interesēs ir tiesības piedalīties kolektīvajās sarunās ar Ministru kabinetu. Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa nav pilnvērtīgi izvērtējusi ģimenes ārstu asociācijas kā strādājošo pilnvarotas pārstāves tiesības piedalīties kolektīvajās sarunās, taču tas nav ietekmējis lietas iznākumu pēc būtības, jo asociācija ir pareizi pielīdzināta arodbiedrībai, lai nodrošinātu ģimenes ārstu tiesības uz brīvām kolektīvajām sarunām. Līdz ar to ir pamatoti noteikts arī Ministru kabineta pienākums vest kolektīvās sarunas ar ģimenes ārstu asociāciju.

Treškārt, Senāts skatīja jautājumu par tiesību uz kolektīvajām sarunām saturu, tostarp to kopsakaru ar citiem interešu aizsardzības līdzekļiem un potenciālo ietekmi uz tiesisko sistēmu kopumā. Ministru kabinets kasācijas sūdzībā norādījis, ka pārsūdzētais spriedums apdraud valsts būtību, radot nesamērīgu slogu valsts budžetam vai plašu tiesvedību risku, un šajā strīdā ģimenes ārstu asociācijai bija jāizmanto savas iespējas iesaistīties politikas veidošanas un likumdošanas procesos. Senāts norādīja, ka darba devējam arī publiskajā sektorā nav pienākuma kolektīvo sarunu laikā pakļauties pilnīgi visām nodarbināto prasībām, tāpēc nevar piekrist Ministru kabineta viedoklim, ka šis nodarbināto interešu aizstāvības instruments apdraud valsts būtību. Senāts arī uzsvēra, ka Satversmē paredzētās tiesības uz kolektīvajām sarunām nav jāsaprot kā a priori garantētas tiesības uz noteikta satura koplīguma noslēgšanu. Ministru kabinetam nav uzlikts pienākums noslēgt koplīgumu ar ģimenes ārstu asociāciju, bet gan paredzēts pienākums vest kolektīvās sarunas ar asociāciju, un šāds pienākums ir pamatots un tiesisks.

Senāta spriedums pieejams šeit.

Administratīvo lietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: februārī klasifikatoros pievienoti nolēmumi

Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros februārī pievienoti deviņpadsmit Administratīvo lietu departamenta nolēmumi.

Spriedums SKA-297/2024

Neiegūtās peļņas pierādīšanas standarts publisko iepirkumu lietās

Neiegūtās peļņas atlīdzinājuma lietās nebūtu pamatoti, ka gadījumā, ja principā nav šaubu par to, ka privātpersonai ir radīti zaudējumi, tiesa nenosaka nekādu atlīdzinājumu tikai tāpēc, ka nav iespējams konstatēt precīzu tā apmēru vai personas prasīto maksimālo apmēru. Šāda pieeja padarītu Eiropas Savienības tiesībās garantēto tiesību uz atlīdzību īstenošanu praktiski neiespējamu.

Tā kā neiegūtā peļņa vienmēr ir hipotētiska un tādēļ tās apmērs nevar būt precīzi pierādāms līdz pēdējam centam, ir atzīstams par pierādītu tāds apmērs, kāds tas pietiekami ticami varētu būt. Cietušā pienākums pierādīt zaudējumus nedrīkst būt tik strikts, ka apgrūtina to pierādīšanu tādā mērā, kas negatīvi ietekmētu iespēju pārkāpuma gadījumā saņemt zaudējumu atlīdzību.

Neiegūtās peļņas apmēra noteikšana primāri ir balstāma uz ekonomiskiem aprēķiniem, ņemot vērā privātpersonas tāmē aprēķinātās izmaksas un to, vai laikā, kad līgums bija izpildāms, tās attiecīgajā apmērā ticami varēja būt, proti, vai nepastāvēja kādi būtiski apstākļi, kas izmaksas varēja ietekmēt, kas savukārt peļņu palielinātu vai samazinātu. Situācijā, kad nav iespējams noteikt precīzu zaudējumu apmēru, tiesai jāraugās, vai privātpersonas norādītās attiecīgās izmaksas ir pietiekami ticamas kopumā.

Objektīvās izmeklēšanas princips zaudējumu atlīdzināšanas lietās

Administratīvajā procesā iedibinātais objektīvās izmeklēšanas princips prasa no tiesas aktīvu iesaisti lietas izskatīšanā. Vienlaikus no tā neizriet tiesas pienākums iestāties pieteicēja vietā un meklēt pieteicēja pozīcijas apstiprinošus pierādījumus. Šāda pieeja balstīta gan tajā, ka tiesai vispār nav jānostājas viena procesa dalībnieka pusē, gan tajā, ka zaudējumu atlīdzināšanas lietās informācija par ciestajiem zaudējumiem vislabāk ir zināma tieši pašai cietušajai personai. Tādējādi objektīvās izmeklēšanas princips zaudējumu atlīdzināšanas lietās nesniedzas tik tālu, ka pašai tiesai būtu jāiegūst konkrēti pierādījumi vai jādod personai tādi norādījumi par pierādījumu iesniegšanu, lai panāktu tieši pieteikuma apmierināšanu. Zaudējumu atlīdzināšanas lietās objektīvās izmeklēšanas principam un tiesas aktīvai iesaistei pierādījumu vākšanā var būt mazāka loma nekā citās administratīvajās lietās. Tomēr minētais nenozīmē, ka tāpēc šajās lietās objektīvās izmeklēšanas princips nebūtu piemērojams vispār. Tiesa var dot (tai attiecīgos apstākļos ir jādod) tādus norādījumus, lai tiktu nodrošinātas personas tiesības un dota iespēja izpildīt pienākumu pierādīt savu prasījumu. Procesa dalībniekiem ne vien no sprieduma, bet jau lietas pēc būtības izskatīšanas laikā būtu jāsaprot, vai ir nepieciešama papildu pierādījumu iesniegšana. Pretējā gadījumā var rasties situācija, ka zaudējumu atlīdzināšanas lietās principā ir izslēgta iespēja nonākt pie personai pilnībā vai daļā labvēlīga sprieduma, kas savukārt būtu pretēji efektīvai tiesību aizsardzības būtībai. Tādēļ, lai tiesību aizsardzība būtu efektīva, sagaidāms, ka tiesa rīkojas aktīvāk un nepieciešamības gadījumā dod procesa dalībniekam atbilstošus norādījumus vai ieteikumus.

Lēmums SKA-439/2025

Kaitējums personas saimnieciskās darbības interesēm un konkurētspējai kā nozīmīgs apsvērums, lemjot par nepieciešamību piemērot pagaidu aizsardzību.

Lemjot par pagaidu aizsardzības piemērošanu būtu jāņem vērā arī koncerna darbības mērķis, saimnieciskās intereses un būvatļaujas neizdošanas ietekme gan uz atsevišķas sabiedrības, gan koncerna konkurētspēju. Būvatļaujas neizdošanas dēļ prognozējamais tiesisko interešu aizskārums ir aplūkojams plaši un no koncernā ietilpstošo sabiedrību kopējā saimnieciskās darbības mērķu viedokļa – vērtējot neizdotās būvatļaujas ietekmi gan uz atsevišķas sabiedrības, gan uz koncerna tiesiskajām interesēm to kopsakarā.

Vispārzināms fakts ir tehnoloģiju straujā attīstība sakaru nozarē un nepieciešamība regulāri pilnveidot un paplašināt attiecīgajai pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo infrastruktūru. Apstākļos, kad šādu tehnoloģiju un to sniegto pakalpojumu attīstītājiem tiek liegta infrastruktūras attīstība, ir saskatāma būtiska šķēršļa rašanās infrastruktūras attīstītāja un sakaru pakalpojumu sniedzēja konkurētspējai tirgū. Nepamatotu administratīvu šķēršļu likšana saimnieciskās darbības attīstībai tādā tirgus situācijā var netaisnīgi ietekmēt šo komersantu savstarpējo konkurenci.

Šie apstākļi aplūkojami subjektīvā kritērija izpildes kontekstā, lemjot par pagaidu aizsardzības piemērošanu.

Lēmuma par būvatļaujas neizdošanu telekomunikāciju sakaru torņa būvniecībai saturs

Pašvaldība, līdzsvarojot iedzīvotāju un sakaru pakalpojumu sniedzēja intereses, bez pietiekama pamatojuma nav tiesīga sniegt priekšroku iedzīvotāju interesēm, ignorējot apstākli, ka sakaru pakalpojumu sniedzēja būvniecība iecerēta atbilstoši teritorijas plānojumā paredzētajam izmantošanas veidam, un tādējādi ignorējot citu personu tiesības un tiesiskās intereses. Lēmums, ar kuru aizliegta telekomunikāciju sakaru torņa būvniecība, nedrīkst saturēt tikai vispārīgus argumentus, kuri nav balstīti tiesību normās un nesatur pietiekamu juridisku pamatojumu būvatļaujas izdošanas atteikumam.

Spriedums SKA-134/2024

Lēmuma, ar kuru aizliedz personai iegūt būtisku netiešu līdzdalību, būtība

Lēmums, ar kuru aizliedz personai iegūt būtisku netiešu līdzdalību, tiesisko seku ziņā var atstāt ietekmi vien uz balsstiesību izmantošanu. Šāds aizliegums nenozīmē, ka darījums atzīts par spēkā neesošu.

Tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežošana, lai aizsargātu valsts noslēpumu

  1. Tiesības iepazīties ar lietas materiāliem ir tiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļa. Tomēr šādas administratīvā procesa dalībnieka tiesības nav absolūtas. Ja tiesa administratīvajā procesā konstatē pamatu un nepieciešamību aizsargāt valsts noslēpumu, tā uz likuma pamata ar motivētu lēmumu var ierobežot procesa dalībnieku tiesības iepazīties ar konkrētiem lietas materiāliem.
  2. Arī lietās, kas attiecas uz valsts drošību, jāpastāv noteiktām tiesību aizsardzības garantijām. Tāpēc ikvienā gadījumā jāpārbauda, vai ar ierobežojumu procesa dalībniekam iepazīties ar informāciju, kas ir valsts noslēpums, netiek pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu. To pārbaudot, nepieciešams izvērtēt visu procesu kopumā, ievērojot arī noteikto ierobežojumu līdzsvarojošos pasākumus.
  3. Neviena tiesību norma neierobežo tiesas tiesības pieprasīt iestādei informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, un iepazīties ar to. Iespēja tiesai pieprasīt un pašai izvērtēt visus nepieciešamos materiālus, lai uz to pamata pārbaudītu pārsūdzētā lēmuma pamatotību un tiesiskumu, ir uzskatāms par svarīgu un nepieciešamu līdzsvarojošu pasākumu personas tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumam, kam konkrētajā procesā ir jābūt nodrošinātam. Arī tas nodrošina vajadzīgo procesuālo līdzsvaru personas tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumam, ja tiesa ievērojot ar valsts noslēpuma aizsardzību saistītos ierobežojumus, spriedumā ir atspoguļojusi lietā pārbaudītos jautājumus un savus secinājumus par tiem, cik tas iespējams.
  4. Demokrātiskā tiesiskā valstī gadījumā, kad nav nekādu objektīvu apstākļu, kas norādītu uz tiesas neobjektivitāti, nav pieļaujama un nav pieņemama tiesas veikto procesuālo darbību un tādējādi tiesas procesa tiesiskuma apšaubīšana tikai tāpēc, ka tiesa likumā noteiktajā kārtībā ir ierobežojusi procesa dalībnieka piekļuvi lietas materiāliem, jo īpaši apstākļos, kad tiesas rīcību un spriedumu pārbauda augstākas instances tiesa. Līdz ar to tiesai ir piešķirti pietiekami procesuālie instrumenti, lai tiesas procesā līdzsvarotu personām noteikto tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumu un nodrošinātu pārsūdzētā lēmuma pārbaudi neatkarīgā un objektīvā tiesā, ko prasa Latvijas Republikas Satversmes 92. pants.

Spriedums SKA-581/2024

Tiesas pienākums pieaicināt komersantu lietā trešās personas statusā, ja ir izšķirams strīds par tādas iestādes rīcībā esošas informācijas izsniegšanu, kas potenciāli satur komercnoslēpumu

Gadījumā, ja tiesā ir izšķirams strīds par tādas iestādes rīcībā esošas informācijas izsniegšanu, kas potenciāli satur komercnoslēpumu, tiesai ir jānoskaidro paša komersanta viedoklis šajā jautājumā. Tas darāms, pieaicinot komersantu lietā trešās personas statusā, dodot tam iespēju piedalīties šajā procesā un izteikties par pieprasītās informācijas tiesisko dabu un ietekmi uz komersanta komerciālajām interesēm, ja tā tiktu izsniegta informācijas pieprasītājam.

Tas, ka komersanta viedoklis tiesai nav saistošs un komercnoslēpuma izsniegšana vispārīgi nav izslēgta, ja informācijas pieprasītāja pamatotai interesei konkrētos apstākļos dodama priekšroka iepretim komersanta interesei, nemaina to, ka komersantam ir dodama iespēja piedalīties procesā.

Tiesa atbilstoši minētajai kārtībai var nerīkoties un komersanta viedokli nenoskaidrot vienīgi tad, ja ir acīmredzams, ka pieprasītā informācija pretēji iestādes apgalvotajam komercnoslēpumu tomēr nesatur.

Informācija, ko komersanti regulāri apkopo un iesniedz nodokļu administrācijai, var saturēt arī konfidenciālu informāciju par komersantu

Saskaņā ar nodokļu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem nodokļu maksātājiem ir (vai var būt) pienākums Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt dažāda rakstura informāciju, tostarp arī tādu, kas pēc savas tiesiskās dabas ir konfidenciāla (kas citstarp ietver arī komercnoslēpumu saturošu informāciju). To ir ņēmis vērā arī likumdevējs, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.pantā nostiprinot nodokļu administrācijas konfidencialitātes pienākumu.

Tas, ka atbilstoši normatīvo aktu prasībām nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam konkrētu informāciju, nemaina to, ka šī informācija var būt ierobežotas pieejamības, tostarp komercnoslēpums.

Satversmes tiesas nolēmumi un aktualitātes

Pienākums lietot valsts valodu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā atbilst Satversmei

Satversmes tiesa 2025. gada 13. februārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-06-01. Satversmes tiesa atzina, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas, kas nosaka pienākumu lietot valsts valodu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā, atbilst Satversmei. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc politiskās partijas ““Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” pieteikuma. Satversmes tiesa savā spriedumā uzsvēra, ka Latvijas drošību ietekmē ģeopolitiskais novietojums, proti, tās kaimiņvalsts ir Krievija, kuras šā brīža ideoloģija ir vērsta uz karu un agresiju pret kaimiņvalstīm. Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi tiek īpaši vērsti uz valstīm, kurās plānota vēlēšanu norise. Tādēļ priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir svarīgi mazināt iespēju izplatīt agresīvu politiku atbalstošus vēstījumus valodā, kas var tikt izmantota kā Krievijas ideoloģijas nesēja.

Spriedums pieejams šeit.

Satversmei atbilst patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēma

Satversmes tiesa 2025. gada 28. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-04-01. Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošu uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēmu, ciktāl tā attiecas uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tiesa uzsvēra, ka likumdevēja izraudzītais uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas princips ir pamatots ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem.

Spriedums pieejams šeit.

Satversmes tiesa vēršas Eiropas Savienības Tiesā lietā par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un ar to saistīto kredīta procentu kompensāciju

Pirmdien, 31. martā, Satversmes tiesa pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2024-09-01 “Par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.4 panta otrās, trešās (redakcijā, kas bija spēkā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 4. jūnijam), ceturtās, piektās, sestās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās, piecpadsmitās daļas un pārejas noteikumu 43. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.4 panta desmitās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”.

Satversmes tiesa nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai šādus jautājumus:

  1. Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punkts un Eiropas Savienības Padomes 1998. gada 29. jūnija lēmuma par to, kā valstu iestādes apspriežas ar Eiropas Centrālo banku par tiesību aktu projektiem (Nr. 98/415/EK) 4. pants ir interpretējami tādējādi, ka tajos noteiktais dalībvalsts iestādes pienākums savlaicīgi apspriesties ar Eiropas Centrālo banku ir ievērots, ja dalībvalsts parlaments pieņem likumu pirms Eiropas Centrālās bankas atzinuma saņemšanas, tomēr pastāv procedūra, kuras ietvaros ir iespējama šā likuma otrreizēja caurlūkošana parlamentā pirms tā izsludināšanas un spēkā stāšanās?
  2. Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša, – vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punkta un Padomes lēmuma 4. panta pārkāpums ir uzskatāms par būtisku procesuālu pārkāpumu, kura dēļ dalībvalsts tiesību normas, kas pieņemtas, pārkāpjot Eiropas Savienības tiesības, nav piemērojamas?
  3. Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, – vai Eiropas Savienības tiesību pārākuma un tiesiskās drošības principi būtu interpretējami tādējādi, ka Satversmes tiesa savā nolēmumā var lemt par to, ka apstrīdēto normu tiesiskās sekas to spēkā esības laikā tiek saglabātas?

Satversmes tiesa nolēma apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Ņemot vērā minēto, šā gada 2. aprīlī plānotā Satversmes tiesas nolēmuma pasludināšana nenotiks.

Lēmums par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai pieejams šeit.