Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika un jurista palīdze Andīna Brīvule.
Tiesiskais regulējums
Grozījums Imigrācijas likumā
Likumprojekts Nr.: 561/Lp14. Izsludināts: 04.07.2024.
Lai stiprinātu valsts drošību un veicinātu starptautisko noziegumu un cilvēktiesību pārkāpumu pārtraukšanas veicināšanu saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karu Ukrainā, Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 22. septembrī pieņēma likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (stājās spēkā 2022. gada 24. septembrī), tādējādi izslēdzot Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, kas paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt Latvijas Republikā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vienlaikus paredzot, ka visas tās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kas bija izsniegtas Krievijas Federācijas pilsoņiem saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, bija attiecīgi derīgas līdz 2023. gada 1. septembrim vai 2023. gada 31. decembrim.
Savukārt, ja Krievijas Federācijas pilsonis, kurš ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, vēlējās atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, viņam līdz 2023. gada 1. septembrim bija iesniedzams apliecinājums par valsts valodas apguvi vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2) un citi nepieciešamie dokumenti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jaunas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un sniedzama attiecīgā informācija, lai nodrošinātu papildu pārbaudes veikšanu (kompetentās iestādes veic arī padziļinātu pārbaudi, izvērtējot, vai persona nerada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai).
Ievērojot valsts rīcības brīvību noteikt ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus, ir izstrādāts grozījums Imigrācijas likumā, paredzot, ka Krievijas Federācijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Ārvalstnieku likuma 23.1 pantu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz:
1) 2025. gada 15. maijam, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē līdz 2025. gada 30. aprīlim nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai;
2) 2025. gada 15. septembrim attiecībā uz personu, kurai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē līdz 2025. gada 1. maijam ir saņemta informācija par to, ka šī persona līdz 2025. gada 1. maijam vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un šai personai noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošana līdz 2025. gada 31. jūlijam, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē līdz 2025. gada 31. augustam nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā
Likumprojekts Nr.: 525/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 26.09.2024.
Ar likumprojektu paredzēts precizēt un vienkāršot iestāžu sadarbības noteikumus:
- 1) attiecinot starpresoru vienošanās kā sadarbības juridisku formu uz sadarbību ne tikai starp dažādu Ministru kabineta locekļu padotībā esošajām iestādēm, bet uz sadarbību starp jebkurām vienas publiskās personas iestādēm, tostarp starp tām, kas nav padotas Ministru kabinetam, kā arī starp iestādēm, kuras ir viena Ministru kabineta locekļa padotībā;
- 2) atsakoties no vispārēja pienākuma saskaņot starpresoru vienošanās ar augstāku iestādi, tā vietā piešķirot augstākai iestādei rīcības brīvību noteikt šādas saskaņošanas nepieciešamību;
- 3) skaidrāk nodalot sadarbību starp publiskām personām (sadarbības līgums) no sadarbības starp vienas publiskas personas iestādēm (starpresoru vienošanās).
Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā
Likumprojekts Nr.: 683/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 19.09.2024.
Likumprojekts paredz izslēgt likuma 13. panta trešo daļu, kurā šobrīd ir paredzēti ierobežojumi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai, ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 euro. Tādējādi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas apmērs turpmāk netiks ierobežots.
Likums tiks papildināts ar 12.panta 3.1 daļu šādā redakcijā: „Izmaksas par juridisko palīdzību atlīdzina atbilstoši normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksu administratīvajās lietās noteiktajiem veidiem un apmēram. Izņēmuma gadījumā iestāde vai tiesa var noteikt atlīdzināmo izdevumu apmēru, kas pārsniedz normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksu administratīvajās lietās noteikto apmēru, ja šie izdevumi ir bijuši objektīvi nepieciešami.’’
Pēc likumprojekta spēkā stāšanās MK noteikumi Nr.859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” zaudēs spēku un likuma 7.panta trešajā daļā noteiktā regulējuma piemērošanā un juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanai tiks izmantoti MK noteikumi Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”.
Tātad, tas nozīmē, ka juridiskās palīdzības izmaksas tiks aprēķinātas pēc MK noteikumiem Nr. 1493, bet izņēmuma gadījumā tiesa vai iestāde varēs noteikt apmēru, ja būs objektīva nepieciešamība atlīdzināt vairāk.
Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā
Likumprojekts Nr.: 698/Lp14. Nodots komisijai: 19.09.2024.
Likumprojekta mērķis ir veicināt samērīgu un valsts budžeta iespējām atbilstošu atlīdzības noteikšanu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem. Lai sasniegtu šo mērķi, likumprojektā tiek piedāvāti divi elementi.
Pirmkārt, likumprojektā tiek paredzēts uz laiku – diviem gadiem – apturēt publisko personu kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības pieaugumu, nepārsniedzot uz 2024. gada 31. augustu noteikto apmēru. Ministru kabinets jau ir lēmis noteikt 2025. gada ierobežojumu atlīdzības fonda pieaugumam publiskajā pārvaldē (tajā skaitā pašvaldībās, valsts un pašvaldību finansētās kapitālsabiedrībās) ne vairāk kā 2,6% apmērā pret 2024. gadu. Proti, šis Ministru kabineta lēmums attiecas uz visiem valsts un pašvaldību finansēto kapitālsabiedrību darbiniekiem. Savukārt likumprojekts paredzētu stingrākus ierobežojumus un attiektos tikai uz kapitālsabiedrību vadību.
Otrkārt, šajā periodā obligāti būtu jāpiemēro līdz šim tikai ieteikuma formā vadlīnijās noteiktais, ka tajās publisko personu kapitālsabiedrībās un publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kurām gada ieņēmumos vairāk nekā 80% veido publiskais finansējums, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības apmērs jānosaka ne vairāk kā 80% apmērā no atlīdzības valdes un padomes locekļiem līdzīga lieluma kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai – atsevišķos gadījumos – nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas. Likumprojekts neparedz iespēju šajā periodā izmantot citas vadlīnijās minētās atlīdzības palielināšanas iespējas. Likumprojekta piedāvātais regulējums tiek ieviests uz terminētu laika periodu, lai samērotu valsts budžeta iespējas un sabiedrības intereses. Papildus ir būtiski izvērtēt, vai kapitālsabiedrības juridiskā forma ir piemērotākā katrā individuālā gadījumā. Līdz 2025. gada 31. decembrim Ministru kabinetam būtu jāveic visaptverošs izvērtējums.
Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā
Likumprojekts Nr.: 703/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 19.09.2024.
Likumprojekts nosaka tostarp šādus likuma grozījumus:
- Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas savā tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicē šādu informāciju:
1) visus kandidātu sarakstus un citas šā likuma 17. panta pirmās daļas 3. punktā paredzētās ziņas par ikvienu kandidātu, izņemot kandidāta personas kodu;
2) priekšvēlēšanu programmas.
- Kandidātu sarakstus ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas izliek attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.
- Kandidātu sarakstus ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas izliek attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.
- Vēlētājiem, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Balsošanai var pieteikties ne vēlāk kā otrajā dienā pirms vēlēšanu dienas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ieslodzījuma vietas administrācijai nodrošina piekļuvi vēlētāju reģistram. Valsts digitālās attīstības aģentūra ieslodzījuma vietas administrācijai nodrošina piekļuvi Elektroniskajam tiešsaistes vēlētāju reģistram.
- Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties balsotāju sarakstā, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vai balsotāju sarakstā parakstās vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas vai kuru vēlētājs ir pilnvarojis. Par to balsotāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme. Šāda persona var būt attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, ja tā ir apmācīta Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā un rakstveidā apliecinājusi, ka neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu.
Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā
Likumprojekts Nr.: 707/Lp14. Nodots komisijai: 26.09.2024.
Likumprojekts paredz likuma pārejas noteikumus papildināt ar jaunu normu, no kuras izriet:
- 1) Uzdevums MK un attiecīgo pašvaldību domēm līdz 2024. gada 31. decembrim izvērtēt to atbildībā esošo publisko kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību darbību;
- 2) Izvērtējuma ietvaros izlemt, vai attiecīgajā publiskajā kapitālsabiedrībā vai publiski privātajā kapitālsabiedrībā ir nepieciešamība saglabāt padomes un, neesot šādai vajadzībai, tās likvidēt;
- 3) Pieņemot lēmumu saglabāt attiecīgajā kapitālsabiedrībā padomes institūciju, katrā šādā gadījumā gan MK, gan pašvaldības domei nolemt par iespējamo padomes locekļu skaita un to atlīdzības apmēra samazināšanu.
Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā
Likumprojekts Nr.: 708/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 26.09.2024.
Likumprojekts nosaka to, ka 2025. gadā valsts budžeta finansējumu politiskajai organizācijai (partijai) aprēķina un piešķir, ņemot vērā 2024. gada minimālo mēnešalgu.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumi
Senāts vērtē, vai ienākumi no videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošanas un straumēšanas ir apliekami ar nodokli
Senāts 2024. gada 26. jūlijā izskatīja administratīvo lietu, kurā bija strīds, vai pieteicējs, kas nodarbojas ar videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošanu un straumēšanu, saņemot brīvprātīgus maksājumus no tiešraižu skatītājiem, ir guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Konstatējot, ka nav izvērtēts viens no strīda izšķiršanai būtiskiem aspektiem, Administratīvās apgabaltiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai.
Pieteicējs veidoja videospēļu spēlēšanas tiešraides un straumēja tās savā kanālā sociālajā tīklā YouTube, kā arī datorspēļu straumēšanas servisā Twitch. No skatītājiem viņš par to saņēma brīvprātīgus maksājumus. Valsts ieņēmumu dienests uzskatīja, ka pieteicējs ir nodarbojies ar nereģistrētu saimniecisko darbību un guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Attiecīgi tika aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, kopumā gandrīz 14 000 eiro. Pieteicējs iestādes lēmumam nepiekrita un vērsās tiesā.
Atceļot apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteikums noraidīts, Senāts par pareizu atzina apgabaltiesas secināto, ka pieteicējs ir veicis saimniecisko darbību un guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Pretēji apgabaltiesai, Senāts atzina, ka videospēļu spēlēšanas video un tiešraides, izpildoties noteiktiem kritērijiem, var tikt atzītas par autortiesību objektiem. Līdz ar to jāvērtē, vai ir piemērojams specifiskais regulējums par atskaitāmajiem autoru un izpildītāju izdevumiem.
Kā tika norādīts, apgabaltiesa pamatoti konstatēja saimnieciskās darbības pazīmju esību. Tiešā saikne starp pieteicēja veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ļauj secināt, ka pieteicējs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Tāpat ņemama vērā pieteicēja profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot Streamlabs.com piedāvātos produktus. Līdz ar to nav šaubu, ka pieteicēja saņemtie maksājumi no skatītājiem ir uzskatāmi par tādiem ienākumiem, kas saņemti saimnieciskās darbības rezultātā.
Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja to radījusi fiziskā persona un tajā ieguldīta jaunrade. Tas, vai konkrētie video atzīstami par autortiesību objektiem, pārbaudāms, izskatot lietu pēc būtības. Ja tiks atzīts, ka pieteicējs ir radījis aizsargājamus autortiesību objektus un saistībā ar tiem saņēmis autoratlīdzību, lietā būs pamats vērtēt attaisnoto izdevumu attiecināšanu uz pieteicēja gūtajiem ienākumiem.
Senāta spriedums pieejams šeit.
Senāts izceļošanas aizliegumu atzīst par pamatotu un tiesisku
Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 22. jūlijā noraidīja pieteikumu, kurā lūgts atcelt iekšlietu ministra lēmumu par Latvijas pilsonim noteikto izceļošanas aizliegumu no Latvijas. Pārsūdzētais lēmums atzīts par pamatotu un tiesisku. Konstatēts, ka konkrētajā gadījumā izceļošanas aizliegums ir samērīgs līdzeklis nacionālās drošības interešu aizsardzībai.
Iekšlietu ministrs, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta atzinumu, bija noteicis pieteicējam izceļošanas aizliegumu no Latvijas. Pārsūdzētajā lēmumā uzsvērts, ka pieteicējs, izceļojot no Latvijas, var iesaistīties darbībās, kuras atgriežoties rezultēsies ar apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai. Senāts, izvērtējis administratīvās lietas materiālus un informāciju, kas satur valsts noslēpumu, ministra un dienesta apsvērumus atzina par pamatotiem. Senāts guva pārliecību, ka izceļošanas aizliegums pieteicējam noteikts pamatoti un tas ir nepieciešams nacionālās drošības interešu aizsardzībai, kā arī ticis ievērots patvaļas aizlieguma un samērīguma princips.
Nacionālās drošības likums neparedz tiesības pieteicējam un viņa pārstāvei iepazīties ar Valsts drošības dienesta atzinumu, kas klasificēts kā valsts noslēpums. Lai līdzsvarotu pieteicēja tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumu, Senāts pats atbilstoši objektīvās izmeklēšanas principam pilnībā pārbaudīja pārsūdzētā lēmuma pamatotību un tiesiskumu, neaprobežojoties tikai ar pieteicēja vai viņa pārstāves argumentu izvērtējumu. Senāts iepazinās ar informāciju, kas ir valsts noslēpums, un uzklausīja ministra un dienesta pārstāvju paskaidrojumus. Tāpat pieteicējam ir darīti zināmi apsvērumi, kāpēc noteikts izceļošanas aizliegums, cik to pieļauj valsts noslēpuma aizsardzība.
Pieteicējs izvirzīja vairākus iebildumus, kas saistīti ar pret viņu uzsākto kriminālprocesu. Senāta norādīja, ka izceļošanas aizliegums neskar nevainīguma prezumpciju. Tas nav sods par darbībām, kas tiek vērtētas kriminālprocesa ietvaros. Tas arī nav noteikts pret pieteicēju uzsāktā kriminālprocesa mērķu sasniegšanai. Senāta judikatūrā jau vairākkārt skaidrots, ka izceļošanas aizliegums ir nepieciešams Latvijas nacionālās drošības interešu aizsardzībai kā atsevišķs mehānisms, kas nav atkarīgs no kriminālprocesa norises un izmaiņām kriminālprocesa ietvaros piemērotajos drošības līdzekļos.
Pieteicēja pārstāve uzskatīja, ka pieteicējs tiek sodīts par saviem politiskajiem uzskatiem. Pēc iepazīšanas ar informāciju, kas ir valsts noslēpums, un ministra un dienesta pārstāvju uzklausīšanas, Senāts šo argumentu noraidīja kā nepamatotu. Pieteicējam izceļošanas aizliegums nav noteikts vienkārši viņa politisko uzskatu dēļ. Tas ir noteikts, konstatējot konkrētas pieteicēja darbības un izvērtējot iespējamos riskus.
Senāta spriedums pieejams šeit.
Satversmes tiesas spriedumi
Ierosināta lieta par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanu
Satversmes tiesā ierosināta lieta par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma 1. un 4. panta un Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. panta trešās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam.
Pieteikuma iesniedzēja ir Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome. Ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma 1. pantu dome tikusi atlaista. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka ar apstrīdētajām normām ir izbeigta domes darbība un iecelta pagaidu administrācija, kas darbosies līdz kārtējām domes vēlēšanām 2025. gada 7. jūnijā. Šajā laikā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā nedarbošoties demokrātiski leģitimēta dome kā vietējo iedzīvotāju ievēlēta pašpārvaldes institūcija. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas nav samērīgas un pārkāpj pašvaldības principu, jo liedz tai tiesības pašai pārvaldīt savu administratīvo teritoriju iedzīvotāju interesēs.
Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu līdz 2024. gada 23. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada 22. decembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.
Ierosināta lieta par Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem
Satversmes tiesā ierosināta lieta par Jūrmalas domes 2024. gada 25. janvāra saistošo noteikumu Nr. 2 “Par Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” 2411., 2412. un 2413. punkta, kā arī grafiskās daļas, kas noteic zemes vienību ar kadastra apzīmējumiem (13 000 030 601, 13 000 075 408, 13 000 075 912, 13 000 112 702, 13 000 123 101) funkcionālā zonējuma maiņu uz savrupmāju apbūves teritoriju, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam.
Ar apstrīdētajām normām Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojumā tiek grozīts atsevišķu zemes vienību izmantošanas veids. Apstrīdētās normas paredz mainīt funkcionālo zonējumu atsevišķām zemes vienībām no dabas pamatnes teritorijas uz savrupmāju apbūves teritoriju.
Pieteikuma iesniedzēja ir biedrība, kuras darbības mērķis ir vides un dabas aizsardzība. Tās ieskatā funkcionālā zonējuma izmaiņas minētajās teritorijās esot pretrunā ar vides aizsardzības principiem. Paredzot, ka strīdus teritorijas ir nododamas apbūvei, pašvaldība neesot pienācīgi izvērtējusi iespējamo kaitējumu dabas daudzveidībai un tajās esošajiem aizsargājamajiem augiem, īpaši aizsargājamām sugu dzīvotnēm, dižkokiem un biotopiem. Ņemot vērā minēto, esot aizskartas pieteikuma iesniedzējas Satversmes 115. pantā paredzētās tiesības uz labvēlīgu vidi.
Satversmes tiesa uzaicināja Jūrmalas domi līdz 2024. gada 28. oktobrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 27. janvāris.
Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.
Ierosināta lieta par normām, ar kurām atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības
Satversmes tiesā ierosināta lieta par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.2 panta trešās daļas atbilstību Satversmes 92. pantam un Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” 48.5., 48.8. un 60.1. apakšpunkta, (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam), atbilstību Satversmes 105. pantam.
Apstrīdētās normas noteic gadījumus, kuros Būvniecības valsts kontroles birojam ir jālemj par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un pienākuma uzlikšanu komersantam atmaksāt saņemto valsts atbalstu, kā arī noteic pierādīšanas pienākuma sadali, ja par minētajiem apstākļiem ir radies strīds.
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka pieteikuma iesniedzēja piedalījās obligātajā iepirkumā un tā ietvaros pārdeva no atjaunīgajiem energoresursiem – biomasas – ražotu elektroenerģiju. Būvniecības valsts kontroles birojs, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, esot pieņēmis lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un pienākuma uzlikšanu pieteikuma iesniedzējai atmaksāt saņemto valsts atbalstu.
Pēc pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētās noteikumu normas neļaujot sniegt Būvniecības valsts kontroles birojam individuālu vērtējumu par pieteikuma iesniedzējas pieļautā pārkāpuma ietekmi uz valsts atbalsta aprēķinu, kā to paredz samērīguma princips. Tādējādi esot aizskartas pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu, kas nostiprinātas Satversmes 105. pantā.
Savukārt apstrīdētā Elektroenerģijas tirgus likuma norma uzliekot pieteikuma iesniedzējai nesamērīgu un pārlieku vispārīgu pierādīšanas nastu, lai tā pierādītu, ka valsts atbalsts ir saņemts, ievērojot normatīvo aktu prasības. Tādējādi esot aizskartas pieteikuma iesniedzējas Satversmes 92. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu.
Satversmes tiesa uzaicināja institūcijas, kas izdevušas apstrīdētos aktus, – Saeimu un Ministru kabinetu – līdz 2024. gada 25. novembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 25. februāris.
Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.
Ierosināta lieta par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķina un apmaksas kārtību un šī nodokļa piemērošanu caurplūstošajām dividendēm
Pieteikuma iesniedzēja ir patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja. Tā ietilpst uzņēmumu grupā, un tai ir vairāki ārvalstu meitas uzņēmumi, kā arī mātes uzņēmums. No saviem meitas uzņēmumiem pieteikuma iesniedzēja saņem caurplūstošās dividendes, kas citstarp tiek sadalītas ar mātes uzņēmumu. Šādas caurplūstošās dividendes saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6. panta pirmo daļu neesot apliekamas ar uzņēmumu ienākuma nodokli.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka savukārt apstrīdētās normas noteic pienākumu veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu, no piemaksas aprēķina bāzes neatņemot iepriekšējos taksācijas gados uzkrāto caurplūstošo dividenžu summas, kas tikušas sadalītas pirmstaksācijas gadā. Vienlaikus apstrīdētās normas liedz samazināt maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa apmēru par iepriekšējos taksācijas gados uzkrāto caurplūstošo dividenžu summām. Tādējādi, lai gan viens no apstrīdēto normu ieviešanas mērķiem esot bijis noteikt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu, ar apstrīdētajām normām faktiski esot ieviests jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts – caurplūstošās dividendes.
Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2024. gada 9. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada 8. decembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Šajā lietā juridisko palīdzību sūdzības iesniedzējam sniedz Sorainen Valststiesību un interešu pārstāvības prakses jomas komanda.
Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.
Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā valsts un pašvaldību izglītības iestādēs atbilst Satversmei
Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošām normas, saskaņā ar kurām valsts un pašvaldību izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē īstenojamas tikai valsts valodā. Tiesa secināja, ka valsts izveidotā mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programma, kuru trīs akadēmisko stundu apjomā nedēļā bez maksas ir iespēja apmeklēt ikvienam izglītojamam pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, pienācīgi nodrošina mazākumtautību valodas, kultūras un etniskās savdabības saglabāšanu un attīstīšanu.
Satversmes tiesa secināja, ka valsts ir izpildījusi savu pozitīvo pienākumu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē nodrošināt pie mazākumtautībām piederošu personu interesēm atbilstošu izglītības procesu, kas ietver pienācīgas pie mazākumtautībām piederošu personu iespējas apgūt, saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī atbilst izglītības pieejamības, pieņemamības un pielāgošanās principiem. Līdz ar to apstrīdētās normas atbilst Satversmes 114. pantam kopsakarā ar 112. panta pirmo teikumu.
Apstrīdētās normas stājās spēkā vairāk nekā desmit mēnešus pēc to izsludināšanas dienas, bet attiecībā uz dažām klašu grupām tās vēl pat nav stājušās spēkā. Tiesa atzina, ka šādā laika posmā ir iespējams pienācīgi sagatavoties apstrīdēto normu ietekmei. Līdz ar to apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantā noteiktajam tiesiskās paļāvības aizsardzības principam.
Spriedums pieejams šeit.