Decembra sākumā Sorainen Latvijas biroja pārstāvji līdztekus citiem pieredzējušiem ekspertiem – uzņēmumu, augstskolu, biedrību un asociāciju pārstāvjiem – piedalījās vebinārā par jauno Interešu pārstāvības atklātības jeb lobija likumu.
Interešu pārstāvības atklātības likums ir spēkā jau gandrīz gadu, tagad ir izstrādāta Ministru kabineta noteikumu pirmā versija, lai ieviestu likuma nosacījumus dzīvē. Lielākās bažas un satraukumu rada pārmērīgais administratīvais slogs, kāds iespējams nevilšus var izrietēt no šiem Noteikumiem.
Latvijā daudzas biedrības, apvienības, citas interešu pārstāvju grupas darbojas saskaņā ar brīvprātības principu, lai savu biedru vārdā komunicētu ar valsts institūcijām. Tām nav daudz resursu un tāpēc nepieciešams skaidrs, izpildāms un vienkāršs regulējums.
Interešu pārstāvniecības jeb lobēšanas procesu ar speciālu likumu palīdzību regulē daudzās valstīs. Vairākas starptautiskās organizācijas, kurās Latvija ir dalībvalsts, bija norādījušas uz nepieciešamību pieņemt ar lobēšanu saistītu regulējumu. Piemēram, Eiropas Padomes Pretkorupcijas valstu grupas (GRECO) ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumā Latvijai rekomendēts “ieviest normatīvo regulējumu, kas nosaka kārtību, kādā parlamenta deputāti īsteno komunikāciju ar lobētājiem un citām iesaistītajām pusēm, kuras cenšas ietekmēt likumdošanas procesu”.
Centrālais Interešu pārstāvības atklātības likuma jēdziens ir “interešu pārstāvība”, to definējot kā privātpersonas tiešu vai netiešu saziņu ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publiska lēmuma ierosināšanu, pieņemšanu vai piemērošanu, norādīts likuma anotācijā.
Tā kā lobija likums pieņemts, nevis lai ierobežotu, bet gan veicinātu pilsoniskās sabiedrības aktivitāti, pret tā ieviešanu nepieciešams izturēties ar pietāti un nepieļaut pārmērīga administratīvā sloga radīšanu, secināts ekspertu diskusijā.
Ar plašāku vebināra diskusijas apskatu varat iepazīties šeit.
